ka katrs pasākums, kas tur latviešiem Anglijā notiek, nebeidzas labi - bieži vien ar kautiņu.
- Atbrauc viens latvietis biznesmenis, otrs latvietis biznesmenis, abi konkurē, mēģina izrādīties, bet beigās tāpat visi brauc kopā mājās ar autobusu. Un tad sākas kaut kādas klopītes...
Bet šoreiz iztika bez klopes?
- Mums koncertā izdevās kaut kā visus pozitīvi uzlādēt, saliedēt, kas būtībā ir manas muzikālās darbības tāds kā uzdevums, vēstījums - lai viss būtu interesanti un pozitīvi. Uz to pusotru stundu visi saliedējās un aizmirsa uz to brīdi, kādas nu kuram botas kājās vai tml.
Minēji, ka daudzreiz esi atteicis uzaicinājumam koncertēt ārpus Latvijas. Kāpēc tā?
- Ir bijuši tādi piedāvājumi, kur pašam jādomā par dzīvošanu, ēdināšanu, tiek nosegts tikai ceļš, un beigās var izrādīties: lai īstenotu šādu koncertbraucienu, beigās pašam jāpiemaksā. Savukārt šā minētā koncerta rīkotāji nāca klajā ar labu piedāvājumu - viņi nosedza visus izdevumus plus vēl nodrošināja honorāru. Vispār tie bija ļoti jauki cilvēki, kas ne tikai akli izpildīja raidera prasības, bet nāca mums pretī arī cilvēcīgi.
Kā tu raksturotu pāris vārdos - kas ir «Spēka tūre»? Kur slēpjas spēks? Ausīs?
- Noteikti, ka arī ausīs (smejas). Es to redzu tā. Esmu ļoti sportisks, un mana mūzika ietver sevī ļoti lielu enerģiju. Vārdiem ir ideja, vēstījums... «Spēka tūre» priekš manis ir tāds viens liels kardiotreniņš. Vēlos parādīt šo enerģiju uz skatuves, atšķirties no citiem. Būtībā varētu teikt, ka stundas, pusotras garumā koncerts ir kā fiziski smaga aerobika. Ja es regulāri netrenētos, tad nemaz nevarētu pavilkt šo «Spēka tūri». Man bieži saka «ar sirdi aiziesi», jo, ja stundu runā, deklamē un nemitīgi kusties pa skatuvi, slodze ir tiešām jūtama. Bet galvenais rezultātā ir tas, ka ar savu aktivitāti un pozitīvo vēstījumu es spēju uzlādēt arī skatītāju.