Iebraucot "Vecvagaros", vienā ceļa pusē redzam tuvu citu citai nepabeigtas vairākstāvu ēku sienas. Tā būs Vecrīga. Pa kreisi ved ceļš uz Pārdaugavu, kas veidota, balstoties uz mākslinieku iztēli un reāli noskatītām celtnēm. – Atbilstoši 20. gadsimta sākuma Rīgas vēsturiskajai arhitektūrai uz jau esošo "Vecvagaru" ēku pamatiem veidojām celtnes un ieliņas tā, lai mūsu mazā Pārdaugava izskatītos pietiekami liela, jo ar kino to var panākt, – par savu ideju stāsta filmas galvenais mākslinieks Mārtiņš Milbrets. – Lai operatoram vieglāk strādāt, ieliņas veidotas tā, ka tās it kā aizlokās projām un mēs neredzam tām galu. Īpaši Pārdaugavai raksturīga "Vecvagaros" izveidotajā ēku kompleksā filmas varones Elzas māja, tai esot prototips arī reālajā dzīvē. Ēku celtniecības darbus vadījis Juris Čakste. Viņš pats atzīst, ka tā patiesībā bijusi diezgan liela avantūra – nekad iepriekš mājas – kino dekorācijas – nebija nācies celt, turklāt darba apjoms jau no paša sākuma bijis milzīgs un vēl šobrīd tam visam neredz gala – līdz nākamā gada pavasarim jāpaspēj pabeigt Vecrīgas daļa. Lai gan bijis mazliet bail no lielās atbildības, Juris piekritis M. Milbreta aicinājumam un 1. maijā sācis darbu. Nākamo piecu mēnešu laikā spāru svētki svinēti astoņām ēkām, vēl pielabotas jau esošās, uzlikti dakstiņi, klāts bruģis aptuveni 2000 kvadrātmetru platībā, izgatavotas zirgu slitas, sētas, 20. gadsimta sākumam raksturīgās tirgus mājiņas. Pēc vecām fotogrāfijām izveidots sūkņa namiņš, strādāts pie tiltu būves un paveikts vēl daudz citu darbu. Juris rāda, ka, lūk, šeit uz vecās kūts pamatiem uzcelta filmas varones Elzas māja, tai pretī iekārtots tirgus laukums. Blakus atrodas vēl viena celtne – ejot tai garām, nonākam pie galvenā varoņa Mārtiņa mājas. Nogriežoties pa kreisi, ielai vienā pusē vairākas dzīvojamās ēkas, aiz tām, kā vēstī uzraksts virs sētas, ir krāsu fabrika, otrā pusē – ugunsdzēsēju depo un celtne, kas līdz šim "Vecvagaru" iedzīvotājiem kalpojusi kā kūts, taču, nedaudz pielabota, labi noder kā fons, filmējot Pārdaugavu. Sākumā kopā ar Juri darbus veikuši tikai astoņi strādnieki, tad 22. Vēlāk talkā nākuši arī citi palīgi, galvenokārt pie bruģēšanas, un dažu dienu celtniecības darbu vadītājam vajadzējis pārraudzīt 48 cilvēku lielu brigādi. Atsevišķi Vecrīgas celtniecībā strādājuši firmas RBS "Skals" vīri, arī dažkārt ap 50, bet pie tiltu būves SIA "Madikena" komanda. Kokmateriālu patēriņš bijis tik liels, ka galu galā izlēmuši – izdevīgāk ir izveidot savu gateri un tagad nepieciešamā izmēra materiāli turpat tiek arī sazāģēti. Vīri darbojušies pa padsmit stundām dienā, bez brīvdienām, bet vēlu vakaros Jurim vēl jāieplāno turpmāk paveicamais. Sievai Lienītei un dēlam Dāvim šovasar laika tikpat kā nav atlicis. – Ja mums nebūtu patiesas intereses par filmu, diezin vai tik daudz vispār izdarītu, – atzīst Juris. – Protams, bija brīži, kad nevarēja iztikt bez skarbāka vārda, taču kopumā puiši strādāja godam. Tagad jau labu laiku filmēšana noris vienlaikus ar celtniecības darbiem. – Dažreiz mēs traucējam filmēšanas grupai, citreiz viņi mums, – tā situāciju raksturo celtniecības darbu vadītājs. Taču vajadzīgi ir abi. Arī mūsu ciemošanās reizē tiek filmēti kadri, kad galvenie varoņi bēg uz Daugavas labo krastu, bet vienlaikus pretējā pusē Vecrīgas daļā rosās strādnieki. Iespējams, Jura Čakstes dalību Pārdaugavas būvniecībā varētu dēvēt par likumsakarīgu, jo viņš strādājis par rekvizitoru jau 1997. gadā Aigara Graubas un Igora Lingas filmā "Drosme nogalināt" kopā ar mākslinieku Mārtiņu Milbretu. Kinoļaužu pasaulē nonācis, vienkārši aizejot uz Rīgas kinostudijas kadru daļu un vaicājot pēc darba – sākumā labojis filmēšanas vajadzībām nepieciešamos priekšmetus, bet tad sācis rekvizitora gaitas. Strādājis arī pie filmām "Pase", "Ziemassvētku jampadracis", "Fronte tēva pagalmā" un citām. Taču ar ēku celtniecību Jurim nekāda sakara nebija. Turklāt kino vajadzībām celt butaforiskas dekorācijas nav tas pats, kas īstās mājas, bieži vien tas ir vēl grūtāk. Juris Čakste atzīst, ka par spīti pieredzes trūkumam ir izdevies īstenot visas mākslinieku uz papīra izliktās idejas, tikai retu reizi nācies tās vienkāršot. Savukārt režisors Aigars Grauba, lūgts izteikt savu vērtējumu uzceltajai Pārdaugavai, atzīst: – Viss ir daudz labāk, nekā biju iztēlojies.