Par spīti ekonomisko nedienu veicinātajai pieejamībai, Islande joprojām ir viena no dažādiem mītiem apvītākajām vietām šajā puslodē. Pat tad, ja bezmaksas informācijas pieejamība liekas nešaubīgi vairojusi cilvēku erudīciju un pašmāju brīvdomīgie un citādie ar identificēšanos ar Bjorku (Björk), "Sigur Rós", "múm" vai "GusGus" uz pārējo fona vairs neizceļas, salas muzikālais piedāvājums kļūst arvien plašāks. Iespējams, daudzi no Islandes mūziķiem un kolektīviem tiešām var pateikties minētajiem par savas atpazīstamības veicināšanu ārpus pašu mājām, jo “arī viņi ir no turienes, tātad - kaut uz pusi tik interesanti”. Bet ir tādi, kuri necenšas iesēsties šajā vilcienā ar garantētām mīkstām vietām un biļeti ceļošanai pērk paši.

"Prinspóló" ir ansambļa "Skakkamange" līdera Svavara Pētura Eisteinsona (Svavar Pétur Eysteinsson) alter ego. Kā apgalvo viņš pats, "Prinspóló" dzied par svarīgāko dzīvē – par ēdienu un pilsoņiem gados. Svavara ironiskie teksti un lipīgās melodijas viņam jau nodrošinājušas zināmu popularitāti uz Reikjavikas skatuvēm un starp piepilsētas mājsaimniecēm. Iepriekš izdotajam īsspēlējošajam (EP) ierakstam “Einn Heima” šā gada jūnijā sekoja debijas albums “Jukk”, kuru izdeva pēdējos gados par lielāko kļuvusī vietējā mūzikas izdevniecība “Kimi Records”.

Jau kopš ansambļa "Skakkamanage" laikiem Svavars studijā un koncertos ap sevi pulcē arī citus mūziķus. Piemēram, pirms pieciem gadiem vienā no festivāla “Iceland Airwaves ’06” koncertiem grupā muzicēja arī Orvars (Örvar Þóreyjarson Smárason) no múm un omulīgais Borko, kuri kopā ar Loua (Lóa Hlín Hjálmtýsdóttir) nesen Rīgā viesojās grupas FM Belfast sastāvā. Tolaik vienkāršo, naivo un ar analogajiem sintezatoriem papildināto guļamistabas popmūziku Svavars nu turpina jau kā "Prinspóló". Turklāt koncertos visbiežāk divatā ar bundzinieku Kristjaunu (Kristján Freyr), kura pilnīgi citādā spēlēšanas maniere izpaužas hardcore apvienībā "Reykjavík!".

Kā intervijā dokumentālajā filmā "Iceland: Beyond Sigur Rós" ("Islande: Aiz Sigur Rós" – no angļu val.) stāsta Kristjauna biedrs grupā "Reykjavík!", no vienas puses, nevarot būt iebildumu pret to, ka laika gaitā cilvēkos nostabilizējušās dažādas klišejas, saistītas ar Islandes mūziku. Lai būtu tā, ka cilvēki šajā zemē dzīvo pilnīgā izolētība, ir pastāvīgā kontaktā ar troļļiem un rūķiem un rada pārpasaulīgu mūziku, kurā saklausāmas eņģeļu balsis vai ledāju pārvietošanās troksnis. No otras puses, šīs klišejas stiprina virspusīgu priekšstatu, ļaujot visu mest pār vienu kārti. Arī Islandē ir mūziķi, kas spēlē blūzu, džezu, radio draudzīgu vai naidīgu popmūziku. Arī Rietumu folkmūzikas ietekmētas, lipīgas popdziesmas. Un šīs dažādības neliels, bet apliecinājums ir arī Prinspóló, kas festivālā “Zemlika” uzstāsies sestdien, 29.oktobrī, uz Kultūras nama skatuves.

Turpat plkst. 16 savu Latvijas pirmizrādi piedzīvos islandiešu dokumentālā filma "Pagalms" (Backyard – no angļu val.). Filma stāsta par islandieti Aurni Rūnaru (Árni Rúnar), kuram 2009.gada vasarā ienāca prātā savas mājas pagalmā saaicināt vairākus mūziķus un grupas, lai ierakstītu to dzīvās uzstāšanās. Viņš savu mazo šķūnīti-studiju piestūķēja ar nepieciešamo aparatūru un cerēja, ka laiks būs labs. Vispirms viņš ciemos ielūdza visus savus kaimiņus, cienāja tos ar pašceptu picu, mafiniem un pankūkām. Vēlāk uzstāties ieradās vairāki jaunās paaudzes mūziķi, dodot mums, skatītājiem, iespēju ielūkoties Reikjavīkas mūzikas scēnas dažādībā. Filmā piedalās "Múm", "Hjaltalín", "FM Belfast", "Retro Stefson", "Sin Fang Bous", "Borko" un "Reykjavík!". Durbē filma tiks izrādīta kultūras namā uzreiz pēc atvērtās diskusijas par dažādām ar neatkarīgo mūziku saistītām tēmām. Klātesošajiem būs vienreizēja iespēja savus jautājumus uzdot filmas producentam, mūzikas izdevniecības “Kimi Records” pārstāvim Baldvinam Ezram Einarsonam (Baldvin Esra Einarsson), kā arī dueta Prinspóló dalībniekiem.