Kāpēc starts Talsos? Tam ir kāds īpašs izskaidrojums?

Tas ir izejot no pagājušā gada tūres grafika. Cenšamies, lai intervāls starp koncertiem konkrētā vietā būtu apmēram tāds pats kā iepriekš. Lai nebūtu tā, ka nākamais koncerts kādā pilsētā ir pavasarī un tad atkal tā paša gada rudenī. Talsos koncertējām apmēram pirms gada.

Tūrēs esi sācis doties katru gadu, vai tas tomēr atkarīgs no noskaņojuma un materiāla?

Tas ir mūsu darbs. Mūsu dienišķā maize. Vēlmei nav nozīmes. Ja man un "Pārcēlājiem" būtu alternatīva, kā dzīvot savādāk, tad varbūt mēs nemaz tik bieži nekoncertētu. No otras puses, mums tas ļoti patīk.

Tas nozīmē, ka cilvēki gandrīz jau var rēķināties – ja koncerts notiek, piemēram, Talsos septembrī, tad nākamgad ap šo pašu laiku tevi atkal var tur sagaidīt!

Nu, simtprocentīgi garantēt gan to nevar, jo pēdējo sešu gadu laikā ir bijusi viena sezona, kad klusējām. Taču šobrīd ir skaidrs, ka līdz gada beigām koncerti ir saplānoti un nākamos plānosim decembrī. Ņemot vērā iepriekšējo pieredzi, domāju, ka tūre varētu ieilgt līdz pat maijam. Es ceru, ka tā būs.

Vai Latvijā ir vietas, kur tev neizdodas savākt pilnu zāli?

Tagad tā ir jau lielākoties. Mēs ar to esam samierinājušies. Es varu minēt, ka tas saistīts ar cilvēku rocības kritumu. Lai nu ko tur runā valdības pārstāvji vai citi bezkaunīgie cilvēki, kuri grasās startēt kārtējās vēlēšanās, mēs skaidri redzam, ka lejupslīde joprojām turpinās un cilvēku gan garīgie, gan finansiālie resursi turpina izsīkt. Pieļauju, ka finansiālie apsvērumi daudziem liek izlaist ikgadējo manu un "Pārcēlāju" koncertu. Taču pozitīvi ir tas, ka ir pilnīgi izslēgta iespēja, ka mūsu koncertos varētu nonākt kāds, kuram piektdienas vai sestdienas vakarā vienkārši nav ko darīt. Tādējādi, lai arī koncertu apmeklētāju skaits ir krities, atmosfēra ir proporcionāli uzlabojusies. Sapratne ir kļuvusi vēl ciešāka. Nesūdzos, un man nav problēmu nospēlēt koncertu arī 50-60 cilvēkiem. Ļoti bieži tādi koncerti nelielās vietās emocionāli ir daudz jaudīgāki nekā pilnā zālē ar 500-600 vietām.

Runājot par pieminētajām vēlēšanām, kāds ir tavs viedoklis – vēlēt vajag iet, pat tad, ja nezini, par ko, vai labāk nemaz nevajag?

Es boikotēšu šo pasākumu arī šoreiz un motivēju to ar to, ka pirms četriem gadiem Latvijas Televīzijā jau aicināju cilvēkus boikotēt vēlēšanas, jo neviens no vismaz tiem kandidātiem, kurus man izdevās redzēt televīzijā vai dzirdēt pa radio un kuri ir bijuši pie varas jau iepriekš, neizteica nekādu nožēlu par savām kļūdām. Visi politiķi vai tā dēvētie politiķi atkal ir izrādījušies absolūti nekļūdīgi, un pie vainas ir bijušie tie citi. Neviens pat negrasās atzīt savas kļūdas! Tagad "Vienotība" bauro par Dombrovski, kuram esot jāturpina darbs, bet vai šis pats Valdis Dombrovskis atvainojās pēc pašvaldību vēlēšanām par  cilvēku šaušalīgo piemānīšanu? Viņam ir palaimējies, ka latviešiem ir īsa atmiņa. Viss tiek ātri aizmirsts, un visiem atkal šķiet, ka tas Valdis taču ir tāds nopietns un tāds mierīgs... Mani izbrīna tas cinisms, ar kādu cilvēki turpina lielīt sevi un mēģina tikt pie varas.

Es pie varas redzu vienus vienīgus liekuļus, un man ar viņiem nav pa ceļam. Negribu būt līdzatbildīgs.

Nav tā, ka no kaut kā kaut kas obligāti jāizvēlas. Tāpat kā mākslā. Piemēram, tipiskā latviešu attieksme pret teātri – nu, bet tāds viņš mums ir, ko tu padarīsi? Nu, tad neej tādu sūdu skatīties! Neviens nespiež. Ja ir cilvēki, kuri jūtas pietiekami godīgi un vēlas politikā kaut ko darīt, tad vajag iet un darīt! Man ir cita misija, citi darbarīki, ar kuriem vērsties pie cilvēkiem un pašam pie sevis.

Apmēram ir skaidrs, kādi ir tavi darbarīki, bet tomēr noformulē, kas tieši tie ir?

Mana balss, manas smadzenes un mana sirds. Es uzskatu, ka man vislabāk izdodas sacerēt dziesmas, tās dziedāt un caur šīm dziesmām kaut ko pavēstīt cilvēkiem.

Kā šī tūre atšķirsies no iepriekšējām, ņemot vērā, ka tā tiek rīkota par godu dziesmu apkopojumam, nevis jaunam materiālam?

Šis būs visraibākais repertuārs, kādu jebkad esam spēlējuši. Būs dziesmas no deviņdesmito gadu sākuma līdz pat pēdējam laikam. Līdz ar to koncerta laikā ļoti labi varēs just, kāds es pats esmu bijis, cik bezcerīgs, cik cerīgs, cik aplinkus runājošs, cik tiešs.

"Audiobiogrāfija" radās kontekstā ar tavu 50 gadu jubileju, vai arī tas nav kopsaistīti?

Absolūti nē. Ja manam gadu skaitlim būtu kaut kāds konteksts, tad

es pēc labākajiem latviešu estrādes mākslinieku paraugiem būtu nofraktējis Dailes teātri un sarīkojis pompozu, idiotisku koncertu

ar 100 uzaicinātiem viesiem, koriem un tādā garā. Vispār es uzskatu, ka dzimšanas diena ir ārkārtīgi intīmi svētki un tos nevajag svinēt ļoti plaši un ar lielu troksni. Ja cilvēki to dara, tad man šķiet, ka viņi spļauj dievam acīs. Cita lieta ir vārdadiena, tad tā var darīt. Bet manai kārtējai dzimšanas dienai jeb, kā es saku, manam kārtējam jaunajam gadam nav nekāda sakara ar dziesmu izlasi. Drīzāk izlase un tūre viena otru papildinās. Koncertēt arī šajā sezonā bija nolemts jau sen, un mums šķita, ka ir laiks pievērsties dziesmām, ko 20 gadu laikā kopā ar Gintu Solu esam sacerējuši.

Intervijas 2. daļa tiks publicēta rīt.