"Neviens nevarētu apšaubīt, ka Elza Radziņa ir to pelnījusi. Radziņa ir viena no spožākajām kino zvaigznēm ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas mērogā," iepriekš festivālam veltītā preses konferencē paziņoja Latvijas Kinematogrāfistu savienības priekšsēdētāja Ieva Romanova. Šā gada festivāls "Lielais Kristaps" notiek pirms 30 gadiem uzņemtās kinofilmas "Pūt, vējiņi" zīmē. Filma, kurā galvenās lomas atveido Esmeralda Ermale un Ģirts Jakovļevs, bet Radziņa redzama valdonīgās meitu mātes lomā, tika demonstrēta festivāla atklāšanā. Romanova piebilst, ka pamudinājums izvirzīt balvai par mūža ieguldījumu tieši Radziņu bija aktrises saistība ar šo filmu, kuras tapšanā viņai ir "lielie nopelni". Izcilā teātra māksliniece Radziņa, kas ilgus mūža gadus veltījusi Nacionālā teātra skatuvei, nospēlējusi ap 40 kinolomu. Radziņa, būdama jau atzīta Jelgavas drāmas teātra aktrise, kino lomā debitēja 1949.gadā Jūlija Raizmana filmā "Rainis". Festivāla organizatori atgādina Radziņas tēlojumu režisora Grigorija Kozinceva filmā "Hamlets"(1964), kas uzskatāma par padomju kino leģendu. Režisors ar aktrisi sadarbojies arī vēlāk, ekranizējot "Karali Līru"(1970). Pirmā Radziņas nozīmīgā kinoloma Rīgas kinostudijā bija Leonīda Leimaņa filmā "Purva bridējs"(1966). Jāatceras arī viņas Oliņiete "Mērnieku laikos"(1968), lomas septiņdesmito gadu filmās "Klāvs - Mārtiņa dēls" un "Vella kalpi", kā arī Dollijas loma Jāņa Streiča "Teātrī" (1978). Astoņdesmitajos gados Radziņa kinofilmās spēlē bieži, taču galvenokārt epizodiska rakstura lomās. Latvijas kinematogrāfam nabadzīgajos deviņdesmitajos gados aktrise piedalījusies Aigara Graubas filmā "Baiga vasara" (1999) un Jāņa Putniņa "Paslēpēs" (2001). Iepriekšējo reizi balvu par mūža ieguldījumu Latvijas kino mākslā kinofestivālā "Lielais Kristaps 2001" saņēma dokumentālā kino režisors Hercs Franks. 1998.gadā to saņēma aktieris Eduards Pāvuls, 2000.gadā - animācijas vecmeistars Arnolds Burovs.