Kad saka, ka “Mumij Troļ” ir megagrupa, visprofesionālākais kolektīvs Krievijā, grupa ar neprātīgu enerģētiku un grupa, kas atrodas mūzikas tirgus novatorisma avangardā, – tas jau sen vairs nav nekas jauns. Tā jau ir daudzreiz atkārtota dogma. Tā jau ir vienkārši neapstrīdama patiesība. Pierādījumus? Kad 1997.gadā iznāca albums “Morskaja”, tā bija revolūcija. Līdz “troļļiem” Krievijas modernās mūzikas cienītāji klausījās tikai tradicionālo krievu roku, no kura neviens netkāpās ne soli. “Morskaja” no tā visa kardināli atšķīrās. Teksti likās savādi, bet mūzika neparasti melodiska rokam. Publika no sākuma brīnījās, pēc tam sāka ieklausīties – un pēkšņi pieķēra sevi, ka jau dzied līdzi šīs savādās melodijas.

Tas bija Rokapopsa Ēras sākums. Apzīmējumu “rokapopss” “Mumij Troļ” stila aprakstam ieteica grupas draugi no Japānas, bet ar Iļjas Lagutenko vieglu roku lozungs “Viva Le Rockapops” tagad ir pazīstams visiem. Tieši pēc “Mumij Troļ” aizgāja vesela virkne jauno grupu, bez kurām tagad nav iedomājama Krievijas mūzikas industrija. “Mumij Troļ” pārvērta meinstrīma jēdzienu, un tagad meinstrīms = “Mumij Troļ”. Jaunais albums. To gaidīja. Ļoti gaidīja. Jaunus eksperimentus, jaunus vārdus, jaunu grupas imidžu, jo cilvēki zināja, ka jauns “Mumij Troļ” ieraksts vienmēr būs apvērsums Krievijas rokmūzikā. Kad 2001.gada 7.novembrī “slepenajā” koncertā visuzticīgākajiem faniem tika izpildītas jaunās dziesmas, kuras neviens vēl nebija dzirdējis, atsauksmes bija sajūsmas pārpilnas un atstāja absolūtu laimes un harmonijas izjūtu.

Tajā pašā gadā dziesmas “Lucky Bride” ieraksta laikā Iļja Lagutenko iepazinās ar skaņu operatoru Džonu Hudzonu, kura kontā jau bija darbi ar Tinu Tērneri, Deividu Boviju, “Blur”, “Radiohead”, “U2”, Kailiju Minogu, kā arī neskaitāmas “Grammy” balvas par ieguldījumu mūzikas industrijā. Abas puses ātri vien atrada kopēju valodu, un drīz vien Londonā sākās darbs pie “Mumij Troļ” jaunā albuma, kuru vadīja tas pats Hudzons, bet ieraksts notika prestižajā Londonas “Mayfair Studio”. Daudz pieredzējušais Hudzons bija ļoti iespaidots: “Ar viņiem ir ļoti interesanti strādāt. Grupai ir milzīgs potenciāls, turklāt man patīk vairāk darboties kopā ar dzīviem cilvēkiem, nevis kompjūteriem. Es domāju, ka šis būs ļoti spēcīgs albums.”

“Meamuri” ir fantastiski skaists un ļoti patiess albums – patiesums ir pat šokējošs. “Man tā ir iespēja pastāstīt par visu to, kas noticis pēdējā laikā. Dziesmā vari pateikt to, ko nevari ikdienā” – tā jauno grupas veikumu komentē pats Galvenais Trollis. “Meamuros” dīvaini savijas ilūzijas un realitāte, atmiņas un mūžīgie sižeti. Pat albuma nosaukums ir vārdu spēle, neoloģisms.

Profesionālie dziesmu aranžējumi nogāž no kājām. Tie var būt gan melodiski (kā jauno romantiķu himnā “Eto po ļubvi”), gan asi (“Morskaja kapusta”). “Plus 28” – viņu pagājušās koncertturnejas superhits, šķiet, kļūs par “saundtreku” pašu atmiņām par karsto vasaru, un liekas neticami, ka šī dziesma ir uzrakstīta nevis karstas saules svelmē, bet lietainā Londonas dienā. “V reis” arī ir ar hita potenciālu, dziesma par mīļākajiem, kuriem jāšķiras. “Dobroje utro, Planeta!” – iekarotāju dziesma. Katrs gabals ir kā no dzīves izrauts neliels fragmentiņš, un saistība ar jūru (“Mumij Troļ” nāk no Vladivostokas) ir manāma kaut vai dziesmā “Ņedopoņimajuščaja”.

Albums “Meamuri” ir novatorisks ne tikai aranžējumu un tekstu līmenī. Tas ir arī turpinājums “Mumij Troļ” interesei par jaunajām tehnoloģijām. Pirmkārt, visas jaunās dziesmas ir iespējams noklausīties grupas oficiālajā mājaslapā dažas dienas pirms albuma iznākšanas. Otrkārt, ar “Motorola” (kas ir arī “Meamuru” galvenais sponsors!) atbalstu šie garadarbi tiks pārvērsti arī par melodijām mobilajiem telefoniem. “Meamuri” tiks prezentēti 1.septembrī Maskavā, bet pēc tam sekos arī koncertturneja, kurā, ļoti cerams, tiks iekļauta arī tāda neliela Austrumeiropas pilsētiņa kā Rīga.