Pastāsti mums par jauno albumu.

Pēteris Helmss: Albums rakstīts Latvijā, Tautas mūzikas centrā, kur mēs īrējām telpu. Paši to producējām, rakstot uz vidējas kvalitātes 16 ceļu lentu magnetofona ar vienkāršu pulti. Veikals «Tava skaņa» arī mums mazliet izpalīdzēja.

Ko mēs varam gaidīt no jaunās plates, ar ko tā atšķirsies no iepriekšējās?

Pēteris Helmss: Ir tā, ka tu zini … ha, tu jau mani zini… Es konceptuāli gribēju stilizēt katrai dziesmai savu žanru, gribēju uztaisīt katru dziesmu savā stilistikā. Uzliku sev tādu uzdevumu. Esmu ilgi darbojies dažādos mūzikas žanros un šoreiz gribēju izpētīt roka žanru, kas dzirdams pirmajā albumā, – svārstības no regeja, ska uz roku, neņemot vērā, ka šeit ir Latvija un šeit nav regeja bundzinieku vai easy listening vibrofonu ierakstīšanas meistaru vai kaut kā tā… Tīri no aranžējuma, no muzikālā harmoniskā viedokļa pirmais albums bija tāds eklektisks žanru sajaukums. Ar šo albumu, man bija liels prieks, ka mūzikas pasaulē kļuva populārs «garage» vilnis, kas arī man ļoti iet pie sirds. Sāku daudz vairāk domāt par skaņu, kaut īpaši pašiem nebija skaidrs viss līdz galam, taču šī pieredze bija ļoti izglītojoša. Albums ir daudz homogēnāks, daudz kas iespēlēts ar pirmo reizi

(Mums garām iet bijušais grupas «Aparāts» ģitārists Juris Andersons, kas šobrīd kopā ar Pēteri muzicē projektā «Pupociklu vasara»)

Juris: Man ir viens stāsts… (baisā tonī, red. piez.)

Tu jau kādu laiku vairs nespēlē «Aparātā», taču jūs vieno kāds cits projekts? Juris: Mūs vieno ģenētiskais piesitiens. Mums ir tāds … šoreiz nestāstīšu… (aiziet)

Pēteris Helmss: Man ir vecāks brālis, kas uzdāvināja man pirmo elektrisko ģitāru. Viņš man nospēlēja uz akmens mežā to, ko mācēja, proti, mi mažora akordu. Viņš teica: «Nu, paklausies!» - turpinādams spēlēt vienu un to pašu akordu kādu minūti. «Nu, jūti?» Tad es galīgi nesajutu, man patika vingrināties ar savu pūšamo instrumentu. Tagad es domāju, ka esmu uztaisījis vienkāršu albumu, uzlieku to savam brālim, viņš lika izmest daudz ko ārā… Ir sanācis kaut kas nedaudz no «garage» viļņa un no mana mīļotā sērfa stila

Diks Deils?

Pēteris Helmss: Jā, ar Dika Deila mediatoru pa stīgām... Albums ir latviešu valodā.

Kā tu vērtē to, ka daudzi latviešu mūziķi cenšas dziedāt angliski, bieži vien paši nesaprotot savu vārdu nozīmi?

Pēteris Helmss: Tas ir ok, man liekas. Latviešu valoda man kā dānim ir daudz pateicīgāka tekstiem nekā dāņu valoda. Man ir vienalga, vai rakstīt dziesmas angliski vai latviski, jo tā nav mana dzimtā valoda. Šis albums ir latviešiem. Varbūt daudziem ir līdzīgi kā man, ka ir grūti kaut ko uzrakstīt savā dzimtajā valodā un varbūt ir internacionālās ambīcijas, ko nedrīkst atņemt cilvēkam… tas atkarīgs no tā, kam tu raksti savus vārdus, es domāju, ka tas ir labi.

Tev nešķiet, ka Latvijā, lai kļūtu par lielu popzvaigzni, ir jābūt nedaudz panaivam un nedaudz vienkāršotam, prastam?

Pēteris Helmss: Ir, jo tas ir tas, kas «aiziet». Es esmu, it sevišķi tagad, tādā laimīgā situācijā, ka man ir uzd... Es šeit vairs nedzīvoju. Esmu piedzīvojis to, ka līdz ar pirmo albumu mūs bieži aicināja uz koncertiem, intervijām, galvenokārt tāpēc, ka gribēja mūs pasniegt publikai kā jauno Labvēlīgo tipu vai tml. Tas bija nepatīkami, ka tevi grib ielikt kaut kādos rāmjos un ievilkt tajā latviešu populārās mūzikas «šmurā».

Tā dēvētajā popmūzikas elitē?

Pēteris Helmss: Es nezinu, tā jau nav nekāda elite… tas ir vienkārši tas ātrais, kas aiziet. Vienīgais, es ceru, mēs kā grupa esam varbūt parādījuši citiem mūziķiem, ka var taisīt kaut kādu savādāku mūziku un izdot diskus, spēlēt koncertus. Tā jau ir daudzās valstīs, Dānijā tāpat, ja tu neesi baigi lielā zvaigzne, no mūzikas nevar izdzīvot, kaut gan tev var būt slavinošas kritiķu recenzijas. Ja tautai neiet pie sirds, tas nav svarīgi. Tie ir dažādi līmeņi, ja tu saproti savu līmeni, tas ir ok.

Tu esi studējis Mūzikas akadēmijā. Kā tu vērtē jaunos Latvijas akadēmiskās mūzikas komponistus?

Pēteris Helmss: Es jau nemācos gandrīz divus gadus, šobrīd studēju Kopenhāgenas konservatorijā, taču ne kompozīciju, bet skaņas režiju, klasiskās un ritmiskās mūzikas producēšanu. Es vēl joprojām komponēju un rakstu arī nopietna rakstura darbus. Man šeit patika, jo es biju tādā kā noslēgtā vidē, man liekas, ka tā ir problēma jauno akadēmiķu vidū visur pasaulē, ka viņiem liekas, ka tas, ko viņi dara, nevienam nav vajadzīgs, jācīnās par koncerta apmeklētājiem… tas ir dīvaini, tādēļ ka avangards bija Štokhauzena laikā, 60.-70. gados – kādi mēs tagad avangardisti? Mums jāraksta mūzika, kas skan labi, kas varētu būt labs piedzīvojums klausītājiem. Man liekas, ka beigās, 2002. gadā es biju uz meistarkursiem kaut kādā latviešu pilsētiņā, kur bija sabraukuši jaunie mūzikas studenti no visām Baltijas valstīm. Tā bija laba iniciatīva, varētu būt šāda sadarbība biežāk. Tagad es skatos, ka Andrim Dzenītim ir opera, viņš ir vecais «čoms» un viņam kaut kas notiek, tas ļoti priecē.

Vai piekrīti Stīva Reiha apgalvojumam, ka mūsdienu folklora ir rokmūzika un akadēmiskā tradīcija lēnām izmirst?

Pēteris Helmss: Nē, es tā nedomāju, laikam esmu akls, jo visi ap mani ir mūziķi un reizēm man liekas, ka mēs esam daudz… Varbūt tas ir tādēļ, ka visu laiku esmu tādā vidē, bet ir ļoti daudz cilvēku, kas to dara. Varbūt mēs vienkārši viens par otru nezinām, piemēram, tevi interesē ļoti daudz tā mūzika, kas mani, bet to es uzzināju tikai pēc šeit nodzīvotiem trim gadiem. Mums kā mūziķiem vajadzētu būt labākai savstarpējai komunikācijai, tad varētu ātrāk veidot to, ko īstenībā gribam, nevis tērēt savu laiku, darot kaut ko neīstu.

Kādi nākotnes plāni? Pēteris Helmss: Domāju, ka turpināšu vairāk rakstīt, mani interesē arī producēšanas lietas. Gribētu sastrādāties ar citiem cilvēkiem, bet reizēm tas ir grūti, jo esmu diezgan egoistisks. Man ir doma pārvākties uz Berlīni, man šķiet, ka lielākās pilsētās tomēr ir lielākas iespējas darīt tieši to, ko vēlies… lielāka subkultūra un iespējas līdz ar to.

Ekspresintervija

1. Kafija vai tēja?

Pēteris Helmss: Kafija.

2. «Tranzīts» vai «Tumsa»?

Pēteris Helmss: Hameleoni.

3. Paulu Koelju vai Rūdolfs Blaumanis?

Pēteris Helmss: Aleksandrs Čaks.

4. Pokemoni vai teletūbiji?

Pēteris Helmss: Pokemoni.

5. «Rammstein» vai Stīvijs Vonders?

Pēteris Helmss: «Rammstein».

6. Tramvajs vai trolejbuss?

Pēteris Helmss: Tramvajs.

7. TV vai internets?

Pēteris Helmss: Internets.

8. Cigaretes vai alkohols?

Pēteris Helmss: Alkohols.

9. Robijs Viljamss vai Deivids Bekhems?

Pēteris Helmss: Robijs Viljamss.

10. Kailija Minoga vai Dženifera Lopeza?

Pēteris Helmss: Kailija Minoga.