Foto: TV sejas trīs nedēļas atpūtušies Taizemē un Kambodžā

Kuru valsti apmeklējāt, kā izlēmāt braukt tieši turp un kas kalpoja kā motivācija?

Ceļošanu neuztveram kā aizbēgšanu no ikdienas, bet gan jaunu iespaidu, izziņas un piepildījuma meklēšanu, tāpēc vismaz reizi gadā cenšamies izbraukt ārpus Latvijas. Pagājušogad bijām devušies uz Maroku, kur kultūras dzīvi un ikdienu lielā mērā nosaka vadošā reliģija, proti, islāms. Plānojot šo ceļojumu, sapratām, ka labprāt paviesotos zemē, kas pilnībā atšķiras no iepriekš redzētā, tā mūsu izvēle izšķīrās par labu Taizemei un Kambodžai.

Cik ilgs bija ceļojums?

Ceļā bijām devušies uz trim nedēļām, nobruņojušies vien ar divām lielajām ceļotāju mugursomām.

Vai kā īpaši gatavojāties braucienam?

Tā kā neizmantojam tūrisma kompāniju pakalpojumus, savu ceļojuma plānu veidojām paši. Lielākoties konsultējāmies ar draugiem un paziņām, kā arī pārskatījām pāris blogus, un no tā visa rezumējās neliels maršruts ar galvenajiem pieturas punktiem. Bijām nolēmuši doties spontānā braucienā, rezervējot tikai pirmo naktsmītni Bangkokā. Pēc šāda principa vadāmies jau otro gadu un, mūsuprāt, tas sniedz iespēju vairāk izbaudīt ceļojumu. Kā gan tu, iepriekš nebijis kādā vietā, vari zināt, vai tev tur patiks? Un ja nu ir rezervēta viesnīca tikai uz vienu nakti, bet ir sajūta, ka tur jāpavada vismaz trīs dienas, tad pie šāda elastīga plāna tas ir iespējams!

Tādā veidā noteikti iedzīvojāties ne vienā vien piedzīvojumā!

Lielākais piedzīvojums bija viltus robežkontroles apmeklējums! No Taizemes uz Kambodžu devāmies ar vilcienu septiņu stundu ilgā braucienā. Vilciens apstājas pāris kilometrus pirms robežas; lai uz to tiktu, visērtāk izmantot «tuk-tuk» takša pakalpojumus. Tā arī darījām, bet izrādās, ka taksistiem ir kādas norunas ar vietējiem blēžiem, jo mūsu šoferītis mūs nogādāja tieši viņu midzenī. Pirmajā brīdī neko nenojauzdami, soļojām iekšā. Iestāde izskatījās visai ticama - puiši apsardzes uniformās, administratore, pieejamas anketas vīzas iegūšanai. Kad jau bijām aizpildījuši dokumentus un gatavi iesniegt pases, mums tika nosaukta vīzas cena. Un te sākās pirmās aizdomas, jo pirms ceļojuma, plānošanas procesā, bijām uzmetuši aci vīzu cenām, taču šajā iestādē nosauktā summa stipri pārsniedza mums zināmo. Sākām uzdot papildjautājumus, un vārds pa vārdam kļuva skaidrs, ka tiekam apkrāpti. Smaidīdami un solīdami, ka tūliņ atgriezīsimies, tikām ārā pa durvīm un tai pašā brīdī metāmies skriet, ko kājas nes! Protams, pēc pārsimts metriem atradām arī īsto robežkontroli ar visu vīzu izsniegšanu.

Kādas bija jūsu ceļojumu dienas, ievērojāt kādu īpašu režīmu, bija kādi īpaši mērķi?

Centāmies atrast balansu starp vēlmēm «izgulēšanās, laiskošanās» un «izzināšana, ekskursijas», jo brīžiem abus ir tiešām grūti apvienot. Piemēram, kādu vakaru, lai izvairītos no tūristu burzmām, stingri nolēmām nākošajā dienā celties pirms saullēkta un doties uz Maya Bay, kur pirms 16 gadiem tika filmēti kadri ar Leonardo di Kaprio filmai «The Beach» jeb «Pludmale». Protams, pienāk rīts un tik ļoti negribas līst ārā no gultas, kamēr diena vēl nav pat iesākusies. Tādos brīžos sevi nespīdzinājām, atļāvāmies vēl vienu stundu nesteidzīgi izbaudīt atvaļinājumu un tad izgulējušies ar prieku devāmies uz apskates objektiem. No vienas puses, ir ļoti ērti doties ceļā ar tūrisma kompānijām, jo par visu ir padomāts un pašam nav jālauza galva, taču, ceļojot individuāli, var atļauties šādas atkāpes no dienas plāna un sekot savām sajūtām.

Jūsu apskatītās zemes ir īpašas, arī pateicoties dažādiem tirdziņiem, kuri atrodas uz ūdens. Bija jāizrāda savas kaulēšanās prasmes?

Vietējie kaulēšanos uztver kā normu vai pat, varētu teikt, sava veida spēli. Precēm lielākoties cenas nav norādītas. Pirmā nosauktā summa vienmēr ir neadekvāti augsta, tāpēc kaulēties ir jāprot, taču mēs centāmies izvērtēt, par ko kaulējāmies. Par masāžām, roku darinājumiem un ēdienu nekaulējāmies, cienot šo cilvēku darbu, taču, kas attiecas uz tūrisma pakalpojumiem, taxi laivām un suvenīriem, - tur jāparāda sava aktiermeistarība un argumentācijas spējas, cik vien labi iespējams!

Jūsuprāt, skaistākie tūrisma objekti, apskates vietas?

Visspilgtāk atmiņā palikuši Angkorvatas tempļi Kambodžā. Šie tempļi ir ne tikai iekļauti Ginesa rekordu grāmatā kā pasaulē lielākie, bet arī tiek uzskatīti par vienu no pasaules arhitektūras brīnumiem. Mūs visvairāk pārsteidza «Ta Prohm» templis, kurš šobrīd ir pilnībā ieaudzis džungļos - ir savādi būt vietā, kur daba, parādot savu spēku, izdzēš cilvēku radītos nospiedumus. Un, protams, Taizeme ar savām salām un tirkīzzilajiem, dzidrajiem ūdeņiem ir pasaka. Mums izdevās apceļot četras salas - Ko Tao, Ko Pha Ngan, Koh Samui un Phi Phi. Turp noteikti ir vērts doties! Uz salām ir arī dažādi tempļi, kas lepojas ar savu greznumu, bet mēs tomēr devām priekšroku dabas baudīšanai. Vieta, ko es noteikti ieteiktu, ir «Secret Beach» Ko Pha Ngan salā, kur ir vieni no skaistākajiem saulrietiem un milzīgā palmā iekārtas šūpoles.

Nobaudījāt nacionālos ēdienus, dzērienus?

Eksotiskākais, ko izmēģinājām, bija kaltēta čūska Kambodžā. Garšu varētu pielīdzināt mums labi zināmajai voblai. Protams, centāmies izmēģināt visus tradicionālos Taizemes ēdienus, - dažādu veidu zupas ar kokospienu, jūras veltēm un zaļo vai sarkano kariju, vietējās zivis, rīsus un nūdeles dažādās variācijās. Ēdiena baudītāji tur noteikti nav apdalīti. Vienīgi ir jārēķinās ar tiešām asiem ēdieniem un labāk pie rokas nepārtraukti turēt ko atspirdzinošu, lai var remdēt slāpes, kad kārtējo reizi acis ieplešas no pievienotajām garšvielām.

Pēc tūrisma objektu apskates, iepirkšanās un ēdienu baudīšanas pievērsāties arī nakts dzīvei?

Gan Taizeme, gan Siem Riepa Kambodžā, kur viesojāmies, ir tūristu iecienīti galamērķi, tāpēc, protams, naktsdzīve ir ļoti labā līmenī. Mēs devāmies izklaidēties, diemžēl gan neatradām īpaši daudz tādu vietu, kur atpūstos vietējie, lielākoties tās bija tūristu vietas, taču, bonuss šādām vietām ir iespaidīgie uguns šovi, ar kuriem tiek izklaidēti apmeklētāji. Taizemes sala Ko Pha Ngan visā pasaulē ir zināma ar savu pilnmēness ballīti (Full Moon Party), kur uz vienu nakti sabrauc līdz pat 40 000 cilvēku. Diemžēl mūsu ceļojuma laikā šis pasākums nenotika, taču apmeklējām mazākā mērogā notiekošo «Black Moon Party». Salas iedzīvotāji vēlas nopelnīt, tāpēc, protams, šobrīd tur tiek svinēti visi iespējamie mēness paveidi, tās varētu saukt par «pakaļdarinājumu ballītēm».

Trīs nedēļu ilgā ceļojumā ieguvāt jaunus draugus?

Jā, trīs nedēļu laikā var iegūt diezgan daudz jaunu kontaktu, it īpaši Taizemē, kur cilvēki ir tik atvērti. Iepazināmies un kādu brīdi arī ceļojām kopā ar lietuviešu pāri. Tas bija tieši laikā, kad norisinājās Eiropas basketbola čempionāts, līdz ar to varējām kopīgi just līdzi mūsu komandām. Siltas attiecības izveidojām arī ar kādu 50 gadus vecu taizemieti, kura apprecējusies ar vācieti, un šobrīd abi nepilnus 30 gadus laimīgi dzīvo kopā. Dāma gan ne reizi nav apciemojusi Vāciju, tāpēc solījās, ja kādreiz tur nokļūs, tad paviesosies arī šeit Latvijā.

Iepazīstot citu kultūru, kādas galvenās atšķirības starp latviešiem un taizemiešiem novērojāt?

Vislielākā atšķirība laikam ir atvērtība. Taizemē dzīvo 67 (!) miljoni, bet, vērojot viņu ikdienu, no malas šķiet, ka viņi viens otram ir labi draugi. Visspilgtāk tas izpaužas tirgos un uz ielām.

Kā ar klimatiskajiem apstākļiem, latvietim piemēroti, patīkami?

Par laika apstākļiem nevarējām sūdzēties. Mums pat paveicās - bijām tieši lietus sezonā, bet lietus nelija. Lai paciestu karstumu, ir jāievēro dažas lietas, proti, viegls un elpojošs apģērbs, jādzer daudz ūdens un jācenšas uzturēties ūdens tuvumā, lai var veldzēties. Visgrūtāk ir pilsētās, kur nav vēja, viss ir sakarsis un rodas sajūta, ka trūkst gaisa.

Saskārāties ar kādām nacionālajām paražām, dzīvesveida īpatnībām?

Ikdienas dzīvi, kultūru un tradīcijas tur nosaka budisms, kas mums bija pilnīgi jauna pasaule. Pārsteigums bija lielie ziedu paviljoni, kur simtiem čaklu roku darina dzeltenu samteņu un baltu jasmīnu ziedu virtenes. Ar tādām virtenēm tiek izgreznoti ne tikai tempļi, bet pat «tuk-tuk» takši. Kā arī lotosa ziedi, kuri, mums par pārsteigumu, nevis uzplaukst paši, bet gan tiek atvērti ar rokām. Vietējā pavadībā arī mēs izpildījām šo procedūru, ļaujot uzplaukt savam lotosa ziedam. Pēc tam šis zieds simboliski, domājot labas domas, bija jānoliek pie Budas statujas kājām. Šāds rituāls ļāva labāk sajust vietējo kultūru.

Kas visvairāk pārsteidza ceļojuma laikā?

Emocionāli visvairāk pārsteidza Kambodža, kur tūrisms vēl nav tik ļoti ielauzies un savā ziņā tā ir mazliet pirmatnēja. Apciemojām Kompong Phluk peldošo ciematiņu, kur cilvēki dzīvo ļoti trūcīgi, vienīgo iztiku pelnot ar zvejniecību. Mājas ir uzbūvētas uz augstiem pāļiem, un vienīgais pārvietošanās veids ir laiva. Redzēto nav iespējams aprakstīt vārdiem, ir vienkārši jādodas turp un jāredz tas viss savām acīm! Tieši tā arī ir ceļošanas burvība, sajust un pieredzēt!