Boney-M, Baccara, Ottawan, Laid Back, Saragossa Band, Eruption, Goombay Dance Band, Ricchi e Poveri – kas vieno šos septiņdesmito gadu nogales un astoņdesmito gadu sākuma mūziķus?

Pareizā atbilde: visi viņi spēlējuši Rīgā diskonakts pasākumos, un šogad šis pulciņš augs, jo ciemos gaidām vēl trīs viesmāksliniekus, kas savulaik bijuši gana populāri.

Enerģiskais poliglots

Afriks Simone, sazvanīts Berlīnē, uzreiz ķeras vērsim pie ragiem un ģitāras pavadījumā nodzied fragmentus no saviem lielākajiem hitiem – "Ramaya" un "Hafanana". Diezgan dīvains intervijas sākums, taču viens jautājums uzreiz atkrīt. Atšķirībā, piemēram, no Bobija Ferela (Boney-M) šim diskomūzikas veterānam problēmu ar dziedāšanu dzīvajā nav. "Man patīk dziedāt, patīk spēlēt bungas, patīk komponēt. Tā ir mana dzīve," saka Afriks.

Sanpaulu Brazīlijā dzimušā Simones īstais vārds ir Enrike. "Afriks – tas ir skatuves vārds," viņš saka. Mūziķa tēvs ir brazīlietis, bet māte – Mozambikas pilsone. Bērnību Afriks pavadījis tieši šajā valstī, kuru pametis 17 gadu vecumā. Sākumā dzīvojis Londonā, pēc pāris gadiem pārcēlies uz Vāciju, kur mīt jau pēdējos 35 gadus, un pašlaik jūtoties kā eiropietis. Par viņa muzikālās karjeras sākumposmu var uzskatīt kompozīciju Barracuda, kas iznāca 1972. gadā un bijusi populāra Latīņamerikas valstīs. "Ramaya 1974. gadā kļuva pazīstama visur, un to izdevās pārdot 10 miljonu tirāžā," par savu lielāko hitu saka Afriks. Kaut gan viņš apgalvo, ka esot arī jaunas dziesmas un pat briestot kontrakts par to izdošanu, pasaules tīmeklī nekādu informāciju par to atrast nav iespējams. Tādēļ jāgaida vien vecie gabali, kuriem nu jau ir 30 gadu.

Savulaik klīda baumas, ka "Hafanana" un "Ramaya" tiek dziedātas izdomātā valodā. Izrādās – nekā. "Tas ir afrikāņu un portugāļu valodas sajaukums. Gluži tāpat kā Jamaikā runā īpašā angļu valodā, Āfrikā runā īpašā portugāļu valodā," viņš saka. Savukārt vārds hafanana afrikāņu valodā nozīmējot – "viss būs kārtībā", un afrikāņi to lietojot, kad dzīvē gadās problēmas. Turpinot par valodām, izrādās, Afriks ir liels poliglots. Uz neuzmanīgo jautājumu, kādas valodas bez angļu viņš vēl prot, mūziķis nekavējoties cenšas pierādīt savas portugāļu, spāņu, itāliešu, franču un vācu valodas zināšanas. Līdz afrikāņu valodām gan lieta nenonāk, taču, pieminot faktu, ka savulaik Afriks Simone bija viens no tiem retajiem Rietumos dzīvojošajiem izpildītājiem, kuru ieraksti tika izdoti PSRS teritorijā (laikam jau viņa Mozambikas izcelsmes dēļ, jo PSRS un Mozambika tolaik bija lieli draugi), atkal iekrītu. Izrādās, Afriks spēj pat nodziedāt vismaz vienu dziesmu krievu valodā ("Zamečateļnij sosed"), kas nākammēnes iznākšot Krievijā. Lieki teikt, ka Krievzemē notiekošajos mūsu diskonaktij analoģiskajos pasākumos "Diskoteka 80-h" viņš piedalījies ne reizi vien.

Kriss no "Smokie"

Atšķirībā no afrikāņa Kriss Normens Rīgā jau bijis vairākas reizes – vislabāk viņš atceras ierakstu Ziemassvētku albumam kopā ar Doma zēnu kori, kad bijuši arī divi koncerti. Kaut gan kā solomākslinieks Kriss izdevis jau 15 albumus (janvārī gaidāms jaunais disks "Million Miles"), vislabāk atmiņā viņš palicis kā grupas "Smokie" solists. Atminos kaut kad astoņdesmitajos gados Latvijas presē manīto frāzi, ka Lielbritānijā šī grupa nemaz neesot bijusi tik populāra. "Kā nav bijusi?! Mums bija četrpadsmit singli, kas poptabulās sasniedza pirmo vietu, četri albumi tika pirmajā piecniekā," telefonsarunā Kriss ir pilnīgā neizpratnē. Viņš gan atzīst, ka grupa, iespējams, slavenāka bijusi Vācijā, kur izdevies spēlēt lielos koncertus arēnās – kādiem 10 000 vai 15 000 skatītāju, savukārt Anglijā uzstāšanās bijušas galvenokārt koncertzālēs, kurās vairāk par 3000 cilvēku nevar satilpt.

Tieši Vācijā, pēc viņa domām, izveidojusies situācija, ka Normena vārdu neasociē tikai ar "Smokie" un negaida no viņa tikai senos šīs grupas hitus, bet ir gatavi klausīties viņa paša aktuālāko veikumu. "Latvijā laikam ir citādi. Taču tam nav nozīmes – ja cilvēkiem tas patīk, viņi var mani asociēt ar "Smokie", es taču daudzus gadus biju šīs grupas solists, un tas ir pilnīgi normāli," viņš teic.

Šīs nedēļas sākumā Krisam vēl nebija īsti skaidrs, cik ilga būs viņa uzstāšanās. "Dzirdēju, ka tā būs tikai kādas 20 vai 30 minūtes. Ja tā, tad daudz dziesmu nodziedāt nevarēšu – kādas septiņas vai astoņas. Koncertturneju laikā mana uzstāšanās parasti ilgst divas stundas un piecpadsmit minūtes, un tad var nodziedāt daudz dziesmu gan no soloalbumiem, gan no Smokie laikiem," saka dziedātājs.

Brāļi no Martinikas

Uz iepriekšējo mākslinieku fona grupa "The Gibson Brothers", kas pašlaik mitinās Nīderlandē, šķiet, mums būs vismazāk pazīstama – it sevišķi tādēļ, ka pasaulē ir vairākas grupas ar ļoti līdzīgiem nosaukumiem. Rīgā viesosies tie trīs brāļi Gibsoni, kas dzimuši Martinikā, pagājušā gadsimta septiņdesmito gadu vidū pārcēlušies uz Eiropu un radījuši pāris pazīstamu hitu.

Varbūt pašlaik jums neko neizteiks dziesmu nosaukumi "Come To America", "Non Stop Dance", "Cuba", "Que Sera Mi Vida", taču savulaik radiostacijās šīs dziesmas tika atskaņotas itin bieži. Par "The Gibson Brothers" atklājēju uzskata franču komponistu un producentu Danielu Vangardu, kas pašlaik sadarbojas ar grupu "Daft Punk", kurā muzicē viņa dēls.

Interesanti, ka atšķirībā no lielas daļas diskomūziķu, kuri veģetē tikai uz vecajiem hitiem, "The Gibson Brothers" paguvuši izcelties arī deviņdesmitajos gados. Proti, 1990. gadā viņu singls "Let"s All Dance" kļuva par populārāko Beļģijā, 1996. gadā viņi izdeva lielāko hitu disku, bet 1997. gadā iepriecināja ar pavisam jaunu albumu "Move On Up". Diemžēl pēc tam valdījis nosacīts klusums.