Nobela prēmijas tiks pasniegtas to dibinātāja rūpnieka Alfrēda Nobela nāves gadskārtā. Nobela Miera prēmijas laureāte šogad ir 64 gadus vecā Kenijas ekoloģe Vangari Maathai, kas ir pirmā afrikāņu sieviete un pirmā ekoloģe, kura saņems šo balvu. Viņa ir pagodināta par savu kampaņu Āfrikas mežu glābšanai un centieniem veicināt ekoloģiski dzīvotspējīgu sociālu, ekonomisku un kulturālu attīstību Kenijā un pārējā Āfrikā. Nobela Miera prēmiju paredzēts pasniegt pulksten 13.30 (14.30 pēc Latvijas laika). Maathai tika pasludināta par tās laureāti 8.oktobrī un ir 12.sieviete, kurai šī prēmija piešķirta. Oslo sestdien paredzēts Nobela Miera prēmijas piešķiršanai veltīts koncerts, kuru vadīs Holivudas aktieris Toms Krūzs un amerikāņu televīzijas šovu dīva Opra Vinfrija. Stokholmas koncertzālē tiks pasniegtas Nobela prēmijas literatūrā, medicīnā, fizikā, ķīmijā un ekonomikā. Šai ceremonijai sekos bankets Stokholmas rātsnamā. Nobela prēmija medicīnā 4.oktobrī tika piešķirta ASV zinātniekiem Ričardam Akselam un Lindai Bakai par cilvēka ožas sistēmas pētījumu. Aksels un Baka atklājuši lielu gēnu kopu, kas sastāv no aptuveni 1000 dažādu gēnu, kuri nosaka tādu pašu daudzumu ožas receptoru tipu. Katrai receptoršūnai ir tikai viena tipa ožas receptors jeb sensors un katrs receptors spēj uztvert ierobežotu daudzumu smaržu. Nobela prēmija fizikā 5.oktobrī tika piešķirta ASV zinātniekiem Deividam Dž. Grosam, H. Deividam Policeram un Frenkam Vilcekam par matērijas sīkāko daļiņu - kvarku - izpēti. Prēmijas laureātu izstrādātā elegantā matemātiskā formula devusi cerības, ka tiks atrasti izskaidrojumi dažām no vismīklainākajām visuma parādībām, piemēram, tumšajai matērijai, kas dominē izplatījumā. Nobela prēmija ķīmijā 6.oktobrī tika piešķirta diviem Izraēlas un vienam ASV zinātniekam par pētījumu, kas palīdzējis saprast, kā cilvēka organisms cīnās pret kaitīgajiem proteīniem, aizsargājoties pret tādām slimībām kā vēzis. Izraēlas zinātnieki Ārons Cehanovers un Avrams Herško, kā arī ASV zinātnieks Ērvins Rouzs to saņem par 80.gados veiktu pētījumu, kas var palīdzēt izstrādāt medikamentus pret tādām slimībām kā leikēmija un cistiskā fibroze. Nobela prēmija literatūrā 7.oktobrī tika piešķirta Austrijas rakstniecei un dramaturģei Elfrīdei Jelinekai, šādi pagodinot viņas spēju radīt muzikālu balsu un atbalsu plūdumu romānos un lugās, kas ar lielisku lingvistisku aizrautību atklāj sabiedrības klišeju absurdumu un to paverdzinošo spēku. Jelinekas slavenākais darbs ir 1983. gadā sarakstītais autobiogrāfiskais romāns «Die Klavierspielerin» ("Klavierspēlētāja"), pēc kura 2001. gadā tika uzņemta filma «The Piano Teacher». Nobela prēmija ekonomikā 11.oktobrī tika piešķirta diviem ASV zinātniekiem - Finam Kidlendam un Edvardam Preskotam. Prēmija abiem ekonomikas speciālistiem piešķirta par pētījumu, kurā skaidrots, kā makroekonomiskos ciklus ietekmē tādi faktori kā izmaiņas ekonomikas politikā un tehnoloģiskie sasniegumi. Dinamīta izgudrotājs Alfrēds Nobels 1896. gadā ar savu testamentu nodibināja Nobela prēmijas par izciliem sasniegumiem fizikā, ķīmijā, medicīnā, literatūrā un miera nostiprināšanā. Nobela piemiņas prēmiju ekonomikā 1968. gadā nodibināja Zviedrijas centrālā banka. Katra no Nobela prēmijām ir desmit miljonus Zviedrijas kronu (0,7 miljonus latu) vērta.