"Darbs ir darbs. Darbs tētim un mammai, arī pašam jāmācās. Kurš tad to nezina. Daba. Vai mēs paši arī esam daba? Pelīte un sunītis ir dabas daļa, bet vai Jānītis un Ilzīte arī ir daba? Taču ir tādi teicieni. Viņam ir laba daba, viņam ir niķīga daba. Tātad daba ir mūsos. Dievs. Viss labais ir no Dieva. Arī sirdsapziņa. Un visu laiku cilvēkam jāsver - cik viņā ir no dabas un cik no Dieva. Viss skaistais radīts no Dieva. Daba. Kopā saaudzies nav nošķirams. Tā nu tā pasaule turas uz trim kājām - Dievs. Daba. Darbs. Tāpat kā ķeblītis. Vai kādreiz esat redzējuši ķeblīti ar divām kājām? Vai mums Dievs, daba, darbs piemīt vienlīdz spēcīgi? Par latviešiem teic, ka esam strādīgi. Visu laiku strādājam. Kas tad tur sevišķs. Tikai visi to izmantojuši - muižas un padomju laikos. Līdz brigadierim, jo latviešus parasti augstāk nelaida, bet kā meistarus nebeidza vien slavēt. Mēs neesam pratuši savu darbu nogarantēt. Tas pazūd, sadeg. Darbs jānosargā. Dabu nosargā Dievs. Izstādē man ļoti patika bērna zīmējums ar Jāzepu un Mariju. Abi galviņas kopā sabāzuši. Tādi tuvi. Mazais, četrgadīgais zīmējuma autors tik nesamaitāts un dzidrs savās domās. Pamatīgs tas Annas Brigaderes izgudrojums - Dievs, daba, darbs. Pirms viņas gan arī pastāvējis - tautasdziesmās. Mums šie spēki jānotur līdzsvarā. Bet kurš tad pārsvarā - kā kuro reizi." Imants Ziedonis sarīkojuma viesiem arī pastāstīja, kā vēro pasauli, un lasīja fragmentus no dienasgrāmatas, kas nu ir izdota grāmatā. "Rakstu dienasgrāmatu "No patikšanas uz patikšanu". Ierosinu arī jums tā darīt. Katru dienu ierakstīt divus, trīs teikumus. To, kas dienā noticis, visi redz. Bet, kad vakarā jautā, ko tu redzēji - visu un neko. Tad nu dienasgrāmatā atbildu - ko es šodien ieraudzīju. Ar to redzēšanu tāpat kā ar precēšanos. Visas meitas esmu redzējis, bet vienu ieraudzīju un apprecēju. Grāmata stāsta to, kā baudīju Cēsīs redzēto. Man ir dienasgrāmata arī "No nepatikšanas uz nepatikšanu", bet to es nevienam nerādu. Pasaulē jau tā nepatikšanu daudz." Dzejnieks aizrāvies ar nākamo ideju un nākamajā gadā cer ieraudzīt grāmatu "Nenotikuši ceļojumi". "Tie būs pārstāsti par paradoksāliem notikumiem, ko savā mūžā esmu piedzīvojis ārzemēs, bet padomju cenzūras dēļ par tiem nedrīkstēju rakstīt. Tāpēc arī tie būs nenotikuši ceļojumi, lai lasītājs pats saprot, kā grib - melojis vai patiesību esmu rakstījis par redzēto Usūrijas taigā, Filipīnās, Parīzē un citur.