Šodienas redaktors:
Krista Garanča

No galda biedrenes redakcijā par skandalozāko sievieti Latvijā. Privāta intervija (11)

Foto: Privātais arhīvs

2018. gada rudenī vēl ar Lieni varējām saskatīties, paliecot galvu sānis no priekšā stāvošā monitora, un kaut ko pajautāt, ja nepieciešams. 

Tagad, jau kādu laiku pēc šā liktenīgā novembra, viņas vārds vairāk nekā jebkad agrāk ir izskanējis pašmāju portālos un presē viņas ugunīgā romāna dēļ. 

Liekas, vēl pavisam nesen strādājām vienā redakcijā pie kopīga galda.

Man patika mans darbs, un es arī būtu turpinājusi to darīt, ja nebūtu mainījušies apstākļi. [Liene bija portāla “Apollo” sadaļas “Sieviete” redaktore – red. piez.] Bet tad es satiku Andri....

Kad tu iepazinies ar Andri, pirms gada?

2018. gadā jau.

Jēziņ, likās, ka tikai pirms dažiem mēnešiem.

Laiks ātri ir paskrējis. Esmu atkal atgriezusies pie rakstīšanas.

Redzēju tava bloga pirmo ierakstu.

Interesanti, ka man līdz šim dzīvē bieži sanācis rakstīt par sieviešu tēmām, bet par citām sievietēm. Tagad rakstu par sevi. Andris man ir atvēris acis uz daudzām lietām, un es vairs nebaidos uzdrīkstēties. Tā arī ir mūsu abu misija – runāt atklāti.

Es kā izbijusi sieviešu sadaļu redaktore izcili pārzinu sievietes ķermeni un prātu, savā blogā runāju par jūtīgumu un sajūtām. Pirmkārt par savām. Tie, kam nāk smiekli, lai smej veseli un lasa anekdotes!

Tev arī privāti raksta sievietes, kuras tu uzrunāji ar savu ierakstu?

Jā, apbrīnojami daudz. Iedomājies? 

Man kā modernai sievietei atklātās un diezgan demokrātiskās attiecībās grūti iedomāties to visu, ko esi aprakstījusi par dzīvi pirms Andra.

Jā, bet tu esi no citas paaudzes. Mums nebija pieņemts tā izrunāties, saproti? Tagad cilvēki kā grib, tā saka un dara. Kādreiz tā nebija, ka runāja arī par neērtām tēmām. Tikai tad, kad iepazinos ar Andri, es sapratu, cik man bijis daudz lielu problēmu attiecībās.

Es tikai tagad beidzot jūtos kā īsta sieviete, jo esmu atklājusi, ka īstenībā esmu ļoti jūtīga un varu izbaudīt visu, ko vajag izbaudīt. Ne tikai orgasmu. Visu.

Dažas sievietes nodzīvo mūžu diskomfortā un nepatikā, jo nerunā. Tāpēc, ka viņām bail. Esmu nolēmusi rakstīt šo blogu, jo man arī gan koncertos, gan uz ielas nāk klāt sievietes, kuras saka: “Man likās, ka es biju vienīgā, kurai tā ir, baidījos, ka mani izsmies, nesapratīs.” Izrādās, ka ir sievietes, kuras vispār nekad nav izjutušas orgasmu. Vēl vecākas par mani.

Kā tas iespējams?

Tu jau neuztver to kā problēmu līdz brīdim, kad uzzini, kas tas ir. Vajag izrunāt tādas lietas un dalīties ar pieredzi, lai tā nebūtu.

Savā paaudzē redzu to, ka cilvēki ir daudz atklātāki, runā arī par nepatīkamo, neērto, jo ir jau gana daudz redzējuši citu kļūdas un negrib tā dzīvot.

Man ir milzīgs izbrīns par to atklātību, kas ir tagad. Man mute atkrīt vaļā, klausoties, ko runā jaunās meitenes savā starpā. Man nav bijušas tādas draudzenes. Man ir tuvas draudzenes, bet mēs nekad nerunājam par tādām tēmām. Tas bija pārsteigums. Nesen viena meitene uzrakstīja, ka arī nekad ar partneri nav sajutusi orgasmu, un prasīja, ko darīt – iet pie speciālista vai mainīt partneri?

Varbūt vajag tomēr partneri pieklājīgi izglītot.

Bet meitene varbūt negrib aizvainot savu puisi, varbūt viņš viņai ir ļoti tuvs sirdij. Nu lūk, kā pareizi rīkoties? Mēģināšu atbildēt arī uz šādiem jautājumiem.

Nu tad tev ar vīru ir paveicies, viņš laikam nebaidās runāt ne par ko.

Tas ir vienkārši apbrīnojami. Viņš ir liels runātājs, analizē dzīvi un situācijas. Nebūs tā, ka viņš noklusēs un nepajautās, ja gribēs ko zināt.

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

A post shared by Andris un Liene Kiviči (@andrislienekivici) on

Man diemžēl dzīvē ir bijis tieši otrādi. Vieglāk bija problēmām paiet garām un neievērot. Tāpēc arī vienmēr esmu bijusi smaidīga. Es zinu, kā paslēpties aiz smaida.

Bet vairs tā nav.

Es gan neesmu nekāds psihologs vai seksologs, bet varu dalīties savā pieredzē, jo beidzot esmu kļuvusi par cilvēku, kurš ir atrisinājis visas savas problēmas kā sieviete. Ir jārunā ar partneri, jo tāpat agrāk vai vēlāk viss izlīdīs gaismā, beigās viens vai otrs tāpat būs nelaimīgs.

Uzskatu, ja tevi nesapratīs, tad pretī nav īstais cilvēks. Viss.

Jaunās attiecībās ir vieglāk runāt par jūtīgām tēmām, bet ko darīt, ja jau, piemēram, 10 gadus esi laulībā un kaut kas kremt?

Tā arī jāpasaka. “Man bija bail par to runāt, visus šos daudzos gadus klusēju, bet tagad gribu!” Tagad ir laikmets, kad cilvēki atzīstas. Piemēram, slavena jūtūbere nesen negaidīti atklāja, ka ir transpersona. Mums ir arī influenceri, kuri runā, piemēram, par svara problēmām, kompleksiem, – ir svarīgi par to runāt, jo tas palīdz citiem nejusties vieniem. Laiki mainās. Man ir laba pieredze, pateicoties kurai esmu sapratusi, ka dzīve tomēr nebeidzas un viss var pilnībā mainīties.

Tev drīz jau būs 40, bet varētu teikt, ka sāki dzīvi no jauna.

Es beidzot dzīvoju savu dzīvi tā, kā es gribu, un tā, kā man patīk. Nevienam atļauju neprasu. Pietiek. Līdz ar to gan esmu pazaudējusi daudzus cilvēkus, kuriem nepatika mana īstā būtība. Uzreiz varēja redzēt, kurš mīl un pieņem tevi tādu, kāda esi.

Beidzot jūtos normāli savā ādā un prieks skatīties uz sevi.

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

Tas brīdis, kad vairs navajag runāt neko?#bridetobe #mansdrebjuskapis #baltzelts

A post shared by Andris un Liene Kiviči (@andrislienekivici) on

Daži nekad nesāk dzīvot tā, kā grib. Forši, ka atļaujies dzīvot sev.

Tam vajag lielu drosmi. Man palīdz tas, ka blakus ir tāds kompanjons kā mans vīrs Andris, ar kuru iet karā un viņš tev pados lodes [smejas].

Kā tu tiec galā ar lielo sabiedrības un mediju uzmanību? Sākumā bija jūsu abu saiešana kopā, tiešraides, šovs, Spānija...

Cilvēki sajuka prātā no patiesības. Andris pateica, ka mīl Lieni un būs tā un tā. Ļoti vīrišķīgs piegājiens. “Kā tā var?! Ir jāslēpjas, jākaunas.” Bet viņš ir īsts bruņinieks, īsts vīrietis, kurš tur savu vārdu, kas mūsdienās ir retums. Pasaka un izdara. Daudzi neticēja, ka būsim kopā, kur nu vēl apprecēsimies.

Satikāties jūs teju no zila gaisa, un viss notika diezgan ātri.

Bijām iepriekš viens otru redzējuši, bet nebijām labi pazīstami. Viņš man piezvanīja, lai pa draugam parunātos, jo biju viņa labo cilvēku sarakstā. Pēc tam sarunājām interviju.

Bet iedomājies, tikpat labi tu varēji arī viņu pa īstam nesatikt un viss šis nebūtu noticis.

Pasarg dies. Es pat negribu par to domāt.

Tomēr viss notika tā, kā notika.

Tā ir mana lielā loze. Vinnēju loterijā.

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

Mēs esam kopā katru dienu, bet man ir sajūta, ka redzu viņu pirmo reizi?

A post shared by Andris un Liene Kiviči (@andrislienekivici) on

Monētai gan ir arī otra puse – ne tikai lielā uzmanība, bet arī “heiteri”.

Sākumā nemaz nebija viegli. Kad sākās seriāls, bija tik liels nosodījums arī no tuvinieku puses... mēs pat īsti nebijām sākuši tikties, kad cilvēki jau bija sašutuši par to, kā vispār tā drīkst. Ko mēs tādu izdarījām? Vienkārši iemīlējāmies. Viss. Esam izgājuši caur uguni un ūdeni. Lielākā daļa cilvēku jau būtu sabrukuši un nevarētu visu to pārdzīvot.

Nu, jūs abi īsā periodā esat izgājuši cauri tiešām daudz kam.

Neviens no mums nevarēja iedomāties, ka mūsu dzīves izvērtīsies šādi. Mūsu dzīve kopā bija tik interesanta, ka pat veidojās stāsti, kas pārtapa dziesmu tekstos! Andris ir ļoti talantīgs mūziķis, bet es nekad nedomāju, ka dziedāšu! Pilnīgi dabiski radās kopīgs albums. Forši. Andris ir mani iedrošinājis tik daudzām lietām! Arī šim blogam.

Tu pati nebūtu saņēmusies kaut kam tādam?

Es domāju, ka nē. Kaut kā tieši divatā mums ir tas spēks. Smieklīgi - dažiem liekas, ka mūsu dzīve visu laiku ir kā salūts. Tā daļēji arī ir, bet, piemēram, tagad mēs tikai nedēļas nogalēs ejam ārā un uzstājamies, bet pārējo laiku gandrīz vai neizejam no mājas. Mums pietiek tikai vienam ar otru.

Jūsu privāto dzīvi varēja vērot šovā “Kivičs. Pavisam privāti” - vai gaidāma arī otrā sezona?

Jā. Ir plānota. Interese jau ir milzīga, daudzi jautā. Iespējams, otrajā sezonā varēs ieskatīties mūsu kāzās!

Cik pēc sociālajos tīklos publiskotajām bildēm redzējām, kāzas bija mazas un privātas – tikai jūs un vedēji.

Mēs negribējām tradicionālas kāzas, kurās visiem jāizrādās, jāizdabā. Gribējām tikai vienam priekš otra. Nosvinēt savu mīlestību.

Vēl arī jums abiem šīs nav pirmās kāzas.

Jā, protams. Bet ja ir pa īstam, negribas apkārt nevienu. Tā mēs izdomājām.

Nesen klīda apkārt runas, ka, iespējams, esi stāvoklī. Cik patiesi tas ir?

Visam vienmēr ir savs laiks. Kad vajadzēs, es pateikšu visu, ko vēlēšos. Tā jau par visu runājam un esam atklāti, var arī kaut ko paturēt pie sevis.

Jūs iepazināties, filmējāties šovā, sākāt dziedāt kopā, pirms braukšanas uz Spāniju atbrīvojāties no daudzām lietām. Esat sākuši savu dzīvi kopā Latvijā no jauna?

Bija daudz kas lieks sakrājies. Izmantojām situāciju. Nav, ko elpot, ja viss piebāzts ar liekām mantām. Diemžēl mums atliek vien nošķaudīties un tiek jau uztaisīta drāma. Nepatīkamākais ir tas, ka mūsu tēls publiski tiek uzpūsts tāds, kāds tas nav.

Kā Andris saka – vai cilvēki, piemēram, zina, kāds patiesībā ir Bono? Nē! Zina tikai tie, kas ir viņam ikdienā blakus. Arī mēs esam tikai mīloši ģimenes cilvēki. Gādīgi, rūpīgi, atbildīgi. Tāpēc visi tie apmelojumi ir ļoti nepatīkami. Tāpēc mēs nebaidāmies runāt atklāti. Dodam pretī. Nav no kā baidīties, ja vienmēr runā patiesību.

Man kādreiz dzīvē bija tā, ka nedrīkstēju darīt to, nedrīkstēju teikt šito. Viss pa pareizo. Tāpēc tagad izskatās, ka esmu norāvusies no ķēdes. Nē, nu tā jau laikam daļēji ir [smejas].

Man liekas, ka var teikt - tu beidzot esi brīva būt pati.

Tā ir nenormāli forša sajūta, ka viens otram esat viss. Balsts, spēks, enerģija. Nenovērtējami. Vēlos, kaut katram izdotos atrast otru tik savu cilvēku. Mēs viens otram esam kā pats. Nav jāizliekas. Tā ir mūsu mazā pasaule – tikai mums abiem.

Jūtamies brīvi, nav jāpietēlo, kā man visu mūžu tas ir bijis jādara – bieži vien mīļā miera labad.

Bet kāpēc tu tā darīji? Tā taču ir darīšana sev pāri.

Man riebjas konflikti. Nevaru ciest strīdus, lai arī tajos dzimst patiesība. Andris mani pieņēma tādu, kāda esmu, un es viņu. Arī bērniem mācām, ka dzīve nav rožu dārzs un par visu ir jārunā, jo tikai tā otrs tevi sapratīs.

Uz augšu