Koncertā, kurš skanēs, pateicoties "Baltic International Bank" atbalstam, piedalīsies LNO operas un baleta solisti, orķestris, koris, kā arī īpašie viesi. Koncerta programmā būs ārijas un ansambļi no Riharda Vāgnera, Riharda Štrausa, Jāņa Mediņa, Šarla Guno, Džuzepes Verdi, Džakomo Pučīni, Volfganga Amadeja Mocarta, Leo Delība, Vinčenco Bellīni un Gaetāno Doniceti operām, fragmenti no baletiem "Bahčisarajas strūklaka", "Tango plus", "Gulbju ezers", "Riekstkodis", "Korsārs", "Anna Kareņina", "Bīstamie sakari", "Smilšuvīrs" un "Grand Pas de Deux", kā arī Raimonda Paula mūzika Artura Maskata aranžējumā.

Koncertā piedalīsies īpašie viesi - Raimonds Pauls, Inese Galante, Irēne Teorina, Inga Kalna, Irena Milkevičūte, Kristīne Opolais, Marina Rebeka, Asmika Grigorjana, Pritija Jende, Aleksandrs Antoņenko, Egils Siliņš, Pāvels Černohs, Ains Angers; LNO operas solisti Aira Rūrāne, Sonora Vaice, Inga Šļubovska, Kristīne Gailīte, Kristīne Zadovska, Samsons Izjumovs, Andris Ludvigs, Jānis Apeinis, Krišjānis Norvelis; LNO baleta solisti - Jūlija Gurviča, Elza Leimane, Baiba Kokina, Sabīne Guravska, Juka Mijake, Rita Lukašēvica, Aleksejs Avečkins, Raimonds Martinovs, Sergejs Neikšins, Arturs Sokolovs, Zigmārs Kirilko, Ringolds Žigis. Pie diriģenta pults stāsies Aleksandrs Viļumanis, Modests Pitrens, Farhads Stade, Mārtiņš Ozoliņš, Normunds Vaicis.

Ļoti nopietnu veselības problēmu dēļ koncertā nepiedalīsies diriģents Mariss Jansons. Tāpēc Riharda Vāgnera uvertīru operai "Tanheizers" diriģēs Aleksandrs Viļumanis, bet svītu ar Raimonda Paula mūziku Artura Maskata aranžējumā diriģēs Atvars Lasktīgala.

"Kopš LNO atgriešanās Baltajā namā pēc restaurācijas, sekojot operas un baleta mākslas laikmetīgajai attīstībai citur pasaulē, par mērķi esam izvirzījuši veidot izrādes, kurās augsti profesionāls muzikālais izpildījums būtu apvienots ar savdabīgu režiju un vizualitāti. Šodien varam teikt, ka šis mērķis ir realizēts un LNO ir kļuvusi ne tikai par nozīmīgu Latvijas kultūras dzīves centru, bet arī par vērā ņemamu lielumu starptautiskajā operteātru apritē. LNO ir izaudzinājusi daudzus māksliniekus, kas šobrīd dzied un muzicē uz pasaules labākajām skatuvēm. Jubilejas koncerts liecinās par mūsu mākslinieku augsto līmeni, kā arī pulcēs mūsu spilgtākos viesus," uzsver LNO direktors Andrejs Žagars.

Nacionālās operas nosaukums pirmo reizi parādījās 1919.gada rudenī, kad Latvijas valdība pieņēma Noteikumus par jaunā teātra statusu un pamatuzdevumiem. Opera kļuva par valsts iestādi, un 2.decembrī notika Riharda Vāgnera operas "Tanheizers" pirmizrāde, plašai sabiedrībai kļūstot par aculiecinieci tam, ka Nacionālā opera ir nodibināta.

90 gadus Latvijas Nacionālā opera (LNO) ir vienīgais operas un baleta teātris Latvijā. Tajā strādā 500 cilvēku liels personāls - baleta ansamblis, operas koris, operas orķestris un solisti, kā arī tehniskais un administratīvais personāls. LNO sezona ilgst no septembra līdz jūnijam, notiek arī papildus izrādes vasarās. Izrāžu skaits desmit mēnešus ilgajā sezonā pārsniedz 200, kopējais apmeklētāju skaits svārstās no 135 līdz 145 tūkstošiem gadā. Kopš 1998.gada ik gadu jūnijā LNO rīko Rīgas Operas festivālu, kura gaitā divu nedēļu laikā Latvijas un starptautiskajai auditorijai tiek piedāvāti pēdējās sezonas jauniestudējumi izcilu diriģentu un viessolistu sniegumā.

LNO operas un baleta ansambļiem allaž ir bijis aktīvs viesizrāžu grafiks – tie uzstājušies daudzās Eiropas Savienības valstīs, kā arī Honkongā, Taivānā, Izraēlā, Krievijā. LNO operas trupa piedalījusies vairākos Eiropas festivālos - jau vairākkārt operas festivālā Dalhallā (Zviedrijā), 2004.gadā pirmoreiz startējot arī festivālos Savonlinnā (Somija) un Vīsbādenē (Vācija).

LNO ēka ir arhitektūras piemineklis. Tā bija pirmā lielā brīvstāvošā sabiedriskā ēka - ar četrām ārējām fasādēm, apskatāma no visām pusēm, kas tajā laikā izauga parku zonā. To pēc Pēterburgas Mākslas akadēmijas profesora Ludviga Bonšteta (1822-1885) projekta 1860.-1863.gadā uzcēla arhitektu F.Hesa un Henriha Šēla vadībā. Tā tika celta speciāli kā pilsētas (vācu) teātra ēka. Tās eksterjers ieturēts klasicisma stilā. Fasādē novietotas skulptūru grupas, kas veltītas teātra tematikai. Operas nama interjerā parādās dažādu stilu iezīmes, gan renesanses, gan baroka, gan klasicisma, gan ampīra. Tiem laikiem tā ir plaša un moderna ēka pat Eiropas mērogā. 1885.-1887.gadā ēkai tika piebūvēta katlumāja kanāla malā, kur 1887.gadā tika ierīkota pirmā elektrostacija Rīgā.

Viena no mākslinieciski pilnvērtīgākām telpām ir skatītāju zāle. Zāles ieapaļā forma un balkonu dalījums aizgūts no itāliešu rangu (balkonu) tipa teātra. Skatītāju zāle paredzēta 1240 sēdvietām un 150 stāvvietām. Tajā ir trīs balkoni vertikālā virzienā viens aiz otra.

Zāles mākslinieciskajā noformējumā pielietots gleznots ornaments uz apmetuma 19.gadsimtā ļoti plaši pielietotajā grizaija tehnikā. Sienas augšdaļā horizontāli izkārtoti panno un medaljoni ar ciļņiem - Gētes, Šillera, Šekspīra, Vāgnera portreti.

Jubilejas koncerts tiešraidē tiks translēts Latvijas Televīzijas 1.programmā, kā arī Latvijas Radio programmā "Klasika".