Intro: saruna ar Grietu. “Mana draudzene kaziņčikā paspēlēja dzīvokli,” gaužas mājkalpotāja. “Lai iet dzīvot, kur grib .. še tev naudiņa,” nosaka Dāvids un dodas pie skatītājiem. Interaktīvais jautājums – vai azartspēles ir izklaide vai atkarība, vai smalki pārdomāta naudas izkrāpšanas metode?

Pirmais studijas viesis Zigmunds savu naudu spēļu automātiem sāka atdot jau 13 gadu vecumā un deviņu gadu laikā nospēlējis desmit tūkstošus latu. Lielākais viņa laimests bijis 300 lati. Dāvids jautā par jaunieša motivāciju spēlēt azartspēles, kas viņu pamudina katru reizi doties tumšajos pagrabos, kur sēž apmāti, neapmierināti vīri un laimi meklējošas sievas?

Izrādās, nav nekādas motivācijas – tā ir vienkārši atkarība, protams, galvenā doma ir kaut ko laimēt, taču visbiežāk notiek tā, k,a tiklīdz viņš saņem algu, tā dodas uz kazino. Puisis strādā celtniecībā - cik vinnē, tik trīskārši zaudē. Būdams mazs puika, sācis spēlēt pārtikas veikalā, kur stāvēja automāts.

Draudzene uz puiša spēlētkāri skatās negatīvi, taču nespēj atrunāt viņu no spēlēšanas: brīdī, kad tiek saņemta alga, sāk trīcēt rokas un domas velk tikai uz spēļu zāli.

“Varbūt tomēr par maz gribasspēka,” skaļi sāk domāt Zigmunds. Jācenšas pašam tikt galā, dārgiem psihologiem nesanāk naudas.”

Studijā tiek aicināts profesionālis - Latvijas Spēļu biznesa asociācijas direktors Ģirts, kas pārstāv 13 azartspēļu uzņēmumus. Viņš aizstāv azartspēļu rīkotāju godīgumu, tomēr, kā sarunas gaitā noskaidrosies, saviem bērniem neiesaka spēlēt.

Pamatojoties uz dažādām socioloģiskām aptaujām, cienītais kungs ir secinājis, ka vidējais azartspēļu spēlētājs ir labi vai vidēji situēts, vairāk cittautietis, vecuma robežās no 25 līdz 40 gadiem. Viņš uzsver, ka spēļu automāti nav naudas pelnīšanas vieta, bet gan atpūtas un izklaides vieta. Kazino ir laimes spēle.

Saskaņā ar likumu jebkuram spēļu automātam ir jāatdod spēlētājam 80 procenti ieguldītā uz vienu spēli, reālā situācija Latvijā rāda, ka tas ir pat lielāks procents. To, lai neviens šos procentus patvaļīgi nemainītu, kontrolē Finanšu ministrija, kur speciāla inspekcija ierodas notikuma vietā un pārbauda automātu godīgumu un likumību. Zigmunds gan nav šādus inspektorus savā deviņus gadus ilgajā spēlētāja karjerā redzējis.

“Socioloģiskās aptaujas no 2000. gada rāda, ka tikai 1 procents ģimeņu atzīst, ka viņiem ir problēmas ar azartspēlēm … tā ir kā jebkura atkarību raisoša lieta, piemēram, alkohols kā problēma pastāv 30 procentos aptaujāto ģimeņu,” uzskata Ģirts. “Ja cilvēks ir tik vājš, tad vajadzētu iet spēļu zālei garām.”

Ģirts dalās sava tēva dotajā viedajā padomā: “Nekad necenties atspēlēties!” Arī skatītāji studijā uzskata, ka cilvēks var iet spēlēt, ja viņam ir daudz naudas. Tam piekrīt arī studijas nākošais viesis, „Labvēlīgā tipa” mūziķis Normunds Jakušonoks. Spēļu bizness ir bagāto cilvēku izprieca, viņš jūt līdzi tiem atkarīgajiem, kas nospēlē pēdējos santīmus, kuri paredzēti ģimenei. Tiesa, Normunds apšauba spēļu automātu atbilstību likuma normām, kam savukārt iebilst Spēļu biznesa asociācijas direktors, sakot, ka neviens negribētu riskēt, manipulējot ar zemiem atdeves procentiem.

“Te jau ož pēc korupcijas,” provocē Dāvids. “Par ko jūs runājat?” neizpratnē rausta plecus Ģirts.

Psihoterapeite Ināra Vārpa dalās savā pieredzē - ar risku var tikt galā tikai pieaudzis un nobriedis cilvēks, būtu labi katram cilvēkam tikt galā pašam ar sevi un noskaidrot savus riskus. Cilvēks, kas ir atkarīgs, savā būtībā ir bērnišķīgs un lētticīgs. Visi tie krāsainie grabulīši, monētu šķindoņa, lampiņas piesaista iekšēji bērnišķīgus un nenobriedušus indivīdus. Bieži atkarība ir jau gēnos.

Jakušonoks demonstratīvi saplēš 50 latu naudas zīmi, uzsvērdams azartspēļu negatīvo funkciju. Ja cilvēkam azarts ir iekšā, viņš atradīs arī nelegālus veidus, kā realizēt savu jutekļu apmierināšanu. Azartspēļu aizliegšana nav risinājums, tas drīzāk ir populistisks politiķu reitingu celšanas instruments.

Noslēgumā Dāvids aicina skatītājus būt piesardzīgākiem un mācīties atpūsties!

Jakušonoks dzied dueta “Karakums” dziesmu krievu mēlē par to, ka dzīve ir viena vienīga spēle: “Počemu mņe izmenjatsa? Beļejet moj parus…“