Veltīts slepenai mūzai

Zinātāji teic, ka šis 1910. gadā tapušais un pirmatskaņotais skaņdarbs sarakstīts pēc Londonas Filharmonijas biedrības pasūtījuma. "Koncerts veltīts izcilajam vijolniekam Fricim Kreisleram, kas šo skaņdarbu arī pirmatskaņoja. Interesanti, ka ieraksts partitūrā netieši norāda, ka skaņdarba īstā mūza tomēr bijusi ģimenes draudzene Alise Stjuarte–Vartleja, kas mīļi dēvēta par Vējaziedu," zina stāstīt LNSO sabiedrisko attiecību vadītāja Dace Dambe. Viņa piebilst: "Neraugoties uz to, ka koncerts ilgst 45 minūtes, kas ir netipiski vijoļkoncertam, tas ieņem stabilu vietu klasiskajā vijoļrepertuārā."

Šim viedoklim piekrīt arī koncerta diriģents Mārtiņš Ozoliņš: "Ja nemaldos, beidzamo reizi šo vijoļkoncertu, kurā iztērētās enerģijas pietiktu diviem vijoļkoncertiem, Rīgā pirms gadiem divdesmit pieciem atskaņoja Gidons Krēmers un Vasilija Sinaiska diriģētais orķestris. Cik nojaušu pēc mēģinājumiem, komponists mūzikā ielicis ļoti daudz personīgo izjūtu un krāsu."

Priecājas par mūziķi un vijoli

Lūgts raksturot Vinetu, diriģents atzīst: "Šī ir pirmā reize, kad muzicēju kopā ar Vinetu. Ko varu par viņu pateikt? Patiešām nebiju gaidījis, ka tik jauna mūziķe — Vinetai ir tikai 20 gadu — spēs Elgāru atskaņot ar tādu atdevi, pārliecību un skanīgumu. Bieži ir tā, ka tehnika aizēno izjūtas, bet nekādā gadījumā to nevar teikt par Vinetu." Pēc Ozoliņa domām, svarīgi ir arī tas, ka koncertā Vineta spēlēs 1690. gadā taisītu Andrea Gvarnēri vijoli. "Instrumentu ar tādu skanējumu reti gadās dzirdēt, turklāt rīdziniekiem šī ir vienīgā iespēja, jo pirms diviem gadiem saņemtā vijole Vinetai šogad jādod atpakaļ." Vēl, viņaprāt, Vineta ir jauna, skaista un ļoti talantīga mūziķe, kuras karjera bijusi visai netipiska: pēc Jūrmalas mūzikas skolas beigšanas viņa, apejot mūsu Mūzikas akadēmiju, devusies mācīties uz Parīzi. "Vineta vēl ir pašā karjeras sākumā, bet domāju, ka pēc gadiem pieciem viņa būs pasaules lieluma zvaigzne," diriģents ir pārliecināts.

Saņem arī starptautiskas uzslavas

Vineta, kas vijoļspēli Latvijā kaldinājusi pie Havivas Dimenšteines, Ludmilas Girskas un Anetes Zvaigznes, jau kopš 11 gadu vecuma piedalās starptautiskos konkursos, kur izcīnīto balvu saraksts ir tiešām iespaidīgs — 2001. gadā izcīnīts "Grand Prix" konkursā "Gradus ad Parnassum" un 2. vieta prestižajā Aviņonas konkursā; 2004. gadā — 1. vieta Benedeto XIII starptautiskajā kamermūzikas konkursā.

Rīgā dzimušo un augušo vijolnieci, kas ceturto gadu studē Parīzes Nacionālajā augstākajā mūzikas konservatorijā, pamanījusi arī citu valstu prese. "Lūk, spilgta māksliniece, kuru neviena partitūra neatstāj vienaldzīgu. Viņai nav līdzinieku, lai katra skaņdarba nianses atklātu ar dziļu un spēcīgu lasījumu, ekspresīviem kontrastiem un dvēselisku lirismu," — tā par jauno mūziķi pēc Karalienes Elizabetes konkursa Briselē pērnā gada maijā rakstīja beļģu laikraksts "Le Soir".