Jura Millera paziņojums

Pirms nedēļas grupas “Latte” bijušie dalībnieki izplatīja paziņojumu, kurā vēstīja, ka grupa beidz pastāvēt. Kā grupas izveidotājs un producents šo pārsteidzošo ziņu saņēmu, atrodoties savā ikgadējā atvaļinājumā Kanāriju salās, tādēļ savu viedokli par notikušo sniedzu tikai tagad.

Pēc pusotru gadu ilga, grūta darba grupas “Latte” dalībnieki Ainars Bumbieris, Pāvels Griškovs un Mārtiņš Ruskis sabiedrībai paziņoja, ka viņu starpā esošās nesaskaņas ir tik lielas, ka kopā strādāt viņi vairs nespēj. Pie šāda pēkšņa secinājuma puiši nonāca pēc sava kārtējā koncerta 16. janvārī. Par konflikta iemesliem un nesaskaņām, kas izraisīja tik spontānu un radikālu soli, slavas apžilbinātie jaunieši man tā arī nav uzskatījuši par vajadzīgu pateikt. Diez vai tā ir tikai sakritība, ka manas prombūtnes laikā tika apzagtas telpas, kurās notika grupas mēģinājumi, – no tām pazuda virkne vērtīgu mantu un svarīgu dokumentu, tostarp pagājušajā gadā parakstīto līgumu oriģināli. Grupas “Latte” dalībnieku saistību ar šo faktu tagad noskaidro policija, kas atbilstoši Krimināllikuma XVIII nodaļai ir sākusi izmeklēšanu par zādzību, piesavināšanos un noziedzīgu nodarījumu pret īpašumu. Diemžēl cilvēki, veicot šo noziedzīgo nodarījumu, neapzinājās tā tiesiskās sekas.

Acīmredzot kā nenovēršams fakts ir jāuztver apstāklis, ka negaidīta slava, kas sasaucās ar izglītības trūkumu, vēlmi melot, interesi par narkotikām un gadījuma rakstura (tostarp – arī homoseksuālām) attiecībām, spēj apreibināt ne vienu vien jaunieti. Tā tas bija arī šajā gadījumā. Atšķirībā no iepriekšējiem projektiem, ar kuriem varu lepoties, – grupām “Caffe” un “Prego”, grupas “Latte” gadījumā vienīgais, ar ko varēšu lepoties, ir tās ieskaņotās dziesmas, bet ne tās dalībnieku cilvēciskās kvalitātes, kas turpmāk man un daudziem citiem Latvijas iedzīvotājiem asociēsies tikai ar viņu pašu izdomāto un pašpasludināto “gay band”.

Ar šo es, kā grupas izveidotājs, oficiāli paziņoju, ka grupas “Latte” bijušie dalībnieki ir zaudējuši jebkādu cieņu un uzticību manās acīs. Ikkatram no viņiem bija kas īpašs, ar ko viņi iekaroja publikas mīlestību, tādēļ iespējams, viņi kādreiz atradīs savu ceļu pie klausītājiem, ja nenogrims narkotiku, melu un krimināli sodāmu darbību zaņķī. To es viņiem arī novēlu. Bet Pāvelam Griškovam es īpaši novēlu iemācīties dziedāt vismaz tā, lai viņa vokālās partijas koncertos vairs nekad nebūtu jāatskaņo iepriekš ierakstītā fonogrammā, jo tikai ar skaistu ģīmi kāpšanai uz skatuves vien ir par maz.

Grupas pastāvēšanas laikā savas dziesmai tās dalībniekiem atļāva izpildīt Zigmars Liepiņš, bet jaunus skaņdarbus sarakstīja Jānis Strazds, Valters Frīdenbergs un Kārlis Lācis, sadarbībā ar dzejniekiem Jāni Peteru un Oskaru Maizīti. Grupa sniedza turpat 100 koncertus, izdeva piecus radiosinglus un nofilmēja divus videoklipus. Nav slikti grupai, kuras pirmais koncerts bija pirms nepilna pusotra gada. Šā gada sākumā puiši ierakstīja Jāņa Strazda, Ainara Bumbiera un Oskara Maizīša dziesmu “We are in love”, kas bija paredzēta kā pirmais internacionālais grupas singls. Lai tas arī kļūst par grupas atvadu sveicienu.

Un vēl – es vēlos atvainoties gan visiem tiem sadarbības partneriem, kas bija pieteikuši grupas “Latte” koncertus tuvākajos mēnešos, gan tiem skatītājiem, kuri neredzēs grupas “Latte” koncertus jūnijā paredzētajā koncertturnejā un jūlijā paredzētajās brīvdabas muzikālajās izrādēs.

Patiesā cieņā pret grupas Latte faniem –

Juris Millers,

grupas izveidotājs un producents