Latvijas Nacionālās operas (LNO) solistam Aleksandram Antoņenko "Lielā mūzikas balva 2003" piešķirta par izcilu sniegumu Riharda Vāgnera operā "Klīstošais holandietis", Žorža Bizē operā "Karmena", Džakomo Pučīni operā "Bohēma", Sergeja Rahmaņinova operas "Aļeko" koncertuzvedumā un Džuzepes Verdi "Rekviēma" atskaņojumā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri. Komponistam Rihardam Dubram balva piešķirta par skaņdarbu "Te Deum", kas tika atskaņots XXIII Vispārējo latviešu Dziesmu svētku Garīgās mūzikas koncertā. Muzikoloģei Zanei Gailītei "Lielā mūzikas balva 2003" piešķirta par nozīmīgu kultūrvēsturisku pētījumu un tā atraktīvu iedzīvināšanu grāmatā "Par Rīgas mūziku un kumēdiņu spēli". LNO baleta solistei Margaritai Demjanokai "Lielā mūzikas balva 2003" tiks pasniegta par emocionāli spilgti un tehniski spoži atveidotām lomām Igora Stravinska baletā "Ugunsputns", Sergeja Prokofjeva baletā "Romeo un Džuljeta" un Jura Karlsona baletā "Sidraba šķidrauts". Ērģelniecei Ivetai Apkalnai balva piešķirta par augsti profesionālu sniegumu koncertos Latvijā un pasaulē. Kameransamblis "Altera Veritas" saņems "Lielo mūzikas balvu 2003" par spilgtām, radošām mūsdienu latviešu mūzikas interpretācijām. Diriģentam Mārim Sirmajam balva piešķirta par koncertprogrammām 2003.gadā: VI Starptautiskajā garīgās mūzikas festivālā, XXIII Vispārējo latviešu Dziesmu svētku Garīgās mūzikas koncertā un kora "Kamēr" koncertos. "Lielā mūzikas balva 2003" ir augstākais Latvijas valsts apbalvojums mūzikā. 1993.gadā Latvijas Republikas Kultūras ministrijā pēc toreizējā kultūras ministra Raimonda Paula iniciatīvas tika pieņemts lēmums ik gadu par izcilākajiem sasniegumiem mūsu valsts mūzikas dzīvē piešķirt speciālu balvu. Desmit gados kopumā ir pasniegtas 94 Lielās mūzikas balvas, trīs reizes tās saņēmusi Inga Kalna, Pēteris Vasks, Arturs Maskats un Valsts akadēmiskais koris "Latvija", divas reizes - Latvijas Radio koris, orķestris "Rīgas kamermūziķi", Raimonds Pauls un Egils Siliņš. Laureāti iegūs Armanda Jēkabsona sudrabā veidotu statueti, kurā atainots stilizēts sievietes tēls. To ietver ažūrā veidotas smalkas līnijas, kas atspoguļo mūzikas instrumentu fragmentu kontūras. Figūras silueta pieliektā galva, pēc mākslinieka ieceres, simbolizē pietāti pret laureāta ieguldījumu Latvijas mūzikā. Laureāti saņems arī Valsts kultūrkapitāla fonda piešķirto naudas prēmiju. Lielās mūzikas balvas augsto prestižu gan sabiedrībā, gan mūziķu aprindās nodrošina respektablas žūrijas atbildīgais un kvalitatīvais darbs. Žūrijas komisija darbojas visu gadu, apmeklējot koncertus un ik mēnesi tiekoties sēdēs, kas tiek protokolētas, veidojot konkrētu periodu rezumējumu. Lielās mūzikas balvas žūriju vada kultūras ministre Rībena, žūrijā darbojas Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas rektors Juris Karlsons, Mūzikas akadēmijas Horeogrāfijas katedras vadītāja Zita Ersa, Mūzikas akadēmijas docents Artis Sīmanis, komponists Andris Dzenītis, laikraksta "Diena" kultūras nodaļas žurnāliste Inese Lūsiņa, Liepājas simfoniskā orķestra mākslinieciskais vadītājs Imants Resnis, žurnāla "Mūzikas Saule" galvenā redaktore Ieva Rozentāle, Latvijas Radio ierakstu producente Māra Šuba, "Latvijas Radio 3" direktore Gunda Vaivode, LNO galvenais kormeistars Andris Veismanis un Kultūras ministrijas vecākā referente mūzikas jautājumos Dace Vilsone. "Lielās mūzikas balvas 2003" pasniegšanas ceremonija un koncerts notiks 2004.gada 5.martā plkst.19 LNO.