«Kad man prasa, kā es svinēšu, es atbildu, ka nesvinēšu. Nezinu, ko nozīmē šajā gadījumā svinēt. Es jūtos, ka esmu iemesls kaut kam labam. Ceru, ka tas labais notiks ar tiem, kas sanāks kopā. Jācenšas, lai kaut kas ir labāks nekā es pats, nekā es esmu dzīvojis. Jāpanāk, lai man blakus būtu tā Latvijas kino skola, tie mani skolotāji un kolēģi, vesela plejāde izcilu kinematogrāfistu. Es tā ļoti sāpīgi izjūtu, ka tik maz viņu ir, kas varētu šinī piedalīties,» par savu jubilejas gadu stāstīja Streičs.

Režisors atzina, ka dažādie pasākumi, kuros cilvēki uzzinās par viņu un viņa darbiem liek justies arī kā pārstāvim no pagājušā gadsimta.

«Esmu kā vēstnesis no tiem laikiem, kad izveidojās Latvijas kino,»

teica Streičs. Viņš skaidroja, ka sākumā ir bijis liels jautājums, vai latviešiem vispār var būt savs kino. Streiču ārkārtīgi aizvainojis kāda poļa teiktais, ka kino ir svešs latviešu temperamentam. Tam atbilstošākas esot stabilākas, statiskas mākslas - kora dziedāšanā, stājglezniecībā, skulptūrā -, bet ne tik dinamiska māksla kā kino.

«Mana problēma bija mūsu raksturs, mūsu pašizpausme uz ekrāna. Centos pierādīt, ka tā lieta ir tuva mūsu temperamentam, mūsu raksturam. Un šobrīd mans lielākais prieks ir tas, kad redzu jauno kinematogrāfistu panākumus. Tas parāda, ka latvieši var un ka latviešiem ir savs kino,» stāstīja Streičs.

Jau ziņots, Streičs šogad svin 80 gadu jubileju, tādēļ Rīgas Kino muzejs un Nacionālais Kino centrs visu 2016. gadu pasludinājis par Jāņa Streiča kinogadu. Gada laikā iecerēti daudzi notikumi jubilāra godināšanai, viņa radošā darba izpētei un iedzīvināšanai mūsdienu kultūras kontekstā.

Streiča dzimšanas diena ir 26.septembrī.