Jauna latviešu spēlfilma «Romeo n' Džuljeta» par mūsdienu jauniešu attiecību līkločiem

LETA
CopyDraugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Evija Trifanova/LETA

No 23.oktobra kinoteātros visā Latvijā būs skatāma jauna pašmāju spēlfilma «Romeo n' Džuljeta», kuras pamatā ir stāsts par mūsdienu jauniešu attiecību līkločiem.

«Romeo n' Džuljeta» ir režisora Māra Martinsona un scenāriju autora Nila Saksa darbs, kuri kā filmas sižetisko vadlīniju izraudzījušies visā pasaulē labi zināmo Viljama Šekspīra traģēdiju «Romeo un Džuljeta», tikai šoreiz darbība pārcelta uz mūsdienām, uz reālo Latvijas vidi Jūrmalā un Rīgā, kur gandrīz skaitliskā līdzsvarā dzīvo divu valodu kopienas. Filmā satiekas nevis divas naidīgi noskaņotas dzimtas, bet gan divu nāciju jaunieši, kas dzīvo vienā valstī, bet dažādās sabiedrībās, aģentūru LETA informēja kinoproducentu kompānijas «Krukfilms» pārstāve Inga Beitiņa.

Jaunā pašmāju spēlfilma ir domāta jauniešiem.

Filmas galvenajai varonei sešpadsmitgadīgajai latvietei Džuljetai ir apnicis bezmērķīgi pavadīt dienas Jūrmalā, un labākas dzīves meklējumos viņa grib doties uz Angliju kopā ar draugu Parisu. Tajā pašā pilsētā dzīvo arī deviņpadsmitgadīgais krievu puisis Romeo, kurš arī grib dzīvot labāk un sapņo par hiphopa mūziķa karjeru plašajā Krievijā. Pēc nejaušas tikšanās abi jaunieši iemīlas, tomēr dažu dienu laikā abu sapņi un cerības uz labāku nākotni sagrūst.

Filmas paralēles ar Šekspīra lugas tēmu palīdz pateikt būtiskākās lietas par jauniešu iekšējo pasauli, par sastapšanos ar naidu, ar pretmetiem, palīdz atklāt trauslās pirmās mīlestības brīdi. Pārceļot senseno, leģendāro mīlas stāstu uz mūsdienu Latviju, ne vienmēr var runāt tikai par pārmantotā sižeta gaišo, romantisko pusi. Dzīvojot šeit un tagad mūsu divvalodu vidē, nereti nākas saskarties ar uzskatu, kas sakņojas mūsu ģimenēs, ka divu nacionalitāšu vai divu atšķirīgu ādas krāsu cilvēki nevar mīlēt, ka dažādi domājošiem savā starpā ir jākaro vai vismaz tā otra puse vīzdegunīgi jāpiecieš, stāstīja Beitiņa.

Filmas režisors min, ka ļoti vēlētos, lai šī filma Latvijā dzīvojošiem cilvēkiem būtu atspēriena punkts raudzīties uz ieilgušajām nacionālajām problēmām no cita skatu punkta. Lai cilvēki negaidītu valdības viedokli par šo konfliktu atrisināšanu, bet sāktu paši ar sevi. Viņš uzskata, ka šī filma varētu kļūt par ļoti aktuālu un nepieciešamu Latvijai.

Martinsons sapulcējis savā komandā galvenokārt jaunus, mērķtiecīgus jauniešus bez iepriekšējas kino pieredzes, kuri kopā ar profesionāļiem radījuši lielisku aktieru ansambli. Filmā kā aktieri piedalās Germans Andrejevs, Laura Luīze Dzenīte, Gustavs Ķibilds, Maksims Busels, Aleksis Vilciņš un citi.

Filmas mūzikas autori ir Māra Upmane-Holšteine, Andis Ansons, bet tituldziesmu radījuši Raimonds Pauls un Guntars Račs.

KomentāriCopyDraugiem X Whatsapp

Nepalaid garām!

Uz augšu