Uz Ziemassvētku gara meklējumiem baroka lielmeistaru darbos aicina viens no izsmalcinātākajiem baroka interpretiem Latvijā – diriģents Andris Veismanis kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri un spožu solistu ansambli.

14., 18. un 19. decembrī Daugavpilī, Rīgā un Jelgavā skanēs kaislību gadsimta visgaišākā mūzika – Antonio Vivaldi Gloria un koncerts Ziema no cikla Gadalaiki, fragmenti no Georga Fridriha Hendeļa oratorijas Mesija un Johana Sebastiana Baha Ziemassvētku oratorijas, J.S.Baha Koncerts obojai un orķestrim, kā arī Marka Antuāna Šarpantjē spalvai piederošā Ziemassvētku kantāte.

Nedaudz par koncertos dzirdamajiem skaņdarbiem…

A.Vivaldi cikls Gadalaiki, kas sacerēts 1723. gadā, ir vispopulārākais Antonio Vivaldi skaņdarbs, kas daudzkārt ieskaņots gan tradicionālās interpretācijās, gan dažādos aranžējumos. Katrs no gadalaikiem ir atskaņojams arī kā atsevišķs virtuozs vijoļkoncerts, kam ir sava programma. Arī mūzikā atspoguļojas gadalaikam raksturīgas iezīmes – ziemā tas ir sals un slidens ledus.

Vivaldi sacerējis vairākus skaņdarbus ar nosaukumu Gloria. Līdz mūsdienām saglabājušies tikai divi, bet koncertā dzirdamais, katalogā atzīmēts ar 589. numuru, ir populārākais. Tas rakstīts laikā, kad Vivaldi strādāja par mūzikas pasniedzēju bez apgādniekiem palikušo meiteņu patversmē Pietį, un iecerēts īstām eņģeļu balsīm – ļoti jaunu meiteņu korim. Salīdzinot ar instrumentālajiem skaņdarbiem, Vivaldi vokāli instrumentālie ir mazāk zināmi, tomēr Gloria ir sava veida zīme šajā žanrā un viens no iemīļotākajiem sakrālās mūzikas opusiem visā pasaulē.

Koncerts obojai un orķestrim re minorā ir Baha mūzikas rekonstrukcija – no apmēram 10 taktīm, kas saglabājušies no koncerta oriģināla, un kantātēm, kas rakstītas ar līdzīgu materiālu, radīts vesels koncerts. Šī rekonstrukcija tiek spēlēta arī kā klavesīna vai ērģeļu koncerts, tomēr sīkāku ziņu par to diemžēl nav.

Ziemassvētku oratoriju J.S.Bahs sacerējis 1743. gadā, izmantojot materiālus no saviem agrākajiem skaņdarbiem – kantātēm, baznīcas kantātēm un pazudušās Sv. Marka pasijas. Katra no oratorijas sešām daļām var tikt atskaņota kā patstāvīga kantāte, tomēr lielākoties to spēlē visu vienotā veselumā, kas programmatiski vēsta par Jēzus piedzimšanu un notikumiem Betlēmē Ziemassvētku laikā.

Oratoriju Mesija ar Čārlza Dženensa libretu Hendelis komponēja 1741. gadā, vēl nenojaušot, ka tas kļūs par viņa vispopulārāko skaņdarbu. Oratorijas teksti galvenokārt aizgūti Vecajā Derībā, bet daļa skaņdarba rakstīta arī ar Jaunās Derības tekstiem no Lūkas un Mateja evaņģēlija, kā arī vēstulēm korintiešiem un Atklāsmes grāmatas. Lai gan šis ir sakrāla rakstura darbs, tomēr Hendelis pēc būtības bija un palika operu komponists, tādēļ arī visi mūzikas izteiksmes līdzekļi ir reti spilgti, izteiksmīgi, reizēm pat teatrāli. Oratorija iecerēta gavēnim, tomēr tā visbiežāk tiek atskaņota adventes laikā, vēstot par Pestītāja atnākšanu. Laikā, kad tapa oratorija, Hendelis bija radošo spēku plaukumā, bet nomākts un parādos līdz ausīm. Varbūt tādēļ viņš komponēja sevišķi ātri – viss apjomīgais opuss tika pabeigts 24 dienās. Tā pirmatskaņojums, neraugoties uz dažādām ķibelēm un nesaskaņām sagatavošanas periodā, notika Dublinā labdarības pasākuma ietvaros paša Hendeļa vadībā.

Gaišas būs ne tikai mūzikas skaņas, bet arī balsis, kādās saviem klausītājiem dziedās Svētku Gars. Starp tām būs uzlecošā zvaigzne Evija Martinsone, kas sevi ne reizi vien apliecinājusi kā baroka mūzikai īsti piemērotu mākslinieci, ko daba apveltījusi ar maigumu, sievišķību un vienlaikus – spožumu; par to esam varējuši pārliecināties gan Latvijas koncertzālēs un baznīcās tieši šādā repertuārā, gan Galatejas un Morganas lomās Hendeļa operās Akīds un Galateja un Alčīna uz Latvijas Nacionālās operas skatuves.

Nedaudz pārpasaulīgas noslēpumainības meklējam reti sastopamajās kontrtenoru balsīs, un šo Ziemassvētku gaidās tiek dāvāta iespēja ieklausīties igauņu diriģenta un dziedātāja Risto Josta sniegumā. Viņam nav svešas ne tālās viduslaiku noskaņas ar gregoriskajiem dziedājumiem, kuru gaviles un izrotājumus bijusi iespēja locīt ansambļa Vox Clamantis sastāvā, ne visradošākie eksperimenti kā Pola Hiljera vadītā Balsu teātra (Theatre of Voices) dalībniekam.

Bet Latvijas publikas iemīļotā un starptautisku atzinību guvusī vijolniece Vineta Sareika, kuras spēli novērtējušas gan starptautiskas žūrijas, gan prominenta publika un jaunās mākslinieces ne mazāk prominentie pasniedzēji Parīzē un Briselē, kārtējo reizi pārsteigs ar virtuozu un inteliģentu sniegumu un atgādinās, ka mūziķa varā ir uzburt eņģeļu balsis arī ar pirkstiem. (V.Sareikas radošo vijoles spēli varēs dzirdēt koncertos Rīgā un Jelgavā.).

Koncerta apmeklētājus gaida arī iepazīšanās – koncertā piedalīsies LNSO oboju grupas koncertmeistars Andrea Gallo no Itālijas, kuram šī būs pirmā solo uzstāšanās plašākai publikai Latvijā. Savukārt jaunos Latvijas talantus pārstāvēs Em. Dārziņa mūzikas vidusskolas audzēkne, vairāku starptautisku konkursu laureāte vijolniece Kristīne Balanas, kura jau ne reizi vien muzicējusi kopā ar Latvijas orķestriem (viņa atskaņos vijoles solo koncertā Daugavpilī).

Šajos jaunības, mūzikas mīlestības un svētku gaidīšanas prieka pilnajos vakaros kopā ar LNSO un solistiem piedalīsies arī kolektīvs, ko nešauboties varam dēvēt par vienu no latviešu kora mūzikas tradīciju pīlāriem – Rīgas kamerkoris Ave Sol.

Savukārt diriģents Andris Veismanis uz skatuves ļāvis atdzīvoties daudziem brīnišķīgiem baroka tēliem, tostarp G. F. Hendeļa radītajai burvei Alčīnai, mīlestības vārdā mūžīgo jaunību ziedojušajai nimfai Galatejai un viņas iemīļotajam Akīdam, H. Pērsela nelaimīgajiem mīlētājiem Didonai un Enejam, bet pāris gadsimtus jaunākajā Dž. Menoti mūzikā Andra Veismaņa vadībā trīs Austrumu gudrie apmeklējuši mazo Amālu brīnišķīgajā Ziemassvētku operā Amāls un nakts viesi. Tādēļ mīlestība un mazliet burvestība mūzikā Andrim Veismanim nav nekas svešs, un ko gan vēl vairāk var vēlēties Ziemassvētku gaidās!