Kaizerfelde no Austrijas ar lielisko koloratūrsoprānu klausītāju atmiņās palikusi no Mocarta un Mālera mūzikas koncertiem, kā arī ar piedalīšanos liepājnieku iestudētajā Mocarta operā "Bēgšana no serāla".

2008.gads Kaizerfeldei vairakkārt saistījās ar Rīgu un Liepāju, ar piedalīšanos diriģenta Imanta Rešņa lielajos projektos - Gustava Mālera 1., 2. un 8. simfonijā. Tad arī Kaizerfelde Resnim atklājusi, ka vēlas ar Liepājas Simfonisko orķestri nodziedāt Riharda Štrausa "Četras pēdējās dziesmas".

Imants Resnis, domājot par veiksmīgo sadarbību un jaunām iecerēm nākotnē, rosināja mākslinieci iekļaut repertuārā arī kaut ko no latviešu mūzikas, kam diriģents allaž bijis uzticīgs savās programmās.

Iespējams, Kaizerfeldei pirmajā mirklī Mediņa vārds nav izteicis to, ko Imantam Resnim, tomēr kā izaicinājums izcilajai mocartistei tas varētu būt pietiekami interesants. Tā arī tikusi ieskicēta sezonas atklāšanas koncerta koncepcija - sadzirdēt kopīgo un atšķirīgo divu komponistu vokālajos darbos - Riharda Štrausa "Četrās pēdējās dziesmās" un Jāņa Mediņa "Solveigas vēstulēs Pēram Gintam". Abos pa četrām dziesmām, abi tapuši sarežģītā vēstures periodā ar dažu gadu atstarpi.

Uz kara rēga un jaunās reorganizētās pasaules notikumu fona komponists Rihards Štrauss sev raksturīgajā skaņu valodā liek arī pa eksistenciālam uzsvaram. Cilvēki un tautas jau bauda mieru - ANO pieņēmusi Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju, Londonā sākušās 14.olimpiskās spēles, tomēr Ašhabadas zemestrīcē aizrautās 110 000 cilvēku dzīvības atgriež baisā realitātē.

Rihards Štrauss "Četras pēdējās dziesmas" sarakstīja 1948.gadā, gadu pirms savas aiziešanas mūžībā. Tās uzskatāmas par vienu no krāšņākajiem komponista darbiem. Emocionālā Heses dzeja, ieskauta Štrausa neatkārtojamā mūzikas valodā, pie klausītājiem nonāk kā skaudra meditācija par dzīves un nāves tēmu.

Jāņa Mediņa "Solveigas dziesmas" šajā laika posmā jau ir uzrakstītas. Skaņražiem nav bijis lemts tikties, tomēr latviešu komponists atzinis, ka domās un radošajā procesā arvien atgriezies pie Štrausa mūzikas. Tā viņu vienmēr saistījusi.

Arī Henrika Ibsena drāmai "Pērs Gints" ir nepārvērtējama ietekme uz dažādu žanru māksliniekiem. Tostarp uz latviešu liriķi Elzu Ķezberi, kas iedvesmota sarakstījusi brīnišķīgu dzejoļu ciklu "Solveigas vēstules Pēram Gintam". Skaistā lirika mudināja Jāni Mediņu komponēt. Latvijā cikls nav bieži atskaņots, bet Liepājā skanēs pirmo reizi.

Abu komponistu vokālo mūziku sezonas pirmajā koncertā diriģents Imants Resnis papildinājis ar instrumentāliem opusiem - Jāņa Mediņa simfonisko tēlojumu "Imanta" un Riharda Štrausa visnotaļ sarežģītajām "Metamorfozēm".