Adatu nauda

Alimenti – dzīvošanai vajadzīgais uzturs, kuru zināmas personas piespiestas dot citām.

Alkoholisms – īsā laikā daudz alkoholiskus dzērienus baudot, ceļas piedzērums – akūts alkoholisms, kurš, nesātībai ilgāku laiku pastāvīgi turpinoties, pāriet hroniskā alkoholismā.

Ambulance – viegli vadājama slimnīcas ietaise, kura kara laukā sniedz ievainotiem pirmo palīdzību.

Antitoksīns – viela, kura spēj no baktērijām radītās ģiftis iznīcināt.

Arests – vieglākais no brīvības atņemšanas sodiem.

Arguments – tā pierādījumu daļa, uz kura atbalstās viņa pārliecinošais spēks.

Artelis – krievu strādnieku sabiedrība dažādu vispārīgu saimniecības nolūku izpildīšanai.

Abiturients – kādas vidējas skolas skolēns, kas sagatavojas to atstāt, kursu nobeidzis.

Adatu nauda – ir tā, kuru sieva dabū no vīra "kabatas izdevumiem un adatām", tas ir – saviem sīkiem izdevumiem, un kura pēc Baltijas privātlikumiem pieder pie tā saucamā sievas atsevišķā īpašuma, kas izslēgts no vīra pārvaldības.

Adjutants – oficiers, kas stāv pie kaut kādas kara valdes daļas komandanta kā šā pavēļu paziņotājs.

Aģents uzkūdītājs – slepenpolicijas palīgs, kurš lūko iemantot politiski aizdomīgu personu uzticību un tad tās uzkūda uz noziegumiem, lai tā atklātu viņu domas un tad nodotu šīs personas valdības ierēdņu rokās.

Ātrums – kustības nešķirama īpašība, viņas spars.

Aizsmakums – cilvēka balss pārvēršanās tādā kārtā, ka tā neskan vairs tīri.

Aklība – ikdienišķā dzīvē par aklu nosaucams tāds, kas ar savu acu palīdzību nespēj sevi vadīt pa nepazīstamām vietām.

Akumulators – ikkurš ierīkojums, kurš krāj un uzglabā spēku vēlākai vajadzībai.

Artērijas – asinsstrauti, kuri aizvada asinis no sirds uz orgāniem.

Asars – asspuru zivs, kura dzīvo saldenos ūdeņos.

Asins radniecība – divu vai vairāk personu sakars, nodibināts ar dzemdināšanu.

Asistents – padoma devējs vai aizgādnis. Ar laulību vīrs tiek par savas sievas asistentu.

Atkritumi – izejas un pusgatavas vielas ķīmiskā un tehniskā rūpniecībā, kuras nav nodomāts ražot, bet tās salasās, taisot citus ražojumus.

Austere (pīkstenis) – pieder pie glumiķu dzīvnieku sugas un ir šās sugas sevišķa gliemežu dzimta.

Sviesta bumbieri

Biškrēsliņi (cērmu zāles) – audzē dārzos, aug arī savvaļā. Nonāvē cērmes, bet stipri kaitīgi arī cilvēkiem.

Biszāles – sprādzināmas vielas, ar kurām var šaujamiem priekšmetiem dot dzinēja spēku.

Bruņas – miesas aizsargs karā, sevišķi miesas augšējai daļai.

Budži (suņu naglas, furunkuli) – ādas kaite, kad puvešu dīgļi (stafilokoki) iekļūst ādas tauku un sviedru dziedzeros vai matu makstīs.

Būvmāksla (arhitektūra) – māksla būves izvest. Būvmāksla māca, ka būves ceļamas lietderīgas, stipras un daiļas. Būvei vajaga būt tādai, kas savu uzdevumu izpilda jo pilnā mērā, un būvmateriāli jāsaliek tā, ka viņš stāv stipri un izturīgi.

Sviesta bumbieri – ar pilnīgi kūstošu gaļu. Viņu izskats īsti bumbierveidīgs – vairāk garš kā plats. Labākie, kuri padodas mūsu dzimtenes klimatā, ir Bauskas sviesta bumbieri.

Burlaks – strādnieks uz upju kuģiem, īpaši Volgas apgabalā. Burlaki mēdz vilkt kuģus ar virvēm.

Butes – zivju suga no mīkstspuru pasugas ar gluži plakani saspiestu ķermeni, kuram uz augšu atgrieztā puse krāsota, kamēr otra bez krāsas. Abas acis stāv drīz uz labās, drīz uz kreisās, bet vienmēr uz krāsotās puses.

Hronika – rakstniecisks dokuments, kurā uzzīmēti vēsturiski notikumi visvairāk tikai viņu laika jeb hronoloģiskā kārtībā, neielaižoties dziļāk pētījumos un izskaidrojumos.

Daba – visa apkārtējā pasaule, kura nav mūsu darinājums, kuru nav mūsu rokas veidojušas un pārgrozījušas, bet kura pati pārgrozās pēc saviem likumiem.

Debesis – zila puslodes veidīga velve virs mūsu galvas, kas, kā liekas, nolaižas uz visām pusēm pie apvāršņa uz zemi.