Tiesa, baiļu trīsas pāriet, ieraugot, ka šīs slepkavīgās sarunas risina kinorežisors Andis Mizišs, operators Agris Birzulis un mākslinieks Jurģis Krāsons – tas ir kadra mēģinājums topošajai pilnmetrāžas spēlfilmai Medības, un vārgāko nervu sistēmu mierinājumam uzreiz jāpiebilst, ka šajā filmā neviens ar cirvi netiks apskādēts. Kājas gan joprojām aukstas, jo filmēšanas laukumā Ropažu mācītājmuižā MĒS viesojamies Trešajās Lieldienās, kad gaisa temperatūra tuvu nullei un pirksti stingst ne tikai ārā, bet arī iekštelpās. Labi, ka Jurim Lisneram medību vadītāja Valda lomas kostīmam piemeklēts kārtīgs mednieka tērps, tomēr silto jaku kostīmu māksliniece Līga Krāsone liek vilkt nost – nemontēsies ar citās dienās filmētajiem kadriem.

Bet labāk par visu pēc kārtas.

Saskanīga kompānija

Andi Mizišu gandrīz vai grēks saukt par jaunās paaudzes režisoru – mūsu klasiķi Streičs, Brenčs un citi viņa vecumā jau trešo pilnmetrāžas filmu taisīja. Protams, tie bija citi laiki un citi finansiālie apstākļi, savukārt Mizišs spēlfilmu režijā debitēja jau pirms sešiem gadiem ar īsfilmu Klupiens (2001, Lielais Kristaps par labāko īsfilmu) un pie pilnmetrāžas ticis tikai tagad. Tiesa, nav ļaunuma bez labuma – pa šiem gadiem Andis kļuvis par vienu no titulētākajiem dokumentālā kino režisoriem, vairākas viņa filmas gan nominētas, gan apbalvotas Nacionālajā filmu festivālā Lielais Kristaps, un jādomā, ka publikai īpaši spilgtā atmiņā palikusi pretrunīgi vērtētā dokumentālā drāma Tārps (2005).

2006. gadā topošo spēlfilmu Medības pirmoreiz atbalstīja Nacionālais kino centrs, piešķirot naudu filmēšanas sākšanai, un pēc apmēram mēnesi ilga sagatavošanas perioda nedēļas laikā tika uzņemtas filmas atmiņu epizodes – notikumi vasarā, kad katrs no filmas daudzskaitlīgajiem un šķietami nesaistītajiem varoņiem satiekas ar ceļu policistu Krastu (viņa lomā Rolands Zagorskis).

Sagatavošanā un vasaras filmēšanā noskaidrojies, ka Mizišs, Birzulis un Krāsons ir saskanīga kompānija, kas saprotas no pusvārda. Par Miziša un Birzuļa saskaņu varbūt nebūtu jābrīnās, jo viņi kopā veidojuši gandrīz visas Anda dokumentālās filmas; Jurģis Krāsons viņiem pievienojies pirmoreiz, tomēr Mizišs saka: "Tas, ko mēs abi saprotam ar vārdu māksla, izrādās ļoti līdzīgi; mums ir absolūti vienāda domāšana."

Režisors pat esot pārsteigts, ka līdzšinējo filmēšanas nedēļu laikā uzņemšanas grupā nav gadījies neviens "lielais kašķis", un slavē grupu "visos līmeņos", jo visi ar sapratni izturas pret naudas trūkuma dēļ saspringto darba grafiku. Filmai Medības gan šogad Nacionālā kino centra konkursā tika piešķirti 120 000 latu, tomēr tie ir tikai apmēram 60% no nepieciešamā finansējuma.

Kaislību mezgls

Filmas scenāriju aktieris Juris Lisners raksturo kā "paviltīgu", bet režisors filmas stāstu raksturo kā "emocionāli saspringtas medības, kurās katrs ir gan mednieks, gan upuris". Intriģējošo notikumu mezgls savijas karstā vasaras dienā, bet turpinās ziemā, kad liktenis saved kopā visdažādākos cilvēkus.

Medību namā sapulcējušās vienas ģimenes trīs paaudzes, lai piemiņas medībās godinātu pirms pieciem gadiem medībās traģiski bojāgājušo ģimenes galvu Kārli, – viņa sieva (Marina Janaus) un dēls Valdis (Juris Lisners) nesagaida tikai Valda māsu Aiju (Santa Didžus), kuras mašīna ieslīdējusi grāvī. Medību nama apkaimē apmaldījušies trīs ekstrēmisti – piedzīvojumu sacīkšu dalībnieki – Renāte (Guna Zariņa), Ilmārs (Kaspars Znotiņš) un Pauls (Artuss Kaimiņš); Renāte šajās sacensībās sevi soda par kādu vasarā izdarītu grēku. Kristīgajā patversmē, kuru vada Kārļa bijusī mīļākā Līvija (Indra Burkovska), dzemdības gaida kurlmēma meitene Amanda (Beāte Griškeviča) – viņu vasarā par ķiršu zādzību izvarojis ceļu policists Krasts. Vēl vienas šķietami nesaistītas noveles varoņi ir mīlētāji Gints (Andris Keišs) un Elga (Jana Sekste), kuri aizrāvušies erotiskās rotaļās un intīmās sarunās. Tomēr galu galā visu šo dažādo cilvēku likteņi savijas vienā mezglā – pilnmēness naktī.

Neviens vairs nebaidās

Filma Medības ir debija pilnmetrāžas spēlfilmā ne tikai režisoram, bet arī operatoram Agrim Birzulim, kura virtuozā kamera bija viens no dokumentālās filmas Tārps lielajiem trumpjiem. Tomēr no jauniem spēles noteikumiem un jaunas atbildības nav nobijies neviens no debitantiem – ja vēl līdz filmēšanas sākumam kāds uztraukums bijis, tad līdz ar pirmo kadru tas pazudis, jo nu jau vairs baidīties nav jēgas, ir jāstrādā. Režisors slavē operatora īpašo atbildības izjūtu, turklāt nevienam no viņiem filmēšanas laukumā notiekošie procesi nav tumša bilde – Agris bijis otrais operators jau vairākās spēlfilmās, piemēram, Ūdensbumbā resnajam runcim, un jau tur iepazinies ar igauņu firmas Filmservice filmēšanas tehniku, kas tiek īrēta arī Medību filmēšanai.

Savukārt Andis asistējis Jānim Streičam Vecās pagastmājas mistērijā, bet vēl senākos laikos, aktiermeistarības studijā mācoties, bijis biežs masu skatu dalībnieks Rīgas kinostudijas pēdējo gadu filmās. Tāpēc Juris Lisners smej, ka viņa un Miziša kopīgajai kinokarjerai ir ļoti sena vēsture – 1992. gadā Imanta Krenberga filmā Cilpa Lisners bijis milicis, kuram jāķer bandīts Mizišs, "bet tagad viņš noķēra mani".

Inde bez krimiķa

Andis Mizišs nesola ar šo filmu atšķirt jaunu lappusi latviešu kino vēsturē – tāda lielīšanās piederas tikai zaļiem amatieriem. "Man nav mērķa kādam ielikt kloķi vai nezin ko īpašu parādīt. Mums ir sava ideja, un to mēs arī cenšamies parādīt." Režisors smej, ka uz īpaši labvēlīgu kritiku arī necerot. "Mūsu mazajā dīķī jau visi tikai gaida, ko atkal nokritizēt, nevis uzslavēt – kaprači ar lāpstām jau rindā stāv!"

Lai gan filmas sižetā figurē indes deva un tātad būs arī līķis, režisors Medības negrib saukt par krimiķi. "To, ka mēs katrs dzīvē cits citu medījam un gribam dabūties, taču nesauc par krimiķi!" Mizišs savai filmai izdomājis brīnišķīgu žanra apzīmējumu – pilnmēness drāma, "un arī tā indes deva ir tikai viens medību elements, tā medī savu upuri, tāpat kā pārējie sižetā iesaistītie".