Bieži vien panākumu pamatā ir patiesa aizrautība ar kādu konkrētu lietu. 3. Baltijas mūzikas industrijas konferences vieslektora Ābela Reinoldsa gadījumā tā ir elektroniskā deju mūzika un neizbēgami attiecīgas ballītes. Viņam izdevies to pārvērst arī par veiksmīgu biznesu, jo Reinoldss ir britu izdevniecības Finger Lickin" Records direktors.

Šeit ir tirgus

"Uz Latviju mani uzaicināja Tobijs (Brendins, Britu padomes mūzikas projektu menedžeris)," saka Reinoldss. "Nekad vēl nebiju šeit bijis, bet man bija interesanti atbraukt, jo mana vecākā brāļa sievas ģimene nāk no Latvijas, lai arī jau ilgu laiku dzīvo Anglijā."

Kā mūzikas industrijai tuvāku faktoru viņš min arī to, ka Latvija ir tirgus, ko neviens no viesiem nezina; tas vienmēr esot interesanti – uzzināt, kā Anglijā tik zināmie procesi norisinās citu. Viņš esot nodibinājis vērtīgus kontaktus ar iespējamiem jauniem sadarbības partneriem un neslēpj, ka viņa izdevniecība meklē Anglijai neparastus ierakstus, ko varētu pārveidot savās interesēs. Proti, britu elektroniskās deju mūzikas videi piemērotos skaņdarbos.

Reinoldsam kā rietumu izdevniecības pārstāvim, pateicoties mazajam šejienes cilvēku skaitam un līdz ar to tirgum, nav tik daudz interesanti mēģināt šeit pārdot savus kompaktdiskus vai – vēl jo vairāk – vinila plates, cik atvest uz Latviju savus māksliniekus un dīdžejus, lai sarīkotu koncertus vai ballītes. "Šeit ir savs tirgus, tāpēc uzskatu, ka Baltijas valstis vajadzētu ielikt muzikālajā Eiropas kartē, bet Britu padomei vajadzētu padomāt, kā šo reģionu papopularizēt Anglijas medijos."

Pilnīgs rokenrols

Reinoldss atstāj ļoti ātri domājoša, runājoša un strādājoša cilvēka iespaidu; šādas īpašības ir obligāti vajadzīgas, lai spētu izsisties pārsātinātajā Anglijas mūzikas tirgū. Taču, atceroties savu bērnību un jaunību, viņš saka, ka kādreiz neesot varējis iedomāties sevi šajā biznesā. "Esmu dzimis Liverpūlē, un mans desmit gadus vecākais brālis tur spēlēja pankroka grupā," viņš stāsta. "Mani vecāki izšķīrās, kad man bija divi gadi, un mēs ar brāli uzaugām pie tēva. Viņš ir ļoti izlaidīga dzīvesveida piekritējs, tāpēc mana bērnība un jaunība pagāja visai vētraini."

Brīvība esot dota arī Ābela brālim, un izdevējs savu bērnību atceras, kā nemitīgu tusiņu. "Kad brālim bija 16 gadu un viņš jau spēlēja grupā, mūsu māja bieži vien izskatījās kā tīneidžeru klubs!" Reinoldss smejas. "Tur tusējās dažādas grupas. Tēvs gan tusiņā nepiedalījās, bet parasti atveda mājās kādu sievieti, uzkāpa ar viņu augšstāvā un pazuda līdz rītam... Pilnīgs rokenrols."

Mūzika Ābelam bijusi visapkārt, kopš viņš sevi atceras, taču viņa karstākā vēlēšanās bija strādāt reklāmas, ne mūzikas jomā. Kad sapnis piepildījies, viņš pēkšņi sapratis, ka reklāma tomēr ir pārāk strukturēta un sakārtota joma, lai šķistu pietiekami interesanta, un 1992. gadā Reinoldss atrada ideālo ceļu – sāka strādāt sabiedrisko attiecību kompānijā, kas darbojās... mūzikas lauciņā.

Viņš iepazina ļoti dažādu mūziku, arī elektronisko, un tā viņu aizrāvusi pa īstam. Kā vienu no saviem lielākajiem sasniegumiem Ābels izceļ darbu pie nu jau slavenās angļu rokgrupas Pulp albuma "Different Class". "Izstrādāju reklāmu visos medijos un tieši ar šo albumu grupai beidzot izdevās izsisties," viņš sajūsminās.

Lai dejotu meitenes

Strādājot mūzikas PR jomā, Ābels bija tiktāl iepazinies ar biznesa aizkulisēm, ka nolēma dibināt savu izdevniecību. Iegūtās iemaņas līdzēja, un drīz vien ap it kā joku saradās vesela mākslinieku kopa. "Finger Lickin Records" bija dzimusi.

Izdevniecībai izdevās atrast savu seju ar to, ka tā piedāvāja tobrīd aktuālo un pasmago breakbeat elektronisko mūziku (spilgtākie piemēri: The Prodigy, The Chemical Brothers) krietni saulainākā veidā. "Mēs vēlējāmies, lai ballītēs pie tās dejotu arī meitenes," paskaidrojot smej Ābels.

Lai arī kompānija tika dibināta jau 90. gadu vidū, pirmo peļņu, kas netika atkal ieguldīta tālākā attīstībā, Reinoldss ar draugiem guva tikai pērn. Līdz tam viņi neuzskatīja to par maizes darbu. Tagad tas par tādu kļuvis, un galvenā hobija vieta Reinoldsa dzīvē tagad ir filmu scenāriju rakstīšanai. Viņš gan sūkstās, ka ilgu laiku strādājis pie unikāla scenārija filmai par spāņu konkistadoriem Dienvidamerikā un vēlējies to piedāvāt Holivudai, taču nesen uzzinājis, ka nākamā Antonio Banderasa lente būs tieši par leģendārajiem inku zelta laikiem...

Doma par realizētu kino scenāriju Ābelam nav zudusi. Ņemot vērā, ka tagad stabilu vietu mūzikas biznesā atradušās izdevniecības dibinātājs reiz tāpat niekojās ar ideju par darbošanos šajā sfērā, nebūtu pārsteigums, ja Reinoldsu drīz ieraudzīsim arī citā nozīmīgā izklaides sfērā.

***

Ābels Reinoldss

- Britu izdevniecības "Finger Lickin Records" direktors

- Dzimis 1971. gada 5. septembrī Liverpūlē

- Mācījies deviņās (!) skolās, jo vairākkārt izmests no mācību iestādēm, turklāt arī ģimene pārcēlusies no Liverpūles uz Londonu; studējis biznesa lietas Līdsas universitātē

- Strādājis mūzikas reklāmas jomā, nodibinājis savu mūzikas izdevniecību

- Liels futbolkluba Liverpool fans

- Bijis precējies, bērnu nav

***

Tobijs Brendins, Britu padomes mūzikas projektu menedžeris:

"Britu padome konferenci cenšas ar katru gadu uzlabot, un mēs sākam aizdomāties, vai tas tiešām joprojām ir reģionāls visas Baltijas pasākums, vai arī pārvēršas par lokālu Latvijas konferenci. Tāpēc iespējams, ka nākamgad mēs to sarīkosim Viļņā vai Tallinā, lai būtu lielāka reģionālā kustība. Runājot par pašu konferenci, jāteic, ka visinteresantākās sarunas tomēr notiek neoficiālā gaisotnē, sarunājoties ar dalībniekiem, piemēram, bārā, jo tad var iedziļināties daudz konkrētākos sīkumos. Man bija interesanti paklausīties vietējo pārstāvju lekcijās, un daži strīdi, kas izcēlās konkrētu tēmu – mobilo tālruņu melodijas, valsts finansējums popmūzikai – apspriešanas laikā, šādās konferencēs ir tikai normāla un pat nepieciešama parādība."