Rīts nevienam nepiedos

Apraksts. Laipni lūdzam Puertoriko – paradīzē uz zemes, ar saulainām pludmalēm, kaislīgu mīlestību un lētu alkoholu! Kad amerikānis Kemps (Johny Depp) pamostas viesnīcā pēc 161 izdzertas alkohola pudelītes no minibāra, viņa piedzīvojumi (un arī galvassāpes) tikai sākas!

Ieradies, lai strādātu vishaotiskākajā laikrakstā pasaulē (kuras redaktora parūka ir labi zināms noslēpums), Kemps ātri atklāj visas šīs salas priekšrocības: lētu alkoholu, nakts izklaides, mūzikas un boulinga klubus, vudū maģiju, gaiļu cīņas un pārmērīgu vietējā miljonāra Sandersona viesmīlību. Satiekot miljonāra mājās skaisto blondīni Šenovu, kurai tik ļoti patīk peldēt pilnīgi kailai, tas drīz kļūs par iemeslu, kāpēc Kempam tik ļoti patīk viesoties Sandersona mājas pludmalē... Plāns: nogalināt miljonāru, nozagt viņa daiļo draudzeni un ar ne mazāk skaisto jahtu doties uz gaišāku nākotni. Un, protams, pastrādāt to visu alkohola reibumā!

Pārdomas. Ja kāds nav dzirdējis par kulta rakstnieku Hanteru Tompsonu un viņa 1972. gadā sarakstīto romānu «Bailes un naids Lasvegasā», kā arī lielisko šīs filmas ekranizāciju, neko neskaidrošu, vien iesaku gan izlasīt grāmatu, gan noskatīties filmu. «Ruma dienasgrāmata» savu publikāciju gaidīja apmēram 40 gadus, apmēram deviņus gadus mēs gaidījām līdz filmas adaptācijai un vēl divus - lai to ieraudzītu uz saviem ekrāniem. Vai šī gaidīšana ir tā vērta? Nē.

Neļaujiet filmas reklāmas rullītim sevi apmuļķot - lai cik skaists tas būtu,

pati filma ir haotiska, garlaicīga un ļoti pavirši veidota,

to skatoties, rodas sajūta, it kā filma man kā skatītājam teiktu: draudziņ, tu taču esi lasījis grāmatu, nu ko tu no manis gribi? Šķiet, ka Brūss Robinsons (Bruce Robinson) tik akli uzticējās aktieru meistarībai, ka aizmirsa savus pienākumus, jo, ņemot vērā, ka viņš ir uzfilmējis lielisko «Withnail & I», nosaukt Robinsonu par sliktu režisoru nevar. Iespējams, ka režisors nespēja pietiekami iespaidot Depu un starp viņiem radās domstarpības, par to, protams, ir grūti spriest. Nav svarīgi kas notika, bet svarīgi ir tas, ka filma ir slikta.

Viena no «Ruma dienasgrāmatas» problēmām ir fakts, ka filmas veidotāji centās visu grāmatu, katru nodaļu vairāk vai mazāk parādīt skatītājam, no tā iznāca divu stundu gara filma, kurā visu tik spilgti un saprotami kā Tompsona grāmatā parādīt vienkārši nav iespējams. Starp citu, arī grāmatai «Ruma dienasgrāmata» ir savs stāsts. 1959. gadā divdesmit divu gadu vecumā Hanters S. Tompsons uzrakstīja šo grāmatu, cerot uz vieglu peļņu, taču pirmo reizi romāns iznāca tikai 1998. gadā, pēc tam, kad autors izzaga vienīgo atlikušo manuskripta eksemplāru no izdevniecības «Random House».

Džonijs Deps dzerošs un paģirains burtiski dreifē cauri filmai, kaut ko darot, bet neko īsti neizdarot, no kā nekas nenolasās, proti, nav kadru vai momentu, kas paliktu atmiņā ilgāk par pāris stundām. Deps dzer, joko, brīžiem glamūra un bagātības upē, brīžiem pilnīgākajā «pritonā» bez jebkādām ekstrām un ar pamatīgāko vienaldzību pret materiālajām vērtībām. Filmā netiek salikti punkti uz «i».

Lai arī netrūkst komisku momentu, trāpīgu citātu un lielisku joku, viss ļoti monotoni saplūst vienā lielā putrā,

sižeta pavērsieniem pietrūkst pārejas un daudzas ainas ir pamatīgi par garu.

Varbūt pie vainas ir Ārona Ekharta (Aaron Eckhart) ļaunā tēla Sandersona atveidojums, kurš uz Depa tēlojuma fona noplaka un neradīja nekādu kontrastu. Galvenajam ļaundarim jāiedveš kaut kāda bijība vai nepatika pret sevi, «Ruma dienasgrāmatā» viņš to radīt nespēja. Depa aktierspēle pat nebija viņa labākā, bet šoreiz nav runa par to, ko Deps dara filmā, bet gan par to, ko skatītājs redz viņu darām, ar viņa pieredzes nastu ir atšķirība, skatītājs jau pieradis pie fakta, ka viņš ir labs. Lielākā problēma, ka skatītājs, kurš nebūs lasījis grāmatu, nesapratīs, vai filma ir par korupciju, mīlestību, dzeršanu vai ko citu.

Uzslavēt varu vienīgi Džovanni Ribizi (Giovanni Ribisi), viņa atveidotais alkoholiķis lieliski līdzsvaroja Depu un lika pasmaidīt vairākkārt.

Žēl, šī bija viena no gaidītākajām 2011. gada filmām un esmu pamatīgi tajā vīlies. Iesaku aiziet uz bibliotēku vai vietējo grāmatnīcu, lai tiktu pie grāmatas «Ruma dienasgrāmata», ar kuru īsināt laiku, gaidot, kamēr filma tiks rādīta pa vietējo televīziju kanāliem.

Vērtējums: 6/10.