Paralēles tiešām var vilkt – Helovīns, ar katru gadu augošais sajukums Ziemassvētku dažādo tradīciju sakarā, Valentīndiena... Bieži vien lielākā daļa ļaužu vairs nemāk pateikt, kāpēc tos vai citus svētkus svin, ievērojot kādas konkrētas it kā tradīcijas. Mūsdienu straujuma un pasaules ciemata efekts. Arī ne slikti, ne labi patiesībā.

Ja konkrēti par Valentīndienu, tad vēsturiski tie ir kristiešu svētki, ko sāka atzīmēt ap 500. gadu mūsu ērā.

Romā, protams. Tikai 1969. gadā Vatikāns šo dienu svītroja no kristīgo svētku kalendāra. Jāatzīst, gana amizants gads, lai tradīcija tiktu pārņemta un turpināta masu apziņā.

Valentīndienas triviālā būtība jau nav nekas slikts – atzīties mīlestībā tam, kuru mīli, apliecinot to ar kādu ziedu, vēstuli vai dāvanu. Un, protams, skūpstu, ja tas iespējams. Šādus un tamlīdzīgus mīlestības svētkus tautas jau gadsimtiem svinējušas visā pasaulē, un tas, ka tieši 14. februāris Rietumu pasaulē tomēr tiek uzskatīts par to kopīgo īsto svinamo dienu, iespējams, kārtējo reizi pateicoties tieši kristietības izplatībai.

Interesanti, ka japāņi, piemēram, šādus līdzvērtīgus svētkus svin Ziemassvētku vakarā!

Par Valentīndienu var ņirgāties, var par to ārkārtīgi priecāties, jebkurā gadījumā ir skaidrs, ka šie svētki no masu apziņas diez vai pazudīs tāpat kā jau minētais Helovīns un vēl jo vairāk Ziemassvētki vai, piemēram, Lieldienas. Protams, katra tauta atzīmē savus svētkus, taču šādas lielu pasaules daļu vienojošas svinības ir parādība, ko labprāt vēlas uzturēt dzīvu miljoniem ļaužu.

Piemēram, pērn Valentīna svētkos visā pasaulē tika nosūtīti apmēram 15 miljoni e-apsveikumu.

Tas, starp citu, ir interesanti, atkal jau skatoties vēsturiski. Senākos laikos šajos svētkos tika rakstītas elegantas vēstules (ar roku, protams), 20. gadsimta otrajā pusē tās strauji sāka aizstāt jau gatavas Valentīndienas apsveikumu kartītes, bet pēdējos gados tās savukārt strauji izkonkurējuši e-apsveikumi. Pasaule mainās, bet tradīcijas paliek.

Un nav pat vairs svarīgi, ka Valentīns bija kaut kāds tur Romas moceklis kaut kādā tālajā 500. gadā mūsu ērā... Ir ziedi, ir e-apsveikumi, ir visinfantilākā dizaina un ideju dāvanas, kas iepakotas sirds formas rozā kastītēs, ir vesela industrija, kas dzīvo no šīs vienas dienas gadā. Un tad? Mīlēt kādu taču nav slikti, vai ne?

Un, tā kā mēs joprojām atzīmējam arīdzan no kalendāra izņemto Sieviešu dienu, tad

Valentīndienu, it īpaši ņemot vērā tās nosaukumu, varbūt varētu pasludināt par to īsto Vīriešu dienu?

P.S. Līdz 24. februārim vari iesūtīt savus iemūžinātos Valentīnnoskaņu mīlestības mirkļus TVNET konkursam (sk. resursus)!