Eksperti vērtē labākos Latvijas mūzikas videoklipus

TVNET
CopyDraugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: kadri no video

24. februārī ar svinīgu ceremoniju jau 19. reizi norisināsies «Mūzikas ierakstu gada balva Zelta Mikrofons 2014». Viena no 20 nomināciju kategorijām ir «Labākais videoklips». Līderi šajā kategorijā ir Dons ar dziesmām «Medus pods» un «Tev piedzims bērns», kā arī grupa «Instrumenti» ar dziesmām «King of the wild things» un «Lēna uguns». Trešais pretendents uz šo balvu ir grupas «Carnival Youth» dziesmas «Never have enough» videoklips.

Par nominētajiem mūzikas video savu personīgo vērtējumu portālam «Tvnet» sniedza trīs šīs jomas speciālisti un profesionāļi - Latvijas Kultūras akadēmijas docents un operators Valdis Eglītis, kā arī latviešu kinorežisori Jānis Streičs un Mārtiņš Grauds.

Instrumenti - «King of the wild things»

Eglītis: Klipa konstruēšanas ievirze nolasās labi, bet šķiet, ka tās autori īstenošanas gaitā ir nedaudz sapinušies pašu veidotajos domu tīklos, tomēr režija ir adekvāta uzstādījumam, tas dažkārt balansē pat uz naivas smieklīguma robežas. Videoklipā redzams izcils operatora sniegums gan mākslinieciskajā, gan tehniskajā ziņā, pārsvarā strādājot lowkey* režīmā, kas prasa ļoti labas amata zināšanas un nopietnu iepriekšējo pieredzi. Kopumā videoklipa risinājums ir interesants, intriģējošs, un domājams, ka arī labi pildīs savu galveno funkciju - būs labprāt pieņemams mūzikas cienītājiem.

Grauds: Septiņu minūšu garais videoklips pretendē uz īsfilmas statusu, ko klipa autori tīklā tā arī norāda – «A film by Uģis Olte». Uzteicams operatora darbs, precīza montāža, kvalitatīva grafika, jutīga skaņas pēcapstrāde un laba aktieru izvēle palīdz mistiskajam stāstam. VFS kolektīva tehniskās iespējas klipu tikai izdaiļo. Mazliet neskaidra klipā ir Reynsi attieksme pret notiekošo, īpaši pēc izdarībām uz mašīnas pārsega, kas varētu pārsteigt jebkuru, bet, iespējams, vēsiem zēniem ir jāpaliek vēsiem - ar vai bez cigaretes. Skaņdarbs atvirzās otrajā plānā un ļauj sekot notiekošajam, precīzāk - skaņa un bilde viena otru lieliski papildina. Īsfilma ir iekļauta «Zelta mikrofona» gala listē, līdz ar to darbs ir žūrijas akceptēts kā mūzikas klips, kas, pateicoties rūpīgajam darbam un nopietnajai attieksmei, visdrīzāk, šogad arī saņems godalgu.

Streičs: Redzēju divus variantus. Par instrumentālo gabalu lai spriež speciālisti. Man ar savu veco laiku gaumīti tas dikti patika. Tāpat arī otrs action variants ir brīnišķīgs. Autors ir daudzsološs un nākotnē tālejošs.

Instrumenti - «Lēna uguns»

Eglītis: Izcila klipa konstrukcijas ideja gan dramaturģijā, gan scenārijā, ļoti augstvērtīgs režijas mākslinieciskais risinājums (ieskaitot domu, ka mūziķi vispār neparādās). Tam ir precīzs un visnotaļ elegants tehniskais vizuālais izpildījums un pēcapstrāde, kā arī ļoti precīza un adekvāta dziesmas būtības izpratne un transformācija vizuālajos tēlos. Tas ir spilgts pierādījums tam, ka askētisms un skaidra doma var būt tikpat spēcīgi mākslinieciskās iedarbības līdzekļi kā ļoti dārgi un veidošanā ļoti sarežģīti inscenējumi. Kaut arī šā darba mūzika un video ir ļoti augstvērtīgi, iespējams, šis video nekļūs par populārāko, kas gandrīz vienmēr ir loģisks «akmens nopietnās mākslas katlā», kurš neizbēgami reitingus velk uz leju.

Grauds: Dziesma nofilmēta ar helicam** vai aerial camera*** vienā kadrā, kas trāpīgi ataino skaņdarba noskaņu. Tehniski sarežģītais klipa sākums pāraug vienmērīgā kameras plūdumā, ļaujot dziesmas vārdiem atbalsoties nacionāli pelēkajā Bigauņciema jūrmalā – Kino Dieviņš filmētājiem ir uzdāvinājis ideālus laika apstākļus. Kameras lidojums klipa otrajā daļā sāk nedaudz koķetēt ar skatītāju – apdzīt skrējēju vai ne, bet tas neizjauc to, kas ir uzbūvēts (man joprojām nav skaidrs, kur atrodas helicam operators). Fotogrāfija «Rīts no bērnības» skatītājam ļauj interpretēt klipa finālu pēc sirds patikas, bet ar to šis žanrs – mūzikas video - arī ir burvīgs.

Streičs: Interesants, galvenokārt, kā «lidojošā sunīša» iespēju demonstrējums. Varbūt kļūdos. Tas, kā redzams, arī ir videoklipa trumpis - sit, kā pienākas.

Carnival Youth - «Never have enough»

Eglītis: Jūtams nopietns sagatavošanās darbs gan ieceres dramaturģiskā risinājuma veidošanā, gan filmēšanas objektu un lokāciju izvēlē un atlasē, gan kopējā stila veidošanas jautājumu risināšanā. Balstoties uz iepriekš plānotā, samērā precīzi veikts režijas darbs, lai iegūtu iecerei atbilstošu un bagātīgu vizuālo materiālu montāžai. Augsti vērtējams vizuālais risinājums gan no mākslinieka ieguldījuma aspekta, gan no operatora veikuma, kurš diezgan saspringtos apstākļos (ļoti daudz filmēšanas vietu, objektu un montāžas kadru) ir paspējis izveidot divas labi nolasāmas vizuālā risinājuma līnijas - tiešais, neslēpti mākslīgais (dīvaini smukais) un vienkāršais, reportāžiskais risinājums. Klips tieši, bet ļoti gaumīgi atklāj gan dziesmas teksta, gan kopējās noskaņas, tā sakot, netveramo būtību. Šajā darbā diezgan labi izdevies sabalansēt mākslinieciskos mērķus un publikas atzinības nosacījumus, kas ļauj cerēt uz labu kopējo vērtējumu, tomēr jāatzīmē, ka šis darbs nav vērtējams kā ideāls un, visticamāk, paši autori labi apzinās, kas ir traucējis par tādu kļūt.

Grauds: Neko daudz paskaidrot netaisās arī «Carnival Youth» klipa autori (režisors - Reinis Spaile). Skaidrs ir tas, ka grupai nekad (to simbolizē simpātisks pāris ar sidrabu matos) nebūs gana traukties labā kompānijā pa dzimtajām ārēm mazgabarīta autiņā, pamosties siena ķīpā starp šķirnes govīm un šūpoties uz iespaidīga izmēra disko bumbas. Pievienojot klipam dažus hipsterīgus atribūtus (audio kasete, analogais fotoaparāts, ceļu velosipēds ar motoru) un šķipsniņu laba kino citāta (Spike Jones «Adaptation»), rezultāts ir svaigs un tīkams, kā pati grupa. Nav nemaz tik daudzi, kam izdevies pavāļāties uz Irbenes lokatora šķīvja! Interesanti, vai grupai arī tālāk izveidosies sadarbība ar jauno režisoru.

Streičs: «Viss ir labi izdevies. Interesants, saistošs vizuālais risinājums.»

Dons - «Tev piedzims bērns»

Eglītis: Scenārija konstrukcija aprobežojusies ar pamatā divu komponentu izmantošanu - paša dziedātāja koncerta atrādīšana un teksta paģērēto bērnu tēmas izdarību atveidotāju bariņu. Režija ir samērā aktīva, bet ļoti subjektīva, kas automātiski liek spriest par autoru gaumes jautājumu un tēmas individuālo traktējumu. Uzstādījums (inscenējums) ir ļoti informatīvs, tiešs un pat primitīvs, bez mākslinieciskiem meklējumiem un, kas ir loģiski, arī atradumiem. Vizuālais risinājums ir pieklājīgs, taču videoklips neatklāj vēl kādu jaunu māksliniecisku dimensiju, kas palīdzētu dziesmai kā tādai pacelties jaunā kvalitātē.

Grauds: Klips mēģina trāpīt dziesmas disko skaņās, un tas arī izdodas. Klipa intonācijas saskaņa ar skaņdarbu un knifi iz bērnības nosaka mūzikas video veiksmi – vairāk nekā 400 000 skatījumu «YouTube» ir ne tikai Dona popularitāte valsts vidusskolnieču starpā. Katra paša ziņā paliek priecāties par pārgrieztiem bērnu ģīmjiem vai ne – video darba autori to apzinās un parakstās ar klipa pēdējo kadru. Režisors nav varējis atturēties no vēl viena neliela jociņa – paša cameo**** klipā. To gan iespējis arī Instrumentu «Lēna uguns» režisors, bet te mēs atkal atgriežamies pie mūzikas klipu jēgas.

Streičs: «Medus pods» un «Tev piedzimis bērns» klipiņi kā action netur iepriekš minētajiem līdzi. Par vokālo un instrumentālo izpildījumu neesmu cienīgs spriest.

Dons - «Medus pods»

Eglītis: Manuprāt, scenārija uzbūve aprobežojusies ar lēmumu: ir vieta, kur varam pafilmēt - braucam. Plus vēl: šo to paņemsim līdz, lai ir ko ielikt kadrā. Diemžēl režiju nevar nolasīt kā saprotamu domas vizuālo izklāstu. Vizuālais risinājums sākumā nedaudz dod cerības par «kičīgu» attēlu, kurš pakāpeniski tiks piesātināts ar adekvātiem mākslinieciskiem tēliem, bet tas nenotiek. Klipu neatstāj «fonogrammas sajūta» un dziedātāja atsvešinātība no kadrā reāli redzamā, taču būtu labi, ja katrai dziesmai būtu videoklips. Kaut vai šāds.

Grauds: Dons savu režisoru, šķiet, ir atradis – divi klipi sadarbībā ar talantīgo režisoru Aivaru Čivželi jeb Jurgstulajstus iezīmē mūziķa dziesmu vizuālo valodu. Režisora rokraksts ir pazīstams. Paša Dona klātbūtne klipos ir tikpat veiksmīga vai neveiksmīga kā dziesmu vārdi. Galu galā mūzikas klipu jēga ir mūs izklaidēt tagad, kā arī kādreiz apskatīties, kā jaunībā izskatījās dziesmas izpildītājs. Otrs Dona klips ir kā jau otrs viņa klips, bez liekām pretenzijām uz vietas izvēli un montāžas trika attīstību. Varētu vēlēties vēl kādu vietu, kur kadrs nav dalīts, bet «nodublēts» ar rekvizītu palīdzību. Ja neņem vērā dziedātāja klajo tīksmināšanos par sevi, nav īsti saprotams kāpēc tā dziesma ir. Tas gan ir gaumes jautājums.

* Fotogrāfijas vai filmas gaismošanas stils

** Tālvadāms mini helikopters, ko izmanto, lai iegūtu kustīgus attēlus ar video kameru palīdzību

*** Kamera, kas uzņem attēlu no paaugstināta stāvokļa

**** Zināma cilvēka īsa parādīšanās vai īsa teksta izteikšana, parasti sevi neatklājot


Par «Zelta Mikrofonu 2014»

24. februārī uz Latvijas Nacionālās operas skatuves tiks pasniegtas Mūzikas ierakstu gada balvas «Zelta Mikrofons» statuetes veiksmīgākajiem mūzikas ierakstiem, dziesmām vai klipiem 20 kategorijās. Krāšņo ceremoniju vadīs Andris Freidenfelds, to apmeklēs visi nominanti, žūrijas pārstāvji un atbalstītāji

KomentāriCopyDraugiem X Whatsapp

Nepalaid garām!

Uz augšu