Iedzīvotāju interese par ekspozīciju pirmajā dienā ir ļoti liela, pastāstīja Drēģeris. Viņš sacīja, ka neilgi pēc muzeja atvēršanas, ap plkst.10, pie tā durvīm jau pulcējās 40 cilvēku liela franču tūristu grupa. Viņi bija vieni no pirmajiem, kas devās apskatīt ekspozīciju.

Šodien muzejs strādās līdz plkst.18.

Tā kā visas biļetes uz ekskursijām «Čekas pagrabos» ir izpirktas, iedzīvotāji tiek aicināti apskatīt pamatekspozīciju.

ČEKAS piedzīvojumi pic.twitter.com/GgVy9gdPOC

— eva poiša (@evapoisa) May 1, 2014

Jau vēstīts, ka no šodienas apmeklētāji var doties apskatīt bijušo Valsts drošības komitejas (VDK) ēku jeb tā dēvēto Stūra māju Brīvības un Stabu ielas stūrī, kur 1940. gadā un tam sekojošajos padomju laikos spīdzināja, mocīja un nogalināja daudz Latvijas iedzīvotāju.

«Stūra māja. Lieta Nr. 1914/2014» ar piecām tematiskajām izstādēm, ekskursijām gida pavadībā, konferencēm, diskusijām, koncertiem, semināriem ir viens no vērienīgākajiem Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas notikumiem. Apskatot ekspozīciju, ikviens aicināts mēģināt rast sev atbildes uz 20. gadsimta Eiropas vēstures uzdotajiem jautājumiem.

Ekskursija čekas pagrabos

Pirmajā stāvā atradīsies Latvijas Okupācijas muzeja sagatavotā pamatekspozīcija «Stūra māja». Ekskursijas Stūra mājā apmeklētājiem atklās gan no ēkas tapšanas laikiem saglabājušās elegantā interjera detaļas, gan pielāgojumus, kurus savām vajadzībām te ieviesusi baisākā no padomju represīvajām struktūrām: apcietināto reģistrācijas telpu, pratināšanas telpu ar vienpusēji caurredzamo spoguļsienu un, protams, «Čekas pagrabus» - VDK ieslodzījuma kameras ēkas pirmajā stāvā un pagrabstāvā ar šaurajiem gaiteņiem, smagām metāla durvīm, grīdai pieskrūvētām gultām un malkas plīti, uz kuras ieslodzītajiem gatavoja ēdienu.

Ekskursijas turpinājumā ēkas augšējos stāvos interesenti apmeklēs arī telpas, kurās 1940.gadā savu dzīvi pašnāvībā beidza Latvijas Robežsardzes komandieris ģenerālis Ludvigs Bolšteins. Apskati noslēgs vēstījums par Stūra mājas pēdējiem akordiem - «Čekas maisiem» jeb VDK kartotēkas daļu.

Savukārt ēkas augšējos stāvos varēs apskatīt piecas izstādes, kas no dažādiem skatpunktiem traktē cilvēka un varas attiecības: «Draudzības (re)konstrukcija», «Latvieša koferis», «Par spīti visam», «10 lietu stāsti par cilvēku un varu» un «Liktens lietu muzejs».

Laikmetīgās mākslas izstāde

»Draudzības (re)konstrukcija» būs starptautiska laikmetīgās mākslas izstāde, kuras darbus veidojuši mākslinieki no Vācijas, Ukrainas, Kosovas, Igaunijas, Islandes, Zviedrijas, Lietuvas un Latvijas.

Izstādē tiks aktualizētas un mākslinieciskiem paņēmieniem pētītas situācijas, kurās lielvaru pārstāvji noslēdz «draudzību» ar mazākām valstīm un sabiedrības grupām, kā tas notika, piemēram, PSRS lielajā «tautu draudzībā» vai ASV militārajā klātbūtnē Islandē. Caur stāstījumu, mijiedarbību, humoru un ziņkāri izstāde iesaistīs skatītājus, aicinot tos aizdomāties par šā brīža ģeopolitiskās situācijas sarežģītību, robežām un draudzības nozīmi.

Vērtīgi zīmējumi

Izstādē « Par spīti visam» vairums eksponēto darbu publiskai apskatei būs pieejami pirmo reizi. Darbu tapšanas gadskaitļi - 1941., 1945., 1949., 1956... un tapšanas vietas - deportācijas vagons, koncentrācijas nometne, kara gūstekņu filtrācijas nometne, lēģeris - neprasa komentārus. No daudziem tā laika notikumiem nav saglabājušās fotogrāfijas, tādēļ dokumentācijas ziņā šiem zīmējumiem ir tikpat augsta vērtība kā fotogrāfijām.

Paralēli zīmējumu izstādei ekspozīcijā ir iekļauti arī darbi, kuri tapuši jau 20.gadsimta beigās un 21.gadsimta sākumā. Tās ir aculiecinieku situāciju un notikumu rekonstrukcijas, kas papildus mākslinieciskai vērtībai, dod iespēju skatītājam emocionāli sasaistīt tā laika notikumus ar mūsdienām.

Autentiskas lietas

Izstādē «10 lietu stāsti par cilvēku un varu» būs skatāmas desmit autentiskas lietas - vācu armijas karavīra zābaki, ermoņikas, smagi ievainotā pacienta karte, rakstāmmašīna, uzvalks, portsigārs, grāmata, saldumu kārba, radioaparāts un pazudusī lieta vēstīs par pagājušā gadsimta vēstures drāmām un peripetijām un par cilvēkiem, kuru likteņus kādā mirklī ietekmējusi vara, liekot izvēlēties - pakļauties varas diktētiem apstākļiem vai, gluži pretēji, cīnīties ar tiem.

Katra lieta ir saistīta ar citiem krājumā esošiem muzeja priekšmetiem, kuri stāstu papildina un izvērš, ļaujot tieši vai pastarpināti izstāstīt gan līdzīgus likteņstāstus, gan stāstus par sabiedrības un valsts likteni varas maiņās.

Paņemt līdzi nepaņemamo

«Latvieša koferis» parādīs tos priekšmetus, kas bijuši pietiekami būtiski, lai ņemtu līdzi, dažādos laikos un apstākļos dodoties projām no Latvijas. Galvenais izstādes simbols būs koferis, kura piepildīšana bijusi aizbraucēju izšķiršanās par vērtīgo un mazsvarīgo, par līdzi ņemamo un pametamo. Kas ir būtiskākais, kas nezināmā nākotnē svešā zemē palīdzēs ne tikai fiziskā, bet arī garīgā, intelektuālā un emocionālā ziņā? Uz šādu eksistenciālu jautājumu pēdējo 200 gadu laikā bijis jāatbild simtiem tūkstošu latviešu.

Izbraukšana no Latvijas notikusi daudzos lielos viļņos. Vieni varēja gatavoties aizbraukšanai dažus mēnešus, citi - dažas stundas. Izstāde atspoguļos šos procesus caur individuālu stāstu un personiskas pieredzes prizmu. Izstādē būs aplūkojami vairāk nekā 200 priekšmeti, kas atkal atgriezušies mājās - Latvijā.

Dažādi dzīves stāsti

«Liktens Lietu Muzejā» būs apkopoti vairāk nekā piecsimt personisku priekšmetu un lietu, kas pieder rīdziniekiem, un apzināti ar tiem saistītie dzīves stāsti - jautri, skumji, svinīgi un ikdienišķi, arī liktenīgi.

Priekšmeti un lietas, kas saistīti ar konkrētiem notikumiem šo cilvēku dzīvē, spēj stāstīt daudz par pašiem cilvēkiem un viņu vērtībām, tādējādi ekspozīcija veidos vienotu veselumu - vēsturisku stāstu par dzīves laiku, kuru kopā esam veidojuši un piepildījuši.

Te varat izlasīt un apskatīt, kas gaidāms čekas pagrabu ekskursijās:

Eiropas kultūras galvaspilsētas projekts «Stūra māja. Lieta Nr.1914/2014» būs pieejams apskatei līdz 19. oktobrim.