Sērijā «Klausāmgrāmata» iznākusi jubilāra Ulža Bērziņa dzejoļu izlase (11)

TVNET
CopyDraugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: publicitātes

Audio grāmatu sērijā «Klausāmgrāmata. Kultūras kanons» Ulža Bērziņa septiņdesmit gadu jubilejai par godu klajā laists viņa jaunāko dzejoļu izlases CD «Izņemts no skolas». Ulža Bērziņa dzejoļus ierunājis pazīstamais Jaunā Rīgas teātra aktieris Kaspars Znotiņš, informē izdevniecībā «Apostrofs».

«Man kā dzejoļu lasītājam un vēlāk jau - arī rakstītājam ir licies, ka dzejolis nav kā proza vai saruna - nav «atspoguļojošs» teksts, un vārdi dzejolī nevis «nozīmē», bet «ir«. Nu, tie ir dabas parādības tāpat kā lietus, sniegs, zāles cers pļavā vai akmens kalnos. Kā trijstūra trejas malas. Bet ja dzejolī kas iekšā svešā mēlē, tā arī ir dabas parādība. Tad nemaz nevajag prasīt tulkojumu, labāk un «radošāk» lasītājam pašam uzminēt, iedomāties, izgaršot. Lasi vai klausies, nevis lai «saprastu«. Lasi vai klausies tad, ja ieinteresē, patīk vai sadusmo. Ja nesakairina un arī nesakaitina, tad tā nav tava vaina, bet manējā. Ej un skaties Dieva pasaulē, tur brīnumu, skaistuma un šausmu pietiek,» savas klausāmgrāmatas iznākšanas sakarā teic Uldis Bērziņš.

«Kad vajadzēja izvēlēties dzejoļus izrādei «Dzeja « (JRT, pirmizrāde 01.03.2014.), es zināju, ka noteikti izvēlēšos arī Ulža Bērziņa tekstus. Ne tāpēc, ka labi pārzinātu viņa dzejoļus, bet tāpēc, ka tos zināju virspusēji. Biju šad tad iemetis acis pāris viņa krājumos, kas man ir mājās. Dzeja mani sev pielaiž klāt, kad to pārlasu, īpaši, kad to runāju, runāju publiski. Tāpēc biju priecīgs, strādājot pie izrādes, pietuvoties Ulža dzejoļiem. Un divtik priecīgs biju, kad mani uzaicināja ieskaņot tos diskā. Jo tas nozīmēja to, ka vēl zināmu laiku būšu, domāšu, runāšu Bērziņa dzejoļos. Peldēšos, spēlēšos, kļūdīšos, pārteikšos, brīnīšos, padzeršos tajos. Burbuļojoša, virpuļojoša, urdoša, veldzējoša ir tā dzejas viela, ko viņš gāž nenosakāma izmēra tilpnē. Un atkal gribas tur ielēkt,» pieredzē dalās Kaspars Znotiņš.

Foto: publicitātes

Klausāmgrāmatas tapšanas laikā Kasparam Znotiņam radās precizējoši jautājumi autoram par dzejoļos minētajām parādībām, īpašvārdiem, vietvārdiem un jēdzieniem. CD grāmatiņā var lasīt Ulža Bērziņa atbildes aktierim.

Latvijas Kultūras kanona personības Ulža Bērziņa klausāmgrāmata «Izņemts no skolas» domāta visplašākajam literatūras interesentu lokam - dzejas cienītājiem, skolēniem, studentiem, pētniekiem, skolotājiem, balss ierakstu kolekcionāriem un daudziem citiem.

Jaunā klausāmgrāmata iznākusi ar VKKF un Radio Naba atbalstu. Veikalā «Upe» Vaļņu ielā 26 un kultūrpreču veikalā «NicePlace Mansards» Kr. Barona ielā 21a (pagalmā) - «Izņemts no skolas» būs pieejams par 9 eiro. Disks būs nopērkams arī Latvijas labākajās grāmatnīcās.

Par autoriem

Uldis Bērziņš (1944) ir Latvijas Kultūras kanonā iekļauts latviešu dzejnieks un tulkotājs, pazīstams gan kā poētikas reformētājs 70. gados, gan kā virtuozs atdzejošanas meistars. Viņš ir astoņu dzejoļu krājumu autors un viens no ražīgākajiem Latvijas atdzejotājiem, kurš latviešu mēlē pārcēlis Korānu, Vecās derības dzejas tekstus, poļu dzejnieci Vislavu Šimborsku, turciešu, slāvu, skandināvu un ķīniešu dzejnieku darbus.

Kaspars Znotiņš (1975) ir viens no izcilākajiem mūsdienu dramatiskā teātra aktieriem. Aktiermākslu apguvis Latvijas Kultūras akadēmijā. Kopš 1997. gada strādā Jaunajā Rīgas teātrī. 2010.gadā saņēmis Spēlmaņu nakts balvu kā Labākais aktieris par Ziedoņa lomu izrādē «Ziedonis un Visums» (rež. A.Hermanis), 2011. gadā kļuvis par Harija Liepiņa balvas laureātu.

Izdevniecība «Apostrofs» dibināta 2008. gadā ar nolūku popularizēt literatūru bērnu un pieaugušo vidū, izdodot audio grāmatas sērijā «Klausāmgrāmata». Tās domātas aktīviem un inteliģentiem literatūras interesentiem, kuri grāmatas labprāt lasa un arī klausās. Līdz šim izdoti: Džīnas Vebsteres «Garkājtētiņš», Māras Cielēnas «Pulksteņu nakts gaitas», Margaritas Stārastes «Pintiķu ciems», Sudrabu Edžus «Dullais Dauka», Jāņa Ezeriņa «Noveles», Imanta Ziedoņa «Kukainīt, re, kā saule spīd» un daudzas citas.

Komentāri (11)CopyDraugiem X Whatsapp

Nepalaid garām!

Uz augšu