"Diena pēc miera" ir apliecinājums cilvēka izturībai, neatlaidībai un spēkam, darbojoties ideāla vārdā. Filma bez maksas tiek izrādīta vispasaules kampaņas ietvaros, aicinot ikvienu pievienoties un atzīmēt Miera dienu 21.septembrī.

2008. gadā Lielbritānijā tapusī filma "Diena pēc miera" atspoguļo britu neatkarīgā režisora Džeremija Gillija desmit gadus ilgo cīņu, lai iedibinātu starptautisku pamiera un nevardarbības dienu. Mērķis kaut vai uz vienu dienu apklusināt ieročus pasaules "karstajos punktos" ir pārcilvēcisks uzdevums, kas prasa ārkārtīgas diplomātiskās prasmes, neiedomājamu mērķtiecību un pašaizliedzību, spēju neklausīties skeptiķu balsīs un pārvarēt izmisumu.

Tiekoties ar Nobela miera prēmijas laureātiem un augstākā līmeņa diplomātiem, Džeremijam Gillijam ir izdevies panākt, ka ANO pasludina 21.septembri par Starptautisko Miera dienu. Ar neizsīkstošu enerģiju Gillijs apceļo pasaules konfliktu zonas un aicina iesaistītās puses vienu dienu gadā nolikt ieročus, tomēr gadu pēc gada šis datums paliek neievērots.

Tikai tad, kad viņam izdodas savam mērķim piesaistīt aktrisi Andželīnu Džoliju, par organizācijas "Peace One Day" ("Miers kādu dienu") misiju izdzird plašāka sabiedrība. Taču arī tad karadarbība nenorimst, turklāt "Peace One Day" nonāk finansiālās grūtībās, kas apdraud organizācijas turpmāko pastāvēšanu. Kādu dienu Gillijs saņem neprātīgu ierosinājumu - panākt vienas dienas pamieru Afganistānā, lai ANO Bērnu fonds (UNICEF) varētu veikt masveida potēšanu pret bērnu trieku, kas ik gadu šajā valstī nogalina vai uz mūžu izkropļo tūkstošiem bērnu. Kopā ar aktieri Džūdu Lovu viņš dodas uz Afganistānu, lai mēģinātu panākt to, ko pat ANO analītiķi un NATO ģenerāļi uzskata par neiespējamu...