"Saldā dzīve", "Orķestra mēģinājums", "8 ½" – tās ir tikai dažas no itāļu kinorežisora Federiko Fellīni (1920-1993) slavenajām filmām, kuru tapšanu klasiķis aprakstījis grāmatā "Veidot filmu". Izdevniecība "Aminori" 1980. gadā Itālijā publicēto režisora autobiogrāfiju laidusi klajā sadarbībā ar tulkotājām Janu Bērziņu un Līvu Trekteri.

Grāmatā Fellīni stāsta par savu bērnību un pusaudža gadiem piekrastes pilsētā Rimini, apraksta laiku, ko pavadījis kā karikatūrists, žurnālists un scenārists Romā, un viņa karjerai izšķirošo tikšanos ar kinorežisoru Roberto Rosellīni, sadarbību ar sievu, aktrisi Džuljetu Mazīnu, kā arī savu filmu tapšanu no pirmajiem soļiem kino līdz pat godalgotajiem darbiem. Izdevumā režisors skaidro, cik svarīgi radošajā procesā ir noslēpumainie veidi, kā rodas idejas filmām, un kā viņa filmu tapšanu ietekmējuši vēsturiskie notikumi, politiskās ideoloģijas un filozofisko domu motīvi.

Grāmatas latviešu izdevuma priekšvārdā režisors Viesturs Kairišs atklāj, ka “Veidot filmu” izgaismo Fellīni dzīvi un atklāj daudzu viņa aizraujošāko filmu motīvus:

“Fellīni savas filmas ir veidojis kā savdabīgas autobiogrāfijas. Viņa filmas ir dzīve, ko autors dzīvojis. Ar visām problēmām, kas rodas, mēģinot izstāstīt stāstu, par nezināšanu, meklējumiem, garīgo tukšumu.”

Kinorežisore un žurnāliste Ilona Brūvere savā priekšvārdā par Fellīni raksta: “Bez viņa nebūtu nekā. Gaišās skumjas, migla pilsētā, fantāzija kā īstenība un tās trauslā līnija uz realitāti. Tas viss piedien un piestāv tikai viņam. Iedomāta mīlestība, kas sāp kā īsta, un šī melnbaltā smeldze, kas nebeidzas ar 8 1/2.”

Izdevumā iekļauta arī Italo Kalvīno eseja "Kinoskatītāja autobiogrāfija", kas sarakstīta pēc Fellīni lūguma grāmatas ievadam.

Tulkotāja Jana Bērziņa stāsta, ka no pirmajām redzētajām Federiko Fellīni filmām atmiņā palikusi brīnuma sajūta: par ko gan bija šī filma un kā to vispār saprast? Vēlāk filmās vienmēr meklēts brīnums – negaidīts, neloģisks, neracionāls. ““Veidot filmu” ir brīnumpilna grāmata: Fellīni te spēlējas ar vārdiem līdzīgi kā filmās ar tēliem, lēkājot uz priekšu un atpakaļ laikā, savijot faktus ar sajūtām un balansējot starp  paša sapņiem un dzīvē satiktajiem cilvēkiem.”

Tulkotāja Līva Trektere atklāj, ka darba procesā daudz jautājusi saviem itāļu kursabiedriem, kas pacietīgi skaidrojuši vārdu un izteicienu nozīmes. Reiz gan kāda konsultante nav izturējusi un, itāliskā garā rokas pa gaisu mētājot, iesaukusies: “Bet kādā valodā viņš raksta?! Itāliski tas nav!”

Tulkojums no itāļu valodas: Līva Trektere un Jana Bērziņa. Grāmatas dizains un makets: Artis Rutks.