Mākslinieks mēģina meklēt savu pasaules skatu kādā noteiktā sistēmā no iekšējā haosa, apmulsuma, neizpratnes uz harmonisku estētisku, sakārtotu konstrukciju. Izstāde veidota, izvairoties no naratīvas, literāras kompozicionālas izteiksmes, ļaujot skatītājam iesaistīt sevi kādā iespējama ceļa dialogā, kopumā saglabājot līdzsvaru izvēlētajā izteiksmes substancē un materiālā.

Daini Gudovski raksturo lakoniska, materiāla konstrukcijas substance, kā arī plastisko, lineāro detaļu sintēze. Viņa stikla objekti ir ar minimālu krāsu - pārsvarā tie ir balti, melni, caurspīdīgi. Savukārt krāsas minimālisma kompensācija notiek akvareļglezniecībā, tādējādi mēģinot risināt krāsas un formas darbu plašo uzstādījumu. Realizētie darbi ir iekšējo dialogu un izvēlētā materiāla vizualizāciju domāšanas un tēlainības sintēze.