Saturs. Jau tūkstošiem gadu cilvēki raugās uz putniem debesīs un sapņo par lidošanu. Sengrieķu teikas vēsta par nesaprātīgo Ikaru, kurš pacēlies pārāk tuvu saulei, kas izkausējusi viņa vaska spārnus. Bet latviešu senās leģendas slēpj stāstu par Priekules muižas neparasto kalēju, kurš apņēmies izkalt spārnus, kas neizkūst saulē. Viņam ir iespēja ievadīt jaunu laikmetu un kļūt par pirmo cilvēku, kas pārvarēs zemes smaguma spēku un paliks dzīvs.

17. gadsimta beigās kalēja smēde kļūst par vietu vienreizējam eksperimentam. Progresīvais Priekules muižas īpašnieks Frīdrihs Heinrihs Korfs Kurzemes nākotni redz augstos vīros no zemas kārtas, gaišos prātos no tumšām būdām.

Taču jau senatnē cilvēki zināja, ka cilvēka ģēnija radītā labirinta ģeometrijas skaistumā slēpjas briesmas. Radošais cilvēks, kurš uzdrīkstas būt savādāks, sapņot vairāk, plašāk un augstāk, vienmēr ir apdraudēts. Apkārtējo muižas ļaužu intrigas, skaudība, māņticība un baznīcas ķeceru tiesas apdraud cilvēka prāta vēlmi atrauties no zemes. Bailēs no nezināmā viņi negrib upurēt savu ērto eksistenci neprātīgu ideju īstenošanai. Vienīgais ceļš, kā izbēgt no sava likteņa, – tiekties augšup.

Pārdomas. Ulda Marhileviča un Māras Zālītes kārtējais kopdarbs atstāja divējādas sajūtas. No vienas puses, mūziklā it kā netrūka šāda veida izrādēs jau ierastās veiksmes formulas - skaists stāsts, laba mūzika un arī mīlestība. Tomēr jāatzīst, ka izrādes laikā un pēc tās nepameta neliela nepabeigtības un haosa sajūta. Likās, ka izrādē pietrūktu vienota ansambļa gan skatuves noformējumā, gan aktieru kopdarbā.

Izrādē apspēlētas daudzas sabiedriski aktuālas problēmas - kašķīgie un skaudīgie latvieši, cilvēka individualitātes un sapņu iznīcināšana, pūļa pavēršanās pret "gaišajiem" prātiem. Tomēr kopumā šķieta, ka neviena no tēmām līdz galam izrādes laikā tā arī netika atrisināta - izspēlēta.

Cita lieta ir individuālais aktieru tēlojums. Pārējo aktieru vidū, manuprāt, izcēlās kalves palīgs Ješka - Gints Andžāns, kā arī bende Artūrs Skrastiņš. Skrastiņš aizrāva ar savu skarbo dzīves stāstu, - būt par bendi nebūt nav tas, ko viņš vēlētos darīt, tomēr viņš savu dzīvi liekas esam pieņēmis. "Darbs paliek darbs," izrādē dzied Skrastiņš. Citās domās ir viņa dēls Ješka, kurš no tēva aizbēdzis un cer pie kalēja Toma piepildīt sapni radīt brīnumspārnus un patverties no dzimtas profesijas - bendes amata. Lai gan stāsts ir par Tomu un viņa sapni lidot, man personīgi izrādē brīžiem vairāk just līdzi lika tieši viņa palīgs Ješka.

Nav tā, ka izrāde man nepatiktu, bet jāpiebilst uzreiz: neesmu objektīva vērtētāja, - no teātru piedāvājuma klāsta mūzikli man vienmēr bijuši sevišķi tuvi. Neliela vilšanās, Zālītes un Marhilēviča iepriekšējos kopdarbus atceroties, tomēr bija. Un pat nevar saprast īsti, par ko...

Izrādes radītāji Režisors Mihails Gruzdovs Toma, Priekules muižas kalēja lomu uzticējis Artim Robežniekam. Viņa līgavu Dārtu atveido Ilze Ķuzule, bet baronu Frīdrihu Heinrihu Korfu - Juris Žagars. Pārējās lomās - Gints Andžāns (Ješka), Indra Briķe vai Mirdza Martinsone (Ķerumāte), Akvelīna Līvmane, Esmeralda Ermale vai Ligita Skujiņa (Helēna Korfa), Gints Grāvelis (Ludviķis), Ivars Auziņš vai Valdis Liepiņš (Vagars), Sarmīte Rubule vai Aija Dzērve (Made), Olga Dreģe (Katrīne), Ilze Vazdika (Lizete), Jānis Paukštello (Mācītājs), Juris Bartkevičs (Grobiņas pilsētas galva un soģis), Harijs Spanovskis (Everss), Pēteris Liepiņš (Veiss), Juris Frinbergs (Fabriciuss), Pēteris Gaudiņš (Tiesas sekretārs), Intars Rešetins, Aldis Siliņš, Lauris Dzelzītis, Lauris Subatnieks (Dragūni) un Artūrs Skrastiņš (Sava darba pratējs).

Jauniestudējuma scenogrāfe - Anna Heinrihsone, kostīmus veido Kristīne Abika, gaismu partitūru veidos Māra Vaļikova. Par mūzikas konsultantu aicināts Juris Vaivods, bet kustību konsultante būs Olga Žitluhina.