Atklājot jauno sezonu, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO) pārsteigs savus skatītājus ar jaunu vizuālo tēlu un renovētām Lielās ģildes telpām, vakar preses konferencē solīja orķestra direktors Ints Dālderis.

LNSO jaunā korporatīvā stila izstrādei tika rīkots slēgts konkurss, kurā piedalījās seši mākslinieki. Viņu darbus vērtēja arhitekts Andris Sīlis, mākslinieks Andris Breže, grafiķis Laimonis Šēnbergs, mākslas zinātniece Laima Slava un reklāmas speciālists Ainārs Ščipčinskis.

LNSO jaunā vizuālā tēla autors ir mākslinieks Kirils Kirasirovs. Jaunā LNSO grafiskā zīme ir skaņu vilnis. Skaņu vilnis iedarbojas līdzīgi kā ūdens vilnis, kad viens pieskāriens, viena vibrācija rada viļņus, kas iet plašumā un pārklājas viens pār otru. To vērot, just un dzirdēt nozīmē piedalīties meditatīvā procesā. Savukārt LNSO jaunā korporatīvā krāsa ir violeta. Violeta krāsa mākslā nozīmē iztēli, iedvesmu, jaunradi, radošo enerģiju, preses konferencē skaidroja Kirasirovs.

Tomēr žurnālistus pārsteidza burta "ō" lietošana Kirasirova veidotajā jaunajā LNSO interneta mājaslapā, kur šis muzikālais kolektīvs tiek dēvēts par "Latvijas Nacionālo simfōnisko orķestri" un tā visbiežāk atskaņotais skaņdarbs dēvēts par "simfōniju". Bet LNSO galvenais viesdiriģents Gints Glinka nodēvēts par Gintu Gļinku. Tiesa, orķestra gadagrāmatā un preses relīzēs tādi "jauninājumi" pagaidām nav manīti.

Lielās ģildes skaistā barokālā fasāde atguvusi agrāko spožumu, nomainīts ēkas jumts un notekcauruļu sistēma, logiem ielikts jauns stiklojums, pilnībā izremontēts Lielās ģildes ieejas mezgls, kase, garderobes, tualetes un Vitrāžu zāle, kur tagad ir iekārtota skatītāju kafejnīca. Foajē ieklāts jauns parkets, remontētas arī dažas aizkulišu telpas - uzeja uz skatuves un mūziķu ģērbtuves, kā arī izremontēta un labiekārtota diriģentu istaba un solistu istaba. Kopumā remonts izmaksājis 1,5 miljonus latu.

Jaunajās un gaišajās garderobes telpās aplūkošanas vērts objekts ir 13.gadsimtā izkalta romānikas kolonna, kas tika atklāta 1965.-1967.gada remonta un rekonstrukcijas laikā. Varenās kolonnas dolomīta bloku diametrs ir 62 centimetri, un tagad tā būs aplūkojama apgaismota aiz speciāli ierīkota stikla. Vēsturnieki uzskata, ka ap 1200.gadu šeit bijusi vecākā divjomu ēka ar četrām kolonnām vidū, kur ieceļojošie tirgotāji pavadīja ziemu un sagaidīja kuģošanas sākumu. Tā kā pašreizējais pagrabs sākotnēji bijis senākās ēkas pirmais stāvs, tad, iespējams, zem kājām vēl ir neizpētītu pagrabu telpas.

1330.gadā celtā un 1853.gadā rekonstruētā Lielās ģildes ēka ir viena no vecākajām un interesantākajām Rīgas ēkām. Nams gadsimtu gaitā ir ticis vairākkārt paplašināts. Gandrīz nepārbūvētas ir palikušas tikai Minsteres zāle un Kamīna zāle. Ēkas ārējo izskatu visbūtiskāk mainīja barokālās fasādes uzbūve 1697.gadā, bet iekštelpu pārveides risinājās vairākās kārtās, piemērojoties nama dažādajām funkcijām. Kopš 1941.gada Lielās ģildes ēka bija Latvijas Filharmonijas koncertzāle, pēc ugunsgrēka 1963.gadā tā tika pārbūvēta kā koncertzāle. Ēkas rekonstrukcija notika 1965.gadā pēc arhitekta Modra Ģelža projekta.

Pēc remonta foajē ir izveidota fotogalerija. Diriģentu Arvīda Jansona, Marisa Jansona, Kirila Kondrašina, Leonīda Vīgnera, Vasilija Sinaiska, pianistu Svjatoslava Rihtera, Vana Klaiberna, čellista Mišas Maiska un citu izcilu mākslinieku melnbaltas lielformāta fotogrāfijas veidojuši Leons Balodis, Gunārs Binde, Didzis Grodzs, Eiženija Freimane. Fotogalerijā izmantotas arī fotogrāfijas no Elmāra Zemoviča kolekcijas.

2007./2008. gada koncertsezonā Lielajā ģildē ir nomainīts arī viss apkalpojošais personāls - par garderobistēm, biļešu kontrolierēm un vietu ierādītājām darbā pieņemtas slaidas meitenes un stalti puiši, kas apmeklētājus sagaidīs elegantos tērpos ar jauno LNSO logo.

Jaunajā sezonā LNSO sniegs vairāk nekā 60 koncertus, kurus diriģēs 19 diriģenti, tostarp Andris Nelsons, Andris Veismanis, Mārtiņš Ozoliņš, Karels Marks Šišons, Zbigņevs Graca, Dāvids Gerings. LNSO koncertos uzstāsies 42 solisti, no kuriem trīs ceturtdaļas būs mūsu pašu, latviešu, talanti - Liene Circene, Vineta Sareika, Marta Sudraba, Kristīne Opolais, Lauma Skride, Elīna Garanča, Sergejs Jēgers, Natālija Gūtmane un citi.