Artūrs Skrastiņš

Loma: Semjons Semjonovičs

Izrāde: Podsekaļņikovs izrādē «Finita la comedia!»

Dailes teātris

Mazs, neievērojams cilvēciņš nolemj mest izaicinājumu visai cilvēcei ar tās nepilnībām un izdarīt pašnāvību. Un notiek brīnums - smieklīgais mietpilsonis pārvēršas par traģisku varoni.

Pasaulē ir tik daudz lietu, kas cilvēku grūž uz pašnāvību. Kāpēc mēs tomēr paliekam šajā dzīvē? Kāpēc mēs paliekam dzīvot? Kāda vērtība ir katrai sekundei? Dzīve ir dzīve, un šis ir ļoti cilvēcisks stāsts. Cilvēks caur elli atklāj dzīvi, lai saprastu, ka dzīvot ir vērts. Jo dzīve ir brīnišķīga! Krievu dramaturga Nikolaja Erdmana luga (oriģinālais nosaukums «Pašnāvnieks") ir īsta dramaturģijas pērle. Autora dzīves laikā tā nekad nav tikusi publicēta vai uzvesta, jo pasludināta par «tukšu un kaitīgu". Teātra metrs Konstantīns Staņislavskis savulaik salīdzinājis Erdmanu ar Gogoli, bet šo lugu - ar Gogoļa slaveno «Revidentu".

Uldis Anže

Loma: Indreks Pāss

Izrāde: «Zeme un mīlestība»

Latvijas Nacionālais teātris

Izcilais igauņu režisors, Tallinas Pilsētas teātra mākslinieciskais vadītājs Elmo Niganens savai viesrežijai Latvijā piedāvā igauņu nacionālo lepnumu – populārāko igauņu literatūras daiļdarbu - Tammsāres romāna «Zeme un mīlestība» iestudējumu. Kārinas un Indreka mīlestības drāma risināsies uz kolorītas igauņu raksturu un tipāžu galerijas fona. Ir 20. gs. 30. gadi, bankas dāsnu roku izsniedz kredītus, igauņu elite līksmo uz vella paraušanu, Indreka un Kārenas attiecībās ielaužas... nauda.

Ivars Puga

Loma: Fjodors Mihailovičs Dostojevskis

Izrāde: «Rudens Pēterburgā»

Nobela prēmijas laureāts literatūrā Džons Maksvels Kutzē piedāvā romānu par laikmetu, ko nekad nav piedzīvojis, un personību, kuru nav saticis - izcilo krievu prozaiķi Fjodoru Dostojevski. Spožu literātu, kaismīgu spēlmani, brīvu uzskatu cilvēku, kas fascinējis daudzas paaudzes pēc sevis. Pētera Krilova režisora un aktiermeistarības pedagoga biogrāfijā Dostojevskis spēlē īpašu lomu, jo visi viņa vadītie aktieru kursi beiguši ar kādu no Dostojevska romāniem kā diplomdarbu. Izrādē, pētot dzīves un mākslas mijiedarbību, sastapsies Dostojevskis, viņa varoņi un... Pēteris Krilovs.

Loma: Saša

Izrāde: «Piemiņas diena»

Latvijas Nacionālais teātris

Lugas "Piemiņas diena" centrā - vidusmēra krievu ģimenes peripetijas politiski jūtīgās 16. marta - leģionāru piemiņas dienas svinību priekšvakarā. Ar šo lugu A. Ščerbaks ir aizskāris tēmu, kurai neviens no latviešu autoriem vēl nav pieskāries, jo runa ir ne tik daudz par Latvijas vēstures lappusēm un 1944. un 1945. gadu, bet šodienu - konkrētu datumu martā, kad sabiedrība tiek provocēta uz neiecietību un totālu vēsturisko apstākļu neizpratni. Latvieši piemin kritušos, kas cīnījās par Latviju, krievi stāv ielas malā un lamā latviešus par fašistu cūkām, un latvieši ik gadu no jauna sajūt pazemojumu un aizvainojumu pret krieviem, attiecīgi atbildot ar tikpat skarbo okupantu jēdzienu.

Mārtiņš Meiers

Loma: Arturs Skuja

Izrāde: «Klaidoņa lūgšana»

Valmieras Drāmas teātris

Bijušais latviešu leģiona karavīrs Arturs Skuja vada savas dienas kādā no Anglijas slimnīcām, dzīvojot dubultu dzīvi. Dienā viņš ir viens no daudzajiem kara traumētajiem veterāniem; naktī viņš dzīvo pa īstam, iztēlojoties, kāda būtu bijusi pasaule bez kara, iztēlē satiekas ar mirušajiem vai nesasniedzamajā dzimtenē mītošajiem draugiem.

Imants Strads

Loma: Semjonovičs Remōnt-Zoss

Izrāde: «Zojkina kvartira»

Lugas notikumi risinās piecus gadus pēc Krievijas revolūcijas. Neskatoties uz padomju ierēdņu prasībām «sarūmēties», uzņēmīgā Zoja Deņisovna Peļc’ ir izmanījusies paturēt savu skaisto dzīvokli. Tas kļūst par Zojas peļņas avotu, lai viņa kopā ar mīļoto cilvēku varētu tikt prom no pēcrevolūcijas ikdienas. Taču tur mīt un pēc šā dzīvokļa kāro arī citi, palaikam visai dīvaini un mistiski spēki.

Loma: Filipo Fanti

Izrāde: «Aprēķina laulības»

Valmieras Drāmas teātris

Mūsdienu itāļu dramaturga Roberto Kavozi lugas darbība notiek nelielā pilsētiņā. Neievērojams karabinieru inspektors Filipo Fanti pēc sievas pašnāvības ir spējis atrast pamatu turpmākai dzīvei – viņš iemīlējis emigranti, armēņu tulkotāju Areviku. Par viņas īsto nodarbošanos un nodomiem gan Fanti pieaugušajiem dēliem ir lielas šaubas. Un patiesi, Arevikas pagātne ir gluži citāda, nekā tas šķiet Filipo. Šī izrāde ir režisora Dž.Dž.Džilindžera debija Valmieras teātrī.