Kara laikā un citās ārkārtas situācijās, kā norādīja ministrs, Latvijas kultūras mantojums var būt ļoti trausls, uzsverot, ka par tā aizsargāšanu ir jādomā miera apstākļos. Latvija ir pievienojusies Hāgas konvencijai par kultūras vērtību aizsardzību bruņota konflikta gadījumā un Nikosijas konvencijai par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar kultūras vērtībām, tāpēc valstij ir jābūt spējīgai īstenot to nosacījumus, taču, kā minēja Puntulis, līdz šim par to ir domāts maz.

Ministrs pieminēja Ukrainas kara laikā apzināti sagrautās baznīcas, muzejus, pieminekļus un citas kultūras vērtības, norādot, ka Ukrainas kultūra ir kļuvusi par vienu no Krievijas mērķiem.

Arī Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons atzīmēja, ka karš Ukrainā ir apdraudējis tās kultūras mantojumu, ko Krievijas karavīri nolaupa kā kara trofejas. Situācijā, ja karadarbība nonāktu līdz Latvijas teritorijai, kā minēja Garisons, jāpieņem, ka Krievija neievērotu starptautiskos līgumus, kuri attiecināti arī uz kultūras mantojumu.

Bruņotie spēki var palīdzēt sagatavoties krīzes situācijām, taču arī par kultūras mantojumu atbildīgajiem ir jākļūst par valsts gatavības sastāvdaļu, apzinot mantojuma glābšanas rīcību, norādīja Garisons, apgalvojot, ka Aizsardzības ministrija ir gatava sniegt visu iespējamo atbalstu, lai būtu gatavi sliktākajam scenārijam.

UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Baiba Moļņika uzsvēra, ka UNESCO darba kārtībā kultūras mantojuma aizsardzība ir ļoti svarīga, norādot, ka tas ir valstu kopīgās drošības jautājums un katra vēršanās pret to ir noziedzīgs nodarījums.

LNB Speciālo krājumu departamenta direktore Dagnija Baltiņa, sniedzot bibliotēkas direktora Andra Vilka runu, izcēla nepieciešamību kultūras darbiniekiem sadarboties ar valsts drošības dienestiem un pašvaldībām, lai jautājumi par kultūras mantojumu tiktu sakārtoti pēc iespējas ātrāk.