/nginx/o/2018/07/14/9046488t1h40de.jpg)
"Mūsu priekšā ir viens no dižākajiem mūsdienu rakstniekiem, kurš savās mītrades spējās, lai cik dīvainas un nedzirdētas tās būtu, neatpaliek no Dostojevska," raksta "Sunday Telegraph".
Žana Ženē romāns “Kerels no Brestas”
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Žana Ženē (1910―1986) pieciem romāniem ir autobiogrāfisks raksturs. Būdams ārlaulības bērns, Ženē tika nodots sociālo dienestu aģentūrai un tā arī nekad neuzzināja, kas ir viņa vecāki. Desmit gadu vecumā viņš tika nosūtīts uz koloniju par zagšanu; turpmākajā dzīvē viņš pavadīja kādu laiku cietumā teju vai katrā valstī, kur nokļuva nākamajos trīsdesmit gados, maldamies pa Eiropas padibenēm. Ar desmit sodāmībām par zādzībām savā kontā vienpadsmitajā reizē viņam tika piespriests mūža ieslodzījums. Beigu beigās Francijas prezidents Oriols viņu apžēloja, kad pie viņa vērsās franču rakstnieki un mākslinieki ar Žanu Kokto priekšgalā.
Šis slavenais romāns atklāj jauna jūrnieka gaitas skarbajā Brestas ostā. Kerela ceļa krustošanās ar ostas iemītniekiem ― viņa priekšnieku, leitnantu Seblonu, Mario, bordeļa saimnieces vīru, bēguļojošu slepkavu ― noved pie vairākiem varmācīgiem un šokējošiem piedzīvojumiem…
1982. gadā šo romānu ekranizējis Rainers Verners Fasbinders.
No franču valodas tulkojusi Jana Grostiņa.