Pasākuma pirmsākumi meklējami 1989. gadā, kad Starptautiskais kino centrs rīkoja Zviedru kino dienas. Toreiz programmā bija ievērojamāko zviedru režisoru darbi – no mēmā kino laikiem līdz pat mūsdienām. Īpašs notikums bija Johanna Bergenstrola filma "Baltijas traģēdija", kas stāstīja par latviešu leģionāru izdošanu Padomju Savienībai. Tā izraisīja plašu rezonansi sabiedrībā – tolaik nebija ierasts atklāti runāt par šo vēsturisko faktu.

Kopš tā laika filmu dienu mērķis ir mainīts – katru otro gadu tas iepazīstina ar sabalansētu visa Ziemeļvalstu reģiona jaunākā kinematogrāfa izlasi. Programmā iekļautas filmas no Islandes, Zviedrijas, Norvēģijas, Somijas un Dānijas. Septiņās dienās skatāmās filmas būs sastapšanās ar reģionam raksturīgo sociālo jautājumu kritiku, inteliģentiem savstarpējās sapratnes meklējumiem, kā arī prāvu devu ziemeļu humora, kas viegli uztverams latviešu mentalitātei.

Ziemeļvalstu filmu dienu laikā Rīgā skatītājiem būs iespēja redzēt jaunākās filmas, ko radījuši dāņu Dogmas manifesta iedvesmotāji - Larss fon Trīrs un Tomass Vinterbergs, sabiedrības morāli uzrunājošais zviedru režisors Lukass Mudisons, absurdās komēdijas meistars, norvēģu režisors Bents Hamers un citi. Tiks pasniegtas vairākas balvas - Skatītāju balva, Latvijas Mediju balva. Lai saņemtu īpašu balvu, Rīgā ieradīsies izcilais norvēģu režisors Bents Hamers (viņa iepriekšējās filmas "Olas" un "Virtuves stāsti" jau izrādītas Rīgā).

Filmu dienu laikā Rīgā viesosies ziemeļu kino režisori un aktieri, lai iepazīstinātu skatītājus ar savu darbu pie kino filmām, kā arī notiks vairāki semināri, ko vadīs ziemeļvalstu speciālisti, tostarp profesors no Dānijas – Peters Šepelerns ar lekciju "Dāņu Dogmai – 10".

ZIEMEĻVALSTU FILMU DIENU PROGRAMMA 14.-20.10.2005

Programmā paredzēts iekļaut šādas filmas*:

"Faktotums" / Factotum, rež. Bents Hamers, ASV, Norvēģija, Vācija, 2005 "Havajas, Oslo" / Hawaii, Oslo, dir. Eriks Pope, Norvēģija, 2004 "Dārgā Vendija" / Dear Wendy, rež. Tomass Vinterbergs, Dānija, 2004 "Manderleja" / Manderlay, rež. Larss fon Trīrs, Dānija, 2005 "Tavās rokās" / In Your Hands, dir. Annete K.Olesena, Dānija, 2004 "Kliedzošais brīnums" / Screaming Masterpiece, rež. Ari Aleksanders Ergis Magnusons, Islande, 2005 "Tukšums manā sirdī" / A Hole in My Heart, rež. Lukas Mudisons, Zviedrija/Dānija, 2004 "Mīlestība un laime" / Love and Happiness, rež. Kristine Humle, Zviedrija 2005 "Gardēžu klubs" / Gourmet Club, rež. Juha Volijoki, Somija, 2005

* filmu nosaukumi latviešu valodā var tikt mainīti.

PERSONĀLIJAS

Sadarbībā ar Ziemeļvalstu Ministru padomes biroju Latvijā tiks uzaicināti ilggadējie sadarbības partneri – filmu institūtu pārstāvji - Jans Eriks Holsts, (Norvēģijas kino institūts), Pers Armans (Dānijas kino institūts) u.c., kā arī vairāki festivāla programmā iekļauto filmu režisori un aktieri, kuri klātienē iepazīstinās skatītājus ar savām filmām, piedalīsies diskusijās, tādējādi radot īpašo, vien festivālam raksturīgo saskarsmes atmosfēru. Savu piekrišanu viesoties Rīgā oktobrī un iepazīstināt skatītājus ar savu kinematogrāfu un savas filmas objektu – islandiešu mūziku - jau devis filmas "Kliedzošais brīnums" režisors Ari Aleksanders Ergis Magnusons.

Pasākuma ietvaros esam iecerējuši organizēt radošu semināru Latvijas Kultūras akadēmijas teātra un ekrāna mākslas maģistrantūras studentiem, ko vadīs profesionāļi no Ziemeļvalstīm. Semināru cikli būs atvērti plašākai auditorijai, tajos tiks akcentēti dažādi kino veidošanas aspekti – režija, montāža, filmu mūzika un citi. Semināros aicināti piedalīties tālākminētie speciālisti.

Valdisa Oskardotira (Islande) ir profesionāli daudzpusīga montāžas režisore. Viņas darbības lauks ir šķērsojis dzimtās Islandes robežas - viņa strādājusi dažādos starptautiskos projektos, tostarp montējusi Tomasa Vinterberga filmu "Viss par mīlestību" (2003), bet viens no augstākajiem sasniegumiem ir profesionāļu - Britu kino akadēmijas - piešķirtā BAFTA balva par labāko montāžu filmai "Gaišo atmiņu mūžīgais starojums" (2004) ar Džimu Keriju un Keitu Vinsletu, ko Amerikā uzņēmis mūzikas video ģēnijs, francūzis Mišels Gondri.

Režisore Lune Šerfinga (Dānija) ir beigusi Dānijas Kino akadēmiju un debitējusi ar īsfilmām, bet viņas pilnmetrāžas filma bērniem "Paši par sevi" (1998) ieguva Grand Prix Monreālas starptautiskajā kinofestivālā. Plašāku publicitāti ieguva viņa ieguva ar Dogmas filmu "Itāļu valoda iesācējiem" (2000), kas, pateicoties savai sirsnībai un vienkāršībai, kā arī izteiksmīgam kino stāstam ieguvusi gan publikas, gan kritiķu, gan profesionāļu balvas visur pasaulē, tostarp prestižajā Berlīnes kino festivālā.

Peters Bringelsons (Zviedrija) – mūziķis, kurš specializējies filmu mūzikas komponēšanā, savā seminārā akcentēs ne tikai šauras specifiskas nianses, bet arī plašākā nozīmē mūzikas ietekmi un lomu filmas tapšanā un izgaismos noskaņas radīšanas mākslu.

Jau pieminētie norvēģu režisori Bents Hamers un Eriks Pope.

ĪPAŠS NOTIKUMS

Sekojot tradīcijām, Ziemeļvalstu filmu dienas piedāvās programmā īpašu notikumu, kas būs veltīts Ziemeļvalstu kino klasikai, – mēmā perioda filmas izrādi ar dzīvo muzikālo pavadījumu. Kinoteātra "Rīga" Lielā zāle ar savu senatnīgo gaisotni ir īpaši pateicīga telpa šādam filmas seansam, ko jau paspējusi iemīļot Rīgas publika. Sadarbībā ar Rīgas Pareizticīgo kamerkora "Blagovest" diriģentu Aigaru Meriju Meri 2004. gada septembrī veidojām muzikālo noformējumu krievu režisora Aleksandra Medvedkina 1933. gadā uzņemtajai mēmā kino filmai "Laime". Šie multimediālie notikumi ieguva klausītāju un skatītāju nedalītu atsaucību, kā arī tika atzinīgi novērtēti profesionāļu vidū. 2005. gadā veidojām mūziku jaunam projektam – pirmajai krievu mēmā kino zinātniskās fantastikas filmai "Aelita", kuru 1924. gadā uzņēmis režisors Jakovs Protazanovs. Filma tika demonstrēta Rīgas Starptautiskā fantāzijas filmu festivāla ietvaros.

Ziemeļvalstu filmu dienu īpašais notikums būs zviedru klasiķa Viktora Šīstroma filmas "Vējš" (1928) izrāde ar dzīvo mūziku. Galvenajā lomā ir mēmā kino zvaigzne Liliana Giša, kura šajā filmā izvēlējās strādāt kopā ar diviem izciliem zviedru talantiem – režisoru Viktoru Šīstromu un galvenās lomas atveidotāju Larsu Hansonu. Filma stāsta par jaunas sievietes likteni, nonākot prērijā, kur nevar patverties no vēja un smiltīm. Šīs dabas stihijas kļūst par pilntiesīgu filmas dalībnieku, kā arī kinematogrāfiskas fantāzijas un virtuozitātes paraugu. Tādējādi kino skatītājiem tiks piedāvāta iespēja iepazīt daļiņu kino vēstures mūsdienīgā kontekstā. Mēmā kino laikā radītās filmas nereti aizkustina ar savu pirmējo vienkāršību, sirsnību un atvērtību kino medijam kā brīnumam, kas pirmo reizi atklāja cilvēka acij neierastas, kustīgas pasaules uztveres fiksācijas.