1984. gads. Džeimss Kamerons, radīdams mākslīgā intelekta apgaroto cīnītāju vārdā Terminators, kā pareģis iezīmēja automatizēto ierīču un androīdu kultu. Toreiz viņš runāja vēl par pavisam abstraktu nākotni. Tomēr tad, kad Terminators savā austriešu akcentā noteica, ka drīz atgriezīsies, viņš nedomāja, ka vietu ieņems kāds cits. 33 gadus vēlāk, citā nākotnē uz Zemes ierodas Viņa. Ar poļu mūķeņu, zviedru panku padsmitgadnieces un Izabellas Ipēras vaibstiem Viņa marta sākumā Rīgā ieradīsies kā «Wuminators» – mītiskais tēls, kas līdzības rod nevis striktos skaistuma etalonos, bet drīzāk no aizspriedumiem un kategorijām atbrīvotos sociālantropoloģes Donnas Haravejas kiborgos.

9. martā plkst. 20.00 «Wuminatora stendapā» piedalīsies dramaturģe Aiva Birbele un dzejniece Inga Gaile. Literāte savā stendapā pastāstīs, kā tas ir, kad tiek piedzīvots divu gadu celibāts, un ieskicēs savu nākotnes vīrieti Žikivatoru. Birbele, kā jau pēdējā laikā ierasts, runās par (kailiem) vīriešiem un savu mīļāko filmu «Maģiskais Maiks XXL» (Magic Mike XXL, 2015). Savukārt 10. marta vakarā plkst. 20.00 notiks neformāla saruna «Ar vīnu par dzīvi» kopā ar režisorēm un kino apskatniecēm Alisi Zariņu un Martu Martinsoni. Ieeja stendapā un sarunā ir bezmaksas, uzrādot biļeti uz kādu no Wuminatora programmas filmām.

Filmu programmu 8. martā atklās franču kino autores Annas Fonteinas jaunākā filma «Nevainīgās» (Les Innocentes, 2016), kas izgaismo vēsturiskus notikumus sieviešu klosterī netālu no Varšavas pāris mēnešus pēc Otrā pasaules kara. Filmas pamatā ir patiesi notikumi un ārstes un misionāres Madeleinas Pauliakas pieredze Polijā pēc Otrā pasaules kara. Jaunā ārste atklāj Sarkanās armijas vardarbīgās atbrīvošanas misijas sekas – vairākas sievietes ir stāvoklī. Baidoties no nosodījuma un kauna apziņas, kas sievietes piemeklētu, klosteris meklē absolūtu izolāciju un grēku noklusēšanas iespējas. Intriģējošo un ticības krīzi preparējošo filmu kino kritiķi ir nodēvējuši par vienu no labākajām Fonteinas filmām.

9. martā filmu programmas fokusā būs mūsdienu režisoru retrospektīvs skats uz mainīgo situāciju Skandināvijā un Austrumeiropā pagājušā gadsimta pēdējās desmitgadēs. Feminismu 80. gados aplūkos zviedru režisora Lūkasa Modisona filma «Mēs esam labākās» (Vi ar bast!, 2013), sekojot trim spurainām pamatskolniecēm no Stokholmas, kuras ir nolēmušas sekot savam aicinājumam, apvienojoties panku grupā. Turpretī Tomaša Vasilevska «Mīlestības Savienotās valstis» (Zjednoczone stany miłości, 2016) ir vērīgs un nesaudzīgs 90. gadu sociālpolitisko pārmaiņu fiksējums Polijā, kur pirmie neatkarības gadi nes gan eiforisku brīvības sajūtu, gan mulsinošu neziņu par nākotni. Poļu režisors aplūko četru dažāda vecuma sieviešu dzīves un izdarītās izvēles pārmaiņu laikā, tiecoties izprast sievietes lomu sabiedrībā.

Savukārt 10. martā kā mūsdienu Wuminatoru un ar spēcīgu gribu apveltītu varoni skatītāji varēs jaunatklāt izcilo franču aktrisi Izabellu Ipēru divās kinoprofesionāļu un skatītāju novērtētās filmās. Mias Hansenas-Lēves filmā «Gaišā nākotne» (L’avenir, 2016) Ipēra atveido filozofijas pasniedzēju Natāliju, kuras stabilā dzīve brūk kopā – pēc vairāk nekā 20 gadus ilgas laulības viņas vīrs aiziet pie jaunākas sievietes, bērni pieaug un pamet ģimenes mājas. Izvairoties no pašmērķīga eksistenciāla smaguma un sentimenta, režisore pēta Ipēras varones evolūciju. Pagājušā gada Berlīnes kinofestivālā franču režisore Hansena-Lēve tika apbalvota ar «Sudraba lāci» par labāko režiju šajā dramēdijā. Savukārt Pola Verhovena filmā «Viņa» (Elle, 2016) Ipēra pārtaps par Mišelu, slepkavas un sadista meitu, kuru pašas mājā izvaro cilvēks maskā. Tā vietā, lai zvanītu policijai, viņa nolemj uzbrucēju atrast pašas spēkiem, uzsākdama īpatnēju atriebes plānu. Par šo lomu Ipēra tika nominēta šī gada Amerikas Kinoakadēmijas balvai «Oskars» kā labākā aktrise.

_{Filmas tiks izrādītas oriģinālvalodās ar subtitriem latviešu un krievu valodās.}

_{Filmu programma tapusi sadarbībā ar Zviedrijas vēstniecību, kinoprojektu «Spektrs» un «A-One Films Baltic».}