1889. gadā novele “Raudupiete” pirmo reizi publicēta laikrakstā “Baltijas Vēstnesis”. Raudupietes tēls ir kas jauns un nebijis latviešu literatūrā, jo atklāj cilvēka iekšējās pasaules tumšākās dzīles, apmātu mīlestību un kaisli, aizmirstot par dārgāko, kas katrai sievietei dots, ― bērnu. Ar šo noveli aizsākas latviešu modernās literatūras attīstība.

Psiholoģiski spēcīga ir novele “Salna pavasarī”, kā arī “Purva bridējs”. Abi daiļdarbi pirmo reizi publicēti 1898. gadā žurnālā “Mājas Viesa Mēnešraksts”. Novele “Purva bridējs” ieguva pirmo godalgu žurnāla redakcijā izsludinātā stāstu konkursā. Daiļdarbā atklāta Alaines muižas dzīve, kas tiek simboliski dēvēta kā purvs, kurā grimst Edgars ― pārgalvīgs, bet godīgs puisis, dziļi sirdī mīlot Kristīni, kas latviešu literatūrā tiek dēvēta kā ētisko vērtību nesēja un sievietes mīlestības simbols.

Noveles “Nāves ēnā” iedvesmas avots bija avīžraksts par ledus gabalu, uz kura atradušies vairāki zvejnieki. Lasītājs ar noveli pirmo reizi iepazīstināts žurnālā “Mājas Viesa Mēnešraksts” 1899. gadā. Novelē attēlota cilvēka niecība dabas varenības priekšā, atklājot galveno varoņu iekšējās pretrunas, sākot no pirmatnējā dzīvības instinkta līdz spējai upurēties un ziedoties.

Rakstnieka Rūdolfa Blaumaņa noveles, kas uzrakstītas pirms vairāk nekā simts gadiem, joprojām ir aktuālas un mūsdienīgas, jo cilvēciskās vērtības nemainās ― vienmēr vērtība būs godīga mīlestība, krietnums, harmoniskas attiecības un spēja palīdzēt, arī upurēšanās ir kā augstākā altruisma pakāpe.