Jaunais vīrietis cilvēku redzeslokā parādījās 1828. gadā Nirnbergā Vācijā. Vairāk nekā desmit gadus viņš bija pavadījis kādā nevienam nezināmā slēgtā telpā, pilnīgā izolācijā no ārpasaules, tāpēc bija kavēta šīs personas garīgā attīstība. Vietējā sabiedrība aktīvi ieinteresējās par dīvaino atradeni: Kaspars Hauzers tika pieņemts audzināšanā kā interesants izpētes objekts – uz viņu nāca skatīties, viņš pats tika vests ciemos, iepazīstot augstākās aprindas. Sabiedrībā radās baumas un versijas par Kasparu Hauzeru kā Bādenes princi, kas novākts no ceļa politisku intrigu dēļ. Vēl noslēpumaināku gaisotni padarīja apstāklis, ka piecu gadu laikā no Hauzera uzrašanās līdz nāvei kāds vai kādi vairākkārt mēģinājuši viņu noslepkavot. Var pieņemt šo faktu gan kā politiska atentāta iespēju, gan radīt versiju par Kaspara Hauzera psihes traucējumiem un pašiznīcināšanās tieksmēm, nespējot dzīvot un saprast sabiedrību. Noslēpumainais gadījums vēl mūsdienās saista vēsturnieku, zinātnieku un mākslinieku interesi – ir tapušas neskaitāmas interpretācijas par šo tēmu: biogrāfiski stāsti, kriminālromāni, dramaturģiski sacerējumi, kino un teātra izrādes. JRT versija tapusi, Alvim Hermanim uzaicinot vācu dramaturģi Karolu Dīru, kas pēc vēsturiskiem dokumentiem un protokoliem veidojusi māksliniecisku sacerējumu par Kasparu Hauzeru, pilnīgi atmetot jebkādu politisko un vēsturisko aspektu, akcentējot cilvēka garīgo pasauli. Iestudējuma struktūru veido 34 dažāda garuma ainas, un izrāde ir kā pusotru stundu garš nogrieznis Visumā, kura vienā galā mājo mīlestība, otrā – nodevība. Šīs atrautās līnijas gabals ir tuvs Antuāna de Sent-Ekziperī planētām, bet Kaspara Hauzera un Mazā Prinča dvēseles vienotas garīgā radniecībā. Kaspars Hauzers ir visam atvērts, spējīgs nepārtraukti brīnīties. Viņa aklā uzticēšanās cilvēkiem un nespēja izšķirt, kas labs, kas ļauns, rada viņa dzīves traģēdiju. Savukārt Karolas Dīras veidotā vide tiek piesātināta ar vācu tautas pasakām raksturīgo nežēlību, vācu romantiķa E. T. A. Hofmaņa baisajām pārvērtībām un detektīvintrigu. Teksta, mūzikas partitūras, gaismas mijiedarbībā, groteskajā vizuālajā skatuves risinājumā un aktierspēlē Alvis Hermanis (viņš ir arī izrādes scenogrāfs) veido smeldzīgi poētisku, jūtīgu un dzīvu gaisotni. Jaunajā izrādē galveno lomu atveido Māris Liniņš. Piedalās aktieri Regīna Razuma, Baiba Broka, Sandra Zvīgule vai Guna Zariņa, Vilis Daudziņš, Ģirts Krūmiņš, Kaspars Znotiņš, Aleksandrs Radzēvičs un E. Dārziņa mūzikas skolas audzēkņi.