Kopš 2002. gada, jūnija beigās un jūlija sākumā, Polijas ziemeļu pilsēta Gdiņa, kuru otrā pasaules laikā, lai nodrošinātu piekļuvi pie jūras, uzbūvēja padomju karaspēks, kļūst par vietu, kas pulcē desmitiem tūkstošus mūzikas interesentu no centrālās un Austrumeiropas, kā arī citām valstīm.

"Openers" ir piedzīvojis visai strauju izaugsmi, un katru gadu arvien vairāk cilvēku mēro tuvāku un tālāku ceļu, lai klātienē savām acīm redzētu šī brīža un kādreizējās pasaules mūzikas zvaigznes. Jā, iespējams, to nav tik daudz kā izslavētajos Glastonberijas un Roskildes festivālos, tomēr mūziķu vārdi ir pietiekami skaļi un "pa lielam" festivāla "hedlaineri" ir tie paši, kas uzstājas tradīcijām daudz bagātākajās vietās. Ja raugāmies pavisam kritiski, var atrast šādus tādus trūkumus organizācijā, tomēr mēs visi uz turieni dodamies mūzikas dēļ un, ja, nopērkot biļeti par nepilniem 70 latiem, katrā dienā atrodas vismaz viens no "must see" koncertiem, braukšana uz turieni jau ir atmaksājusies. Tāpat nevar nepieminēt telšu pilsētiņu un automašīnu kempingu, kur visas dienas garumā notiek lielākas vai mazākas ballītes.

Pirmā diena

Atgriežoties pie mūzikas un vērtējot subjektīvi, jāteic, ka šogad festivāla izpildītāju saraksts bija visai kvalitatīvs. Varbūt ar ne tik daudz pirmā lieluma mūzikas zvaigznēm, bet vairākiem ļoti laba līmeņa izpildītājiem, kuri nemaz netiecas pēc superzvaigznes statusa, un tas, ka viņi nav tie populārākie un atzītākie, šiem mūziķiem arī itin labi piestāv.

Festivāla pirmās dienas galvenās skatuves koncerti sākās ar poļu Łąki Łan uzstāšanos, bet vienīgais prātā paliekošais bija grupas vokālists, kurš uz skatuves kāpa tērpies kā Romas pāvests. Sekoja amerikāņu dziesminieks Bens Hārpers (Ben Harper and Relentless7), kas atstāja ļoti patīkamu iespaidu, bet lielajā teltī jeb tā sauktajā "Tent stage" aizraujošu koncertu sniedza Bruklinas kolektīvs Yeasayer, kurš, pēc vairāku apmeklētāju domām, bija viens no labākajiem visā festivālā.

Pirmā vakara gaidītākais notikums daudziem bija grandža apvienības Pearl Jam uzstāšanās uz galvenās skatuves. Tā neapšaubāmi bija līmenī, tomēr aizraut klausītājus kā 90. gadu sākumā viņi spēja vien atsevišķās epizodēs. Vokālista Edija Vedera (Eddie Vedder) aicinājums publikai pārtraukt "kraudsērfingu" (crowd surfing - angļu val.), atceroties traģiskos notikumus Pearl Jam koncertā pirms desmit gadiem Roskildē, izskatījās visai samākslots, uz ko pēcāk norādīja arī daži kvēlākie grupas fani. Tikmēr lielajā teltī jeb tā sauktajā "Tent stage" pārliecinošs bija triphopa veterāns Tricky, kurš kādas dziesmas laikā sev uzaicināja pievienoties vairākus desmitus skatītāju, dodot pamatīgu enerģijas lādiņu arī pārējiem klātesošajiem.

"Heineken Open'er" organizatori katra vakara beigās uz lielās skatuves galvenās lomas atvēlēja kādai no elektroniskās mūzikas zvaigznēm. Pirmajā dienā tas bija britu duets Groove Armada, kurš gan pa īstam skatītājus nespēja iekustināt, bet lielajā teltī vakaru noslēdza beļģi 2manydjs.

Otrā diena

Iespējams, pēc vairākiem gadiem Dienvidāfrikas Republiku 2010. gadā atcerēsies ne tikai ar Pasaules kausu futbolā, bet arī ekscentrisko (necentīšos iedalīt viņus kādā žanrā) trio Die Antwoord. Šī ir viena no parādībām, kas dod tikai divas izvēles iespējas: mīlēt vai ienīst. Pēc koncerta bija daži šokētie, tomēr vairākums metās mežonīgā dejā, jau izdzirdot YouTube grāvēja "Enter The Ninja" ievadu. Viens ir skaidrs - festivāla atmosfērā Die Antwoord iederējās lieliski! Ko vien vērtas ir apburošās, bet tajā pašā laikā dzīvnieciski neprognozējamās Yo-Landi atvadas, kad, noejot no skatuves, viņa visiem parādīja pliku pēcpusi.

Turpinājumā uz "Main stage" spēlēja zviedru rokenrola grupa Mando Diao, kuras dēļ pagājušogad daži pilnā nopietnībā apsvēra "Baltic Beach Party" apmeklēšanu. Tikmēr teltī daudzus sajūsmināja avangarda popa māksliniece Greisa Džounsa (Grace Jones), kas vienu no dziesmām izpildīja, aktīvi griežot vingrotāju riņķi!

Nākamie lielajā teltī uzstājās britu "jaunā reiva" pārstāvji Klaxons, tomēr galvenās lomas uz lielās skatuves tika uzticētas triphopa un elektronikas lāpnešiem Massive Attack, kā arī radiostacijās bieži atskaņotajiem Empire of the Sun. Lai arī pēc koncerta par šo Austrālijas popa kolektīvu tika saņemtas visai pretrunīgas atsauksmes, manuprāt, viņu uzstāšanās bija baudāma gan muzikāli, gan jo īpaši vizuāli – tā sakot, bija ļoti labs šovs. Empire of the Sun skatuves tērpos manāma liela ietekme no seno civilizāciju mitoloģijas, un savas pazīstamākās dziesmas "Walking on a Dream" laikā solists Luks Stīls (Luke Steele), bezpalīdzīgi nokrītot uz skatuves, uz brīdi lika aizturēt elpu daudziem skatītājiem. Tomēr viss kārtībā - tas bija tikai iestudēts gājiens.

Vakaram treknu punktu pasaules mūzikas skatuvē jeb "World stage" pielika ASV hiphopa apvienība Cypress Hill, kas aizrāva daudzus skatītājus, savukārt "Tent stage" uzstājās harismātiskais Stīvens Malkmuss (Stephen Malkmus) un Pavement.

Trešā diena

Festivāla trešās dienas koncerti pa īstam sākās ar Skunk Anansie uznācienu - pat nezinot neko par viņas daiļradi un neesot šādas mūzikas cienītājs, varu apgalvot, ka šis bija viens no visenerģiskākajiem "openera" priekšnesumiem. Aptuveni stundu vēlāk telts skatuvē sākās viens no intīmākajiem festivāla koncertiem dziesminieces Regīnas Spektores (Regina Spektor) izpildījumā. Negaidījusi tādu publikas atsaucību jau savā pirmajā uzstāšanās reizē Polijā, viņa izskatījās pavisam samulsusi un vairākkārt pateicās skatītājiem, kuri aktīvi aplaudēja un zināja no galvas gandrīz visu dziesmu vārdus. Manuprāt, viena no festivāla virsotnēm.

Pēc Oasis izjukšanas par labāko grupu pasaulē sevi pasludinājušo Kasabian uzstāšanās uz lielās skatuves bija viens no gaidītākajiem brīžiem, tomēr izvērtās par diezgan lielu vilšanos. Uz citu mūziķu fona šī Lesteras apvienība izskatījās nogurusi un dziedāja bez īpašas iedvesmas, publiku mēģinot uzkurināt ar visai rupjiem uzsaucieniem angļu valodā. Katrā ziņā spilgtākās epizodes tā arī palika viņu pazīstamākie skaņdarbi no pirmā albuma – "Club foot" un "LSF". Turpretī elektropopa kolektīvs Hot Chip savu "vakara izdancinātāju" lomu nospēlēja ļoti labi - bez liekām ārišķībām, liekot uzsvaru uz mūziku, kas arī viņiem padodas vislabāk. Koncertus uz skatuvēm noslēdza Gorillaz Sound System performance lielajā teltī, kurā, kā vēlāk izrādījās, tika aizvadīti vieni no labākajiem "Heineken Open'er" koncertiem.

Ceturtā diena

Vienu no tādiem pēdējā dienā nospēlēja norvēģu akustiskais duets Kings of Convenience, kuriem pievienojas arī divi viesmuzikanti – basģitārists un vijolnieks. Sākumā gadījās neliela ķibele, jo uz netālu esošās jauno talantu skatuves kāda poļu grupa brīžiem nomāca visai trauslo Kings of Convenience skanējumu. "Šķiet, ka tur tikko beidza spēlēt," vairs nedzirdot mūziku fonā, pajokoja Eiriks Glambeks Boe (Eirik Glambek Bøe).

Publika gan nelikās traucēta un ar lielām ovācijām uzņēma katru norvēģu skaņdarbu. Kādā brīdī Erlends Oije (Erlend Øye), lai nepazaudētu ritma pavedienu (aplausi no skatītājiem mūziķu skaļruņos ir dzirdami par kādu sekundes simtdaļu vēlāk), draudzīgi aicināja klātesošos savu sajūsmu paust, izkliedzot "aaaa", bet aplausus aizstāt ar knipjiem. Publika to pieņēma atsaucīgi un bija liecinieki vienam lieliskam koncertam! Puiši no Bergenas atzina, ka skatītāju atdeve bijusi lielāka nekā dienu iepriekš Roskildē, uz ko publika atbildēja ar aplausiem. Nobeigumā, improvizēti izdziedot "I'd rather dance with you" melodiju, Erlends Oije vēl norādīja, ka šī bija viņu pirmā uzstāšanās Polijā, taču noteikti ne pēdējā.

Zviedru garāžroka grupa The Hives uz lielās skatuves bija visai blāva atblāzma uz savu tautiešu Mando Diao fona, bet tikmēr "Tent stage" uzstājās britu indie apvienība Wild Beasts. Par vakara un arī visa festivāla kulmināciju kļuva The Dead Weather rokenrola paraugstunda uz lielās skatuves, kurā katrs klātesošais sevi ļoti labi varēja iztēloties kādā no 70. gadu brīvdabas roka festivāliem. Grupas "tēvs" Džeks Vaits (Jack White) darīja gandrīz visu – spēlēja bungas, soloģitāru un pievienojās The Dead Weather vokālistei Elisonai Moshārtai (Allison Mosshart) pie mikrofona, kārtējo reizi apliecinot, ka pamatoti ir viens no mūsdienu roka dieviem.

Vakaru lielajā teltī noslēdza britu indie kolektīvs Archive, kā arī poļi Mitch & Mitch with their Incredible Combo, "World stage" uzstājās Nas un Damians Mārlijs (Damian Marley) bet pie galvenās skatuves daudzi savu pēdējo enerģiju atdeva britu dīdžeja Normana Kuka (Norman Cook) jeb Fatboy Slim pavadībā.

Kā jau pēdējos gados ierasts, uz Polijas ziemeļiem ceļu mēro arī daudzi mūzikas interesenti no Latvijas, jo šis mums aizvien ir tuvākais un cenu ziņā izdevīgākais no lielajiem festivāliem. Telšu pilsētiņā un kempingos autostāvvietā bija manāmi Latvijas karogi, un festivāla apmeklētāji draudzīgi viens otram izlīdzēja ar nokļūšanu turp un mājās no festivāla. Par to personīgs paldies Reinim, Marekam, Jānim un Annai, kā arī draugu kompānijai :) Līdz nākamajai reizei!