Mākslas projekts “Ukraina. Brīvības rezidence” apvienoja vairāk nekā 24 Latvijas un Ukrainas māksliniekus no vairāk nekā 10 mākslas disciplīnām. Rezidencē mākslinieki strādāja pāros, individuāli un arī attālināti ar tiešraides pieslēgumiem.

Visi mākslinieku radītie darbi nonākuši starptautiskā izsolē, un visa saziedotā nauda tiks ziedota labdarībai – psihosociālās reintegrācijas programmai karā cietušajiem Ukrainas aizstāvjiem, kas realizēta sadarbībā ar ziedot.lv.

Izsoļu platforma atvērta tīmekļa platformā "Air Auctioneer", kurā darbus varēs iegādāties līdz pat 5. septembrim.

Turpinājumā – ieskats mākslinieku sagatavotajos darbos un viņu pašu komentāri par izvirzītajām iecerēm. 

Rick Feds, Monoconda un Olha Ļebiedeva

Rick Feds, kurš ir pazīstams latviešu pirkstu bungošanas/semplošanas mūziķis un audiovizuālais mākslinieks, strādā ar mūsdienu ukraiņu skaņu producentu Monoconda un videomākslinieci Olhu Lebiedevu. Viņu trio veido dzīvo performanci rezidencei, ko viņi raksturo šādi:

“Izrādes pamatā ir tumsas sajūta un kara pieredze. Bet mēs esam pārliecināti, ka gaisma beigās uzvarēs. Lai pastiprinātu šo koncepciju, mūzika tiek veidota ar saules sintezatoru, kur gaisma virza toni, izmantojot optisko sensoru tehnoloģiju.”

Dobrins Ivanovs un Raitis Hrolovičs

Latviešu mākslinieks Raitis Hrolovičs palīdz realizēt ukraiņu mākslinieka Dobrina Ivanova (Dobrinya Ivanov) ideju – fiziski šķērsot robežu un radīt darbu uz kādas valsts robežas, tādējādi apliecinot to, ka viens no viņiem ir brīvs un var radīt jebkur un jebko, kamēr otrs – tikai sapņos vai ar citu palīdzību var realizēt iecerēto ideju. Latviešu mākslinieka robežšķērsošanas stāsts tika fiksēts video un Brīvības rezidencē tiek iemūžināts gleznā.

Signe Vanadziņa un Jūlija Smala

Latviešu māksliniece Signe Vanadziņa sadarbojas ar ukraiņu mākslinieci Jūliju Smalu (Julia Smal). Viņas savos darbos izmanto divus mēdijus – ūdenskrāsas un eļļu, precīzi parādot darba ideju – duālismu. 2022. gada 24. februāris bija diena, kad viss apstājās, kamēr pārējai pasaulei tā bija parasta darba diena. Katram ukrainim tagad ir “pirms” un “pēc” dzīves. Caur projektu mākslinieces vēlas parādīt šo dalīto sajūtu par mieru un par trauksmi, kas vienlaicīgi dzīvo iekšēji. Unikāli, ka mākslinieces rada darbu kopā uz viena audekla, kopā gleznojot, pludinot krāsas un fiziski plēšot akvareļus.

Mākslinieces stāsta:

“Mūsu mākslas darbs ir vizualizācija par katru cilvēku, kurā ir divi slāņi - pirmais pirmskara periods, dzīve ikdienišķos darbos un robežās, un otrs - vienojošais slānis, kopēja traģēdija, kuru katrs nes un nesīs sevī līdzi līdz šī kara beigām. Pirmais slānis parāda dzīvi pirms 24. gada februāra, pagātni, kuru atceramies. Otrais slānis parāda tuvo pagātni, to, kas nupat bija un kā vairs nebūs. Tā ir traģēdija, kas pārrāva un mainīja mūsu pasauli.”

 Ganna Bogačuka un Those Guys Lighting

Ukraiņu māksliniece Ganna Bogačuka (Ganna Bogachuk) un latviešu mākslinieki Those Guys Lighting veido darbu, balstoties uz ukraiņu etnogrāfisko ornamentu un tā simboliem, kuri ir izteikti līdzīgi latviešu simboliem. Šis ir spilgts darbs, kurā redz tradicionālu ornamentu kombinācijā ar gaismas tehnoloģijām.

Sākumā Ganna izveido ukraiņu etnogrāfisko ornamentu mandalas veidā uz apaļas formas pamata, kuram klāt tiek pievienotas krāsainas LED gaismas, izceļot attēla ēnojumu un formu. Galvenā mākslinieces iecere ir parādīt, cik sena un spēcīga ir ukraiņu kultūra un ka tā ir pamats mūsu kopējai patstāvībai un brīvībai. Šie simboli, kuri parādās gan ukraiņu, gan latviešu kultūrā, ir samērā līdzīgi, bet ar atšķirīgām nozīmēm un izmantojumu. Neskatoties uz to, vizuālā līdzība, kopainā uzlūkota, apstiprina savstarpējā atbalsta un sapratnes spēku.

Valters Ozoliņš

Valters Ozoliņš ir viens no vadošajiem Latvijas floristiem. Viņš radījis mākslas objektu uz floristikas un konceptuālās mākslas robežas, kas vēsta par iznīcību un dzīves turpinājumu vienlaicīgi.

Tajā izmantoti “gatavi” objekti – kara artefakti. Projekta kuratore Natālija Čižova vāca un krāja dažādas brīvības zīmes kara laikā visā Ukrainā, un šajā mākslas instalācijā tām pievienoti dažādi emocionāli šokējoši kara artefakti. Dakšas vai priekšmeti no pagrabiem, kur turēti un slēpušies cilvēki.

Cilvēku mājokļi, iedzīve un gadiem krātās bibliotēkas bumbu sprādzienos pārvērtušās plaukstas lieluma akmenī. Tas ir viss, kas palicis pēc raķetes uzlidojuma. Darbā izmantots no Doneckas apgabala slimnīcas atvests karogs, kuru ārsti atrada pēc bumbas sprādziena. Ukraiņiem tas ir amulets, kas atgādina par būtiskākajiem iemesliem, kādēļ viņi cīnās šajā karā.

Una Bērziņa un Oleksandra Verkhovska

Latviešu modes dizainere Una Bērziņa un ukraiņu multidisciplinārā māksliniece Oleksandra Verkhovska veido kopīgus mākslas darbus uz robežas starp dizainu un konceptuālo mākslu. Oleksandra Ukrainā gleznoja audumu, ieliekot savā daiļradē savus pārdzīvojumus, zīmējot sagrautās un nodedzinātās mājas un to atliekas.

"Mans darbs dziļi atspoguļo dzīvas kolektīvas skumjas. Nacionālā izvēle pretoties agresoram ir atbildība. Kara sekas ikdienas neaprakstāmu sāpju un šausmu veidā, cilvēku dzīvību trausluma apziņa, dzīvnieciskas bailes no skaņas raķetes, kas lido pāri jūsu mājai. Tas viss ir pretstatā vēl sliktākām bēdām - dzīve nebrīvē, dzīve bez savas mājas, dzīve bez Ukrainas,"

skaidro Oleksandra Verhovska.

Modes dizainere Una Bērziņa no atsūtītā auduma darināja mēteli, kas simboliski vēsta par bruņām un aizsardzību. Mēteļa oderē izšūtas Latviešu aizsargzīmes kā spēka simboli, kas sargā pret pasaules naidu un postu. Rezidencē tērpa ekspozīcijā zem mēteļa kā trausls pretstats agresijai paslēptas mežģīnes, kas ir no kādas ukraiņu sieviešu kāzu kleitas. Tās tika atdotas, lai ziemā frontē veidotu baltus aizsargtīklus.

Liene Grava, Olha Ļebiedeva un Andrijs Baglajs

Latviešu laikmetīgās dejas horeogrāfe Liene Grava strādā ar ukraiņu videomākslinieku pāri Olhu Ļebiedevu un Andriju Baglaju. Viņu kustību un dejas izrāde “Klātbūtne” jautā: "Ja laimes formula ir tik vienkārša, kāpēc mēs visi neesam laimīgi?" 

Paplašinot robežas, mākslinieki apvieno divas realitātes – Latvijas dejotāji atbildi uz šo jautājumu pauž reāllaikā. Taču ukraiņu dejotāji savas kustības filmēja Kijivā, un viņu realitāte tiek izteikta uz ekrāniem norises vietā.

Mila Čeprasova

Mila Čeprasova, jaunā ukraiņu māksliniece, savu darbu rada Rīgas Domes sēžu zālē, izšujot un veidojot darbu “Ļaundabīgais audzējs. Krievijas totalitārisma imperiālisms”. Māksliniece pati atrodas Rīgas Domes sēžu zālē un viņas darba radīšanas process tiek tiešsaistē translēts uz lielā ekrāna Brīvības Rezidencē (Jaunavu ielā, "Rātes pasāžā").

DJ Y:K

Ukraiņu dīdžejs Y:K speciāli projektam “Ukraina. Brīvības rezidence” ir izveidojis īpašu mūzikas kompozīciju. Tajā izklausās, ka rīta putnu dziedāšanu pārtrauc sirēnas skaņa – gaisa trauksmes signāls, kas apvienots ar paātrinātu sirdsdarbību kā pēkšņa šoka un nenoteiktības simbolu. Sirēnas skaņas pāraug gaisa uzbrukuma skaņās Kijivai 2022. gada 17. oktobrī, kad viens no pirmajiem ienaidnieka bezpilota lidaparātu reidiem no rīta pamodināja galvaspilsētu un uzbruka pilsētas centrālajai daļai. Skaņdarba dinamisko daļu pārtrauc gaisa trauksmes skaņas, dodot cerību dzīves turpinājumam šībrīža realitātē.

Darja Kalašņikova

Darja Kalašņikova ir ukraiņu māksliniece, dzimusi Donbasā. Akmens sāls ir otrā lielākā kalnrūpniecības nozare reģionā pēc oglēm. Tur, Bahmutas rajona pilsētā Soledārā, atrodas Ukrainas valsts uzņēmums Artemsil. Tas ir viens no pasaules lielākajiem uzņēmumiem, kas ražo galda sāli, kuru iegūst raktuvēs 300 metru dziļumā. Tajā pašā pilsētā, bet 50 metru dziļumā rok ģipsi. Tāpēc Darja Kalašņikova savā mākslas projektā "Brīvības sāls" izmanto materiālus, kuriem ir dziļa emocionāla saikne ar dzimteni – sāli un ģipsi.

Līdz ar Krievijas uzsākto karu Ukrainā brīvības vērtība ukraiņiem ir ieguvusi arī sāls garšu. Tas ir asaru sāls, ko izlej tie, kas sēro par zaudējumiem okupācijas laikā. Sviedru sāls tiem, kuri katru dienu cīnās kaujas laukā par Ukrainas brīvību. To asaru sāls, kas apraud upurus. Katrā cilvēka miesā ir brīvības sāls, tāpat kā katrai tautai ir savs brīvības iegūšanas stāsts. Bet šodien ukraiņi šo sāls kristālu ir padarījuši citiem īpaši skaidru.

Mārcis Ziemiņš

Latviešu dizainers Mārcis Ziemiņš radījis darbu “Brīvības cena”. Dzīvība, zeme un valoda ir vērtības, kuras ikdienu tiek pakļautas dažādām ietekmēm. Svarīgi ir “izfiltrēt”, atlasīt vērtīgo no mazvērtīgā, paliekošo no promejošā, katru no šīm vērtībām liekot brīvības pamatā. Bet vai pašam pamatam ir brīvība?

Mākslinieks izveidojis trīs interaktīvus audeklus, kurā apmeklētāji, rada, godina un piemin. Valodas audekla veidošana piedalās ikviens rezidences apmeklētājs, ierunājot mikrofonā savu Brīvības stāstu, kas automātiski ar tinti zīmējas uz audekla un atstāj nospiedumus – balss kustina motoru, kurš velk līnijas, vadoties pēc balss tembra un skaļuma.

ASAKI

Zemes galdauta tapšanā apmeklētāji pilda audekla kabatas ar Ukrainas un Latvijas zemi, kas 7 metru instalācijā rotē, simboliski atgādinot par zemes piederību un tās mainību. Savukārt Dzīvības galdauta ideja realizācijā apmeklētāji piedalās katras izdzisušās ziedotās dzīvības godināšanā.

Jaunā ukraiņu māksliniece ASAKI uzstājas ar performanci "BRĪVĪBA NAV BRĪVA" (Freedom is not Free), kurā ir iesaistīta viņa pati, akvārijs un Ukrainas augsne, kas uz Rīgu tika nogādāta no visiem Ukrainas reģioniem, kur notika aktīvā karadarbība. Piemēram, no leģendārās Čornobaivkas Hersonas apgabalā, kura tiek dēvēta par Ukrainas Bermudu trijstūri, jo no turienes 26 reizes trāpīts ienaidnieka mērķos. Vai no Jahidnes ciema Černihivas apgabalā Ukrainā, kur 2022. gada martā skolas pagrabā 27 dienas bija ieslodzīti 286 cilvēki, kā rezultātā mira visjaunākais no viņiem – trīs mēnešus vecs zīdainis.

Instalācija un mākslinieces performance ir aicinājums atcerēties tos, kuri par Ukrainas brīvību kara vētrā samaksāja savu cenu. ASAKI rezidences laikā uzstājās dzīvajās performancēs, kā arī radīja dažus mazus mākslas darbus ar priekšnesuma galveno ideju, kurus ir iespējams iegādāties tiešsaistes izsolē.

“Māksla ir mana domas BRĪVĪBA. Tā ir mana sacelšanās pret pasaules ABSURDU,” uzsver ASAKI.

Tarass Haida

Tarass Haida ir jauna uzlecošā Ukrainas mākslas skatuves zvaigzne. Viņa mākslinieciskie centieni galvenokārt ir saistīti ar dziļu iedziļināšanos savā zemapziņā. Viņš mākslas projektā "Ukraina. Brīvības rezidence" strādāja attālināti, jo nevarēja šķērsot valsts robežu. Tomēr, pateicoties tehnoloģiju sniegtajām iespējām, Tarass atrada iespēju, kā radīt digitālus mākslas darbus, kuru tapšanu skatītāji Rīgā un visā pasaulē varēja vērot uz ekrāniem kā dzīvu priekšnesumu.

Vecrīgā notikušās rezidences publicitātes foto autori: Diāna Vaidere un Alens Opoļskis.