Atgādinām, ka "Paradīze ‘89" ir filma par Atmodas periodu bērna acīm - piedzīvojumu stāsts visu laiku bērniem.

Kāda no skatītājām raksta, ka filmā ir daudz klišeju un nav skaidri nolasāms sižets.

Tak nevar kino taisīt tikai uz klišejām katrā frāzē un kadrā. "Paradīze '89" - ellīgi neveikla filma. Ok, daudz darba ieguldīts rekvizītos, bet tas arī viss. Scenārijs, režija - nu, bēdīgi.

— Aija Kaija (@bottija) August 26, 2018

Arī tvitera lietotājs "Gaiss" ir neispratnē - par ko īsti bija šī filma.

Ar interesi gaidīju un skatījos filmu "Paradīze 89" . Noskatījos. Vienīgais, kas uzturēja interesi - atpazīt Cēsu vietas, kur filmēts, citādi - par ko bija filma? #vilšanās

— Gaiss (@ZaneGaisa) August 26, 2018

Cits skatītājs filmu nodēvējis par "pusmurgu bez sižeta".

LTV1 "Paradīze 89". Godīgi sakot, labi, ka neaizgāju uz kino un nenotērēju naudu biļetei - kaut kāds pusmurgs bez sižeta.. ar pusplikiem mazgadīgiem meitēniem, mētelīša virinātāju, lietuvas karoga driskā apraktu kaķēnu..

— Kungavsand_ (@Kungavsand_) August 26, 2018

"Paradīze '89" pagaidām ir sliktākā simtgades, iespējams arī viena no sliktākajām LV filmām, kura ir redzēta. :(

— Annija Liepājniece (@annijal) August 26, 2018

Filmas veidotāji laikam nebija pamanījuši atspūlgu skatlogā, kur rakstīts Wine House! :) Tāds vēl 89.g nebija mums Latvijā! ;) #paradize89

— Andris Reizenbergs (@A_Reizenbergs) August 26, 2018

Tomēr ir arī atsevišķi pozitīvi vērtējumi.

Paradīze 89 reāli trāpa dziļi. Nemaz jau tik ļoti sen tas nebija, bet tik ļoti aizmirsies. Tik ļoti...

— Aiga Aizpuriete Balode (@aiga_balode) August 26, 2018

Paldies @LatvijasTV par Paradīze 89 rādīšanu! Prieks, ka tik jaunas un foršas filmas nonāk TV ekrānā.

— Mārtiņš Neibergs (@Patricietis) August 26, 2018

Par filmu

1989. gada augustā divas māsas dodas ciemos pie māsīcām uz mazpilsētu. Meitenēm nav daudz informācijas par procesiem, kas tūliņ mainīs viņu pasauli, tomēr pārmaiņu vēsmas ir jūtamas. Pieaugušo nepieskatītās meitenes iztēlojas, kā ir būt pieaugušām - brīvām no vecāku nospraustajām robežām. Televīzija pa to laiku ziņo par asiņainiem notikumiem, meitenēm pieaugušo dzīve ir emocionāli pārāk sarežģīta, un viņu starpā rodas saspīlējums. Viņas baidās, ka tuvojas karš, un viena no māsām pieņem lēmumu doties uz Baltijas ceļu. Tā ir viena no filmas vizuāli iespaidīgākajām ainām, kurā sevi var mēģināt saskatīt apmēram 700 brīvprātīgo, kas 2016. gada vasarā piedalījās epizodes filmēšanā netālu no Cēsīm.