Tuvojoties «Spēlmaņu nakts 2013» balvas pasniegšanas ceremonija, piedāvājam ieskatu galvenajās balvas nominācijās. Šoreiz apbalvojuma «Gada aktrise» nominantes.
«Spēlmaņu nakts» nominanti: gada aktrise (3)
Ieva Segliņa
Loma: Tatjana
Izrāde: «Oņegins»
Savu dzejā sarakstīto romānu pats autors Aleksandrs Puškins nosauca par varoņdarbu. To ir radījuši prāta novērojumi un sirds skumjas. Ciniska dendija aukstais prāts un jaunas meitenes mīlu alkstošā sirds savij mīlas intrigu, kas dzīvo cauri laikiem. Puškina varoņi steidzas dzīvot un steidzas just. Bet pāri visam jūtama dramatiska likteņa elpa, kas čukst, ka var jau būt par vēlu... Un ko šajā stāstā darīt dzejniekam, ja viņa radītie varoņi vairs nepakļaujas ģēnija spalvai un sāk dzīvot paši savu dzīvi?
Oņegins from Dailes teatris on Vimeo.
Loma: Hārpere Ameitija Pita
Izrāde: «Eņģeļi Amerikā»
Ļaudis ir pārdzīvojuši tūkstošgadi, un cilvēka sirds dzīvo lūzdama. Pasaulē valda materiālisma triumfs un veiksmīgo cilvēku noteiktie likumi. Eņģeļi ir izzuduši. Vai arī tomēr ne? Šie cilvēki nemaz nelīdzinās cits citam, bet viņu likteņi ir nesaraujami savijušies, viņiem pašiem par to pat nenojaušot. Ietekmīgs jurists, kurš uzzina, ka drīz mirs; viņa palīgs mormonis, kurš apzinās savu homoseksualitāti, kaut arī tas nav visai labi no reliģiskā viedokļa; viņa sieva mājsaimniece, kura cieš no uzmanības trūkuma un uztver realitāti medikamentu radītā fantastiskā formā; iemīlējies pārītis, no kuriem viens ir slims ar AIDS un kuram eņģelis paziņo, ka viņš ir pravietis... Kā visi šie ļaudis ir saistīti?
Dailes teātris
Elīna Vāne
Loma: Raudupiete
Izrāde: «Raudupiete»
«Raudupiete» ir pirmais darbs latviešu literatūrā, kurā netiek noklusēta cilvēka iekšējās pasaules ļaunā puse. Varbūt patiesībā tas ir stāsts par to daļu, kas katrā no mums, kas cīnās pēc mīlestības un līdzcilvēka pleca tik akli, ka... Kaislei, noklusētai patiesībai un nepiepildītām alkām var būt graujošas sekas.
Loma: Estere
Izrāde: «Klaidoņa lūgšana»
Bijušais latviešu leģiona karavīrs Arturs Skuja vada savas dienas kādā no Anglijas slimnīcām, dzīvojot dubultu dzīvi. Dienā viņš ir viens no daudzajiem kara traumētajiem veterāniem; naktī viņš dzīvo pa īstam, iztēlojoties, kāda būtu bijusi pasaule bez kara, iztēlē satiekas ar mirušajiem vai nesasniedzamajā dzimtenē mītošajiem draugiem.
Valmieras Drāmas teātris
Sandra Kļaviņa
Loma: Laura
Izrāde: «Tēvs»
Šīs Strindberga lugas varoņu laulības dzīve ir kā nebeidzama cīņa par ietekmi un varu ģimenē. Cīņas iemesls (vai vismaz iegansts) – bērna audzināšana. Vai tas ir karš, kurā visi līdzekļi labi? Vai vienkārši cilvēciska nespēja / nevēlēšanās saprasties? Vīrišķais spēks šajā ģimenē izrādās trauslāks par sievietes vājumu.
Jaunajā Rīgas teātrī
Kristīne Nevarauska
Loma: Salome
Izrādē: «Salome»
Par Hērodejas meitas, izaicinoši skaistās Salomes deju un Jāņa Kristītāja asiņaino galu stāsta Marka un Mateja evaņģēlijs. Meitene, kas ar savu deju kļūst par vienu no mūžīgajiem mākslas darbiem, iedvesmojusi neskaitāmus rakstniekus, dzejniekus, māksliniekus un komponistus: viņu iemūžinājuši Stefans Malarmē, Heinrihs Heine, Gistavs Flobērs, Ticiāns, Pīters Pauls Rubenss, Džovanni Batista Tjepolo, Gistavs Moro, Obrijs Bērdslijs, Gustavs Klimts, Rihards Štrauss. Un savā ģeniālajā drāmā un skaistākajā jebkad sarakstītajā lugā «Salome» (1891) - Oskars Vailds.
Loma: Skārleta O’Hāra
Izrāde: «Vējiem līdzi»
Temperamentīga Dienvidu skaistule un vīrišķīgs avantūrists. Mīlas stāsts, kas dzīvo cauri laikiem. Pasaule, kas aizgājusi vējiem līdzi. Šis ir stāsts ar īsteni episku vērienu, kas piedāvā skatītājam patiesas vizuālas dzīres un aktierspēles mirdzumu. Iestudējumu veidojis Jans Villems van den Boss, kas Dailes teātra skatītājiem pazīstams kā izrāžu «Spilvencilvēks» un «Amadejs» režisors.
Dailes teātrī
Lolita Cauka
Loma: Indrānu māte
Izrāde: «Indrāni»
1. janvāris 2013. gadā atnāca Rūdolfa Blaumaņa zīmē. Visu laiku populārākajam un iemīļotākajam latviešu literātam – 150. Nacionālais teātris sezonas sākumā OKartes Jaunajā zālē atļāvās eksperimentu ar noveli «Purva bridējs», toties jubilejas mēnesī Aktieru zālē piedāvāja mūžīgo Indrānu drāmu – neatrisināmo paaudžu konfliktu, izcila aktieru ansambļa iedzīvinātu. Kā nošķirt tos ošus, kas pilda maku, no tiem, kas priecē sirdi? Kā paspert pretī soli tēvam, kad tas nāk ar izlīgumu? Vai iespējams dzīvot tālāk «caur to labu», ko saviem bērniem esam mācījuši?
Latvijas Nacionālajā teātrī