20. aprīlī "Lielajā Ģildē" koncertā piedalīsies Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, Valsts akadēmiskais koris „Latvija” un spoža jauno mūziķu plejāde: vijolniece Vineta Sareika, baritons Jānis Apeinis un diriģents Mārtiņš Ozoliņš. Koncerta sākums plkst. 19.

Koncertā 20. aprīlī piedalīsies patiesi spoža jauno mūziķu plejāde: uzlecošā vijoļspēles zvaigzne Vineta Sareika, kura patlaban vijoļspēles meistarību pilnveido Parīzē, Latvijas Nacionālās operas solists Jānis Apeinis un Latvijas Nacionālās operas diriģents Mārtiņš Ozoliņš. Uz visiem šiem mūziķiem attiecināms - pirmo reizi. Pirmo reizi kopā ar LNSO muzicēs Vineta Sareika. Pirmo reizi LNSO koncertā dziedās Jānis Apeinis un pirmo reizi pie LNSO diriģenta pults vakara programmā - Mārtiņš Ozoliņš. Līdz šim Ozoliņš ļoti veiksmīgi diriģējis LNSO bērnu koncertos.

"Lūk, spilgta māksliniece, kuru neviena partitūra neatstāj vienaldzīgu. Viņai nav līdzinieku, lai katra skaņdarba nianses atklātu ar dziļu un spēcīgu lasījumu, ekspresīviem kontrastiem un dvēselisku lirismu" - tā par vijolnieci Vinetu Sareiku rakstīja beļģu laikraksts "Le Soir" (11.05.2005.) pēc Karalienes Elizabetes konkursa Briselē.

Vinetas Sareikas izpildījumā skanēs muzikāls retums - Edvarda Elgāra Koncerts vijolei un orķestrim, kas sacerēts un pirmatskaņots 1910. gadā pēc Londonas Filharmonijas biedrības pasūtījuma. Koncerts veltīts izcilajam vijolniekam Fricim Kreisleram, kurš šo skaņdarbu arī pirmatskaņoja. Interesanti, ka ieraksts partitūrā netieši norāda, it kā īstā skaņdarba mūza bijusi ģimenes draudzene Alise Stjuarte-Vartleja, kas mīļi dēvēta par Vējaziedu. Lai gan koncerts ilgst 45 minūtes, kas ir netipiski vijoļkoncertam, tas ieņem stabilu vietu klasiskajā vijoļrepertuārā.

Ar British Council atbalstu koncertā skanēs Viljama Voltona (1902-1983) oratorija "Belsacara dzīres" baritonam, korim un orķestrim. Oratorija "Belsacara dzīres", kurai Bībeles tekstus pielāgojis Osberts Sitvels, joprojām ir viens no iespaidīgākajiem angļu kora mūzikas darbiem. Tas sacerēts laikā no 1929. līdz 1931. gadam pēc BBC pasūtījuma. Par spīti labajām atsauksmēm, pēc pirmatskaņojuma 1931. gadā Līdsas festivālā oratorija tomēr netika atskaņota līdz pat 1958. gadam, kad autora vadībā tika veikts oratorijas ieraksts. Kopš tā laika oratorija "Belsacara dzīres" ir viens no visbiežāk atskaņotajiem komponista skaņdarbiem.

Oratorijas pamatā stāsts no Vecās derības, no Dāvida grāmatas. Ebreji izraidīti trimdā uz Bābeli. Pēc dzīrēm, kurās Bābeles ķēniņš Belsacars apgāna svētumu, izmantodams ebreju svētos biķerus savu pagānisko dievu pielūgšanai, viņš tiek nogalināts, ķēniņa valsts iet bojā un ebreji atgūst brīvību. Skaņdarba partitūra rakstīta ļoti lielam orķestra sastāvam, astoņbalsīgam korim, kora grupai un baritonam. Oratorijas mūzika ir ritmiski sarežģīta un bagātīgi instrumentēta.

Vineta Sareika (1986) par vijoļspēles meistarības kaldināšanu Latvijā pateicas Havivai Dīmenšteinei, Ludmilai Girskai, Anetei Zvaigznei un Ojāram Kalniņam. Šobrīd mūziķe jau ceturto gadu studē Parīzes Nacionālajā Augstākajā mūzikas konservatorijā pie pedagogiem Silvijas Gazo un Žerāra Pulē.

Kopš 11 gadu vecuma piedalās starptautiskos konkursos, kur nozīmīgāko sasniegumu skaitā minams 2001. gadā iegūtais Grand Prix konkursā Gradus ad Parnassum un 2. vieta prestižajā Aviņjonas konkursā; 2004. gadā - 1. vieta Benedeto XIII starptautiskajā kamermūzikas konkursā un 2. vieta J. S. Baha starptautiskajā jauno mūziķu konkursā Parīzē.

Pēc pirmā studiju gada Parīzē Vineta Sareika kļuva par Markneukirchen starptautiskā vijolnieku konkursa laureāti, un Parīzes Mūzikas instrumentu fonds deva Vinetai iespēju vairākus gadus spēlēt 1690. gadā būvētu Andrea Gvarnēri vijoli.

2004. gadā Vineta Sareika tika uzaicināta spēlēt Francijas Republikas valdības oficiālajā tikšanās reizē ar Apvienotās Karalistes valdnieci Elizabeti II un Edinburgas princi, kā arī piedalījās Zalcburgas festivālā kā Vīnes Filharmoniķu starptautiskā jauniešu orķestra koncertmeistare maestro Rikardo Muti vadībā.

2005. gadā Vineta kļuva par prestižā Karalienes Elizabetes starptautiskā mūzikas konkursa pusfinālisti un par Normandijas starptautiskā mūzikas foruma Grand Prix ieguvēju.

Mūziķe sniegusi solokoncertus Spānijā, Austrijā un Itālijā, kā arī piedalījusies vairākos starptautiskos kamermūzikas festivālos Francijā un Spānijā. Pagājušā gada novembrī Vineta sniedza solokoncertu festivāla "Pārsteidzošā Latvija" ietvaros. Latvijā mūziķe sadarbojusies ar Liepājas simfonisko orķestri un Rīgas kamermūziķiem.

Vinetas pedagogi Parīzē S. Gazo un Ž. Pulē savās atsauksmēs par audzēknes spēli uzsver radošu attieksmi pret mūziku, apbrīnojamu spēles tehniku un spožu vijoles skanējumu.