Anna Gavalda (dz. 1970. gadā) ir starptautiski atzīta autore un tiek daudzināta kā viena no franču literatūras jaunajām zvaigznēm. Viņa bija franču valodas pasniedzēja, kad kļuva slavena ar stāstu krājumu Es gribētu, lai kāds mani kaut kur gaida (1999). Gavaldas darbi, tostarp romāns Es viņu mīlēju (2002), tulkoti 36 valodās.

Viņai ir divi mazi bērni, viņa dzīvo un raksta vienā no Parīzes priekšpilsētām.

Būt kopā – un viss stāsta par mīlestību. Mīlestību starp četriem dzīves pabērniem. Kamillu, Franku, Filibēru un Poletu. Nekam nederīgi, apskrambāti – tīras sirdis. Četri virs liesmas kopā salikti sērkociņi. Un švirkt!... Viss aizdegas.

Gads Parīzē. Neticama tikšanās, ķīviņi, maigums, draudzība, saķeršanās, izlīgums... Četri cilvēki, kuriem šķietami nav nekā kopīga, dzīvo zem viena jumta milzīgā dzīvoklī, tikpat tukšā un pamestā kā viņu dzīve. Aristokrāts, kas rausta valodu; jauna sieviete, ne smagāka par zvirbuli; veca, stūrgalvīga kundze un parupjš pavārs.

Maigs, vienkāršs, aizkustinošs, patiess un cilvēcīgs... ar šiem dažiem vārdiem pietiktu, lai raksturotu šo Annas Gavaldas romānu. Četru cilvēku neticamā tikšanās aizrauj mūs smalkā veidā, līdzīgi kā balta lapa zem otas vilcieniem uzsūc akvareļkrāsas. Pakāpeniskiem, precīziem triepieniem Annas spalva mūs glāsta, aizķer vai iedzeļ. Nekādu lirisku pacēlumu, māksloti traģisku tirāžu, tikai vārdi – vārdi, kas iet pie būtiskā: tieši uz sirdi. EVENE

Tāpat kā iepriekšējās, arī šī grāmata gūs ievērojamus panākumus, jo Annai Gavaldai piemīt kāds noslēpums: viņa prot stāstīt vienkāršus stāstus vienkāršā rakstībā – vienkāršība, kas pārāk bieži aizmirsta mūsdienu literatūrā un mākslā. L’OPINION INDEPENDANTE