Spānis Pedro Almodovars ir režisors, kura pozīcija pasaules kinokontekstā vairs nav apstrīdama. Amerikas Kinoakadēmijas apmīļotais - divkārt oskarots un vienreiz Oskaram nominēts - Eiropas autorkino pārstāvis šā gada Kannu kinofestivālu atklāja ar ļoti intīmu, ļoti personisku un dramatisku filmu «Sliktā audzināšana». Meistara, iespējams, vispersoniskākais darbs, kurā viņš vienlaikus atzīstas mīlestībā amerikāņu kino tik populārajām film noir - melnajām filmām - filmām ar liktenīgas, iznīcīgas kaislības un baisu noslēpumu auru, šā gada maijā atklāja Kannu festivālu, vēlreiz pierādot, ka Almodovars ir viens no spilgtākajiem aktieru - zvaigžņu radītājiem. Savulaik viņa atklātajam Antonio Banderasam un Pēnelopei Krūzai nu ir pievienojies Gaels Garsija Bernāls. BP «Sliktā audzināšana» piedzīvo savu Latvijas pirmizrādi, gluži tāpat kā skandalozā korejiešu filma «Vecais zēns»/«Old Boy». Korejiešu režisora Čan Vuka Pārka filma «Vecais zēns» bija viena no 2004. gada Kannu festivāla sensācijām ideāli saskanīga ar žūrijas priekšsēža Kventīna Tarantīno gaumi (stilizēta vardarbība, aizraujoša krimināla intriga: stāstījums par vīrieti, neizprotamas atriebības upuri) filma ieguva vienu no šā gada Kannu kinofestivāla svarīgākajām balvām - Lielo žūrijas balvu (Grand Prize of the Jury). Virkne BP piedāvāto filmu aizved pagājušā Kannu festivāla vēsturē. Savdabīgā amerikāņu režisora Gasa van Santa «Zilonis» ir 2003. gada Zelta palmas zara ieguvējs un vienlaikus spilgts un pārliecinošs autorkino režijas piemērs. Gass van Sants, kurš mēdz strādāt arī Holivudā («Labais Vils Hantings»), uzņēmis «Ziloni» kā formā izaicinošu, meditatīvu un dokumentālu laika plūsmas imitāciju. Filmas darbības centrā ir reāla traģēdija - divu pusaudžu pastrādāts slaktiņš Kolumbainas vidusskolā. Van Sants eksperimentē ar kinovalodu un rada trauslu un īpatnēju vēstījumu, kura atbilde uz jautājumu - kāpēc divi bērni ir gatavi noslepkavot savus vienaudžus un skolotājus -, morāle un pat nosaukuma tulkojums (filmā nav neviena ziloņa…) ir skatītāja paša ziņā. Sirreālisms un ironija 2003.gada Kannu festivāla konkursa programmas pērle ir spilgtu aktierdarbu kronētā absurdā melnā traģikomēdija «Tā diena» - makabra ironija, kuras centrā ir dzimšanas dienas svinības pārtikušā ģimenē, kas, uznākot uz skatuves ģimenes melnajai avij Līvijai un ekscentriskam slepkavam (Bernārs Žirodū), pārvēršas par asinspirti. Čīliešu izcelsmes režisors, kurš strādā Francijā, jā, dzīvais klasiķis, Rauls Ruiss filmā demonstrē izkoptu, sirreālu un ironisku stilu. Kannu festivāla konkursa programmā līdzās Ruisam startēja viņa kolēģis, franču kino psiholoģisko drāmu meistars Klods Millers, piedāvādams smalku psiholoģisku drāmu «Mazā Lili», kuras pamatā ir Čehova drāmas «Kaija» motīvi. Pasaulslavenā luga ietekmē arī filmas varoņu - filmēšanas grupas - dzīvi. Viens no filmas āķīšiem ir patlaban populārākā franču kino divdesmitgadniece Fransuā Ozona atklātā Ludivīne Sanjē. Savukārt Žilī Depardjē (Julie Depardieu) par darbu šajā filmā šogad saņēma divus Francijas kino augstākos apbalvojumus - labākā otrā plāna aktrise un daudzsološākais jaunais talants. Bertrāns Bliē - franču kino brīvdomātājs kopš 60.gadiem - arī ir iemēģinājis roku ekscentriskās melnās traģikomēdijas žanrā. Filmā «Kotletes» līdzās diviem galvenajiem varoņiem (aktieri Filips Nuarē, Mišels Bukē) darbojas arīdzan ņipra un seksapīla večiņa - Nāve. Gan filmu «Kotletes», gan jau pieminēto kinodarbu «Tā diena» raksturo ne tikai rotaļīgums un sirreālu motīvu klātbūtne, bet arī dzēlīga ironija, kas vērsta pašapmierinātas un pārtikušas sabiedrības virzienā. Arī kanādiešu režijas slavenības Denī Arkāna filma «Barbaru invāzija» runā par sabiedrības vērtību maiņu, pētot vienas ģimenes modeli. Nosaukums «Barbaru invāzija» ir ievērojamā kanādiešu režisora komentārs par mūsdienu civilizācijas gaitu - par neatgriezenisku pagrieziena punktu viņš uzskata 2001. gada 11. septembra notikumus. 2003.gada Kannu festivālā traģikomiskā ģimenes drāma tika pamanīta - filma saņēma balvu par labāko scenāriju un aktrise Marija Žozē Kroza (Marie-José Croze, kanādiete) - balvu kā labākā aktrise. 2004.gadā «Barbaru invāzija» tika novērtēta ar Oskaru kā gada labākā ārzemju filma. Festivāls "Baltijas pērle" notiks Rīgā no 22. līdz 31. augustam.