"Library Tapes" koncerts notika 29. oktobrī, Durbes luterāņu baznīcā, festivāla "Zemlika" ietvaros. Baltijā mūziķis viesojās pirmoreiz.

Kā tu vispār jūties?

Dāvids: Ļoti labi. Es spēlēšu jaukā baznīcā (koncerts notika Durbes baznīcā - aut. piez.), šeit, paguvu jau izpētīt, ir ļoti labas klavieres.

Vai vari pastāstīt, kas ir tavu muzikālo interešu laukā šobrīd?

Dāvids: Šobrīd strādāju ar dažādiem eksperimentiem, lielākoties klasiskās mūzikas žanros. Izmantoju stīgu semplus. Kopumā tas viss, ko šobrīd daru, vairāk attiecas uz minimālismu. Pārsvarā strādāju viens, lai gan ir doma, ka nākamgad man pievienosies vēl pāris mūziķu.

Vai ar laiku nerodas vēlme uzspēlēt kopā ar pavadošo sastāvu?

Dāvids: Būtu jauki pieaicināt uz skatuves dažus "stīdziniekus". Piemēram, tuvākos paziņas vai draugus, kuri šobrīd spēlē citās grupās, kaut ko tādu. Pēc šā koncerta turpināsies arī jaunie ieraksti, kas notiek regulāri, starp tūres pieturpunktiem. Nu, un, protams, turpināsies koncerti, lielākoties ārvalstīs.

Tavuprāt, ar mūziku šodien ir iespēja nopelnīt iztiku?

Dāvids: Tas ir iespējams, jā, bet tad, ja aktīvi koncertē. Pie tam Zviedrijā dzīvošana nav tik dārga.

Vai Zviedrija, tās vide un daba ir tevi muzikāli ietekmējusi?

Dāvids: Jā, es domāju, ka kaut kādā mērā noteikti ir. Grūti pateikt, kā skanētu mana mūzika, ja es dzīvotu citā valstī. Jāatzīst, ka man Zviedrijā patīk tikai vasarās, jo ziemā šeit ir pārāk tumšs un auksts. Protams, tas mūziķim arī var palīdzēt - fokusēties uz radošo darbu.

Kuri ir tie mūziķi, no kuriem jūti, ka esi kaut ko aizguvis?

Dāvids: Patīk Ēriks Satī, Arvo Pērts, pārsvarā minimālisms, klaviermūzika. Domāju, ka ietekmes var saukt un saukt, tās sfēras ir pietiekami dažādas. Pērts, manuprāt, ir labs piemērs, kā ar minimāliem līdzekļiem un dažādām klusuma „gradācijām” skaņdarbos panākt maksimāli emocionālu, intensīvu efektu.

Vai esi domājis par mūzikas rakstīšanu filmu "celiņiem"?

Dāvids: Jā, es labprāt to izmēģinātu, taču tas nav tik vienkārši. Ir vajadzīgi veiksmīgi industrijas kontakti, lai to realizētu. Man pašam tuvas ir Deivida Linča un Džima Džārmuša filmas. Veids, kādā mūzika tiek izmantota, lai pasvītrotu stāstu un izceltu tā detaļas.