Uz jautājumu, ko viņam nozīmē Jāņi, Streičs sacīja: «Tie ir tik pierasti, ka man vairs neko nenozīmē.. Tā ir tik normāla lieta, dzīves ritma nepieciešama sastāvdaļa, tā ir norma dzīvē. Nebūtu pareizi teikt, ka tas ir kaut kas īpašs.. Man vārds ir Jānis, pienāk vārdadiena, Latvijā svin Līgo svētkus..

Mums nevajag pakļauties komercijai un komercažiotāžai ap šiem svētkiem!

Režisora vērtējumā, mūsdienās komercija ap Jāņiem «uzputo» cilvēkus pirms laika tik ļoti, ka Jāņu dienā vairs nav nekāda prieka.

«Man liekas, kad tā svētītā diena pienāk, tā ir jāsvētī. Arī baušļos ir rakstīts: tev būs svētīto dienu svētīt.»

Normāli, harmoniski un dabīgi

«Nevarētu teikt, ka šie svētki man ir kaut kas īpašs. Īpašs ir, ja notiek kas neparasts, piemēram, zemestrīce, vinnests. Ja es kā amerikānis vinnētu 150 miljonus, tas man kaut ko nozīmētu. Bet Jāņi ir normāla lieta. Dod Dievs, lai tā būtu norma! Lai mēs justos normāli, harmoniski un dabīgi!»

Sava mūža laikā Streičs Jāņus svinējis dažādos apstākļos. Diemžēl patlaban Latvijā esot maz vietu, kur Jāņus svin latviskās tradīcijās: «Es sen neesmu bijis tādā vietā.»

Būdams Jānis, pieredzējušais režisors regulāri tiek arī pie dažādām dāvanām. «Dāvina dāvanas, dāvina. Kā nekā vārdadiena! Visi kaut ko jau vienmēr uzdāvina.

Man negribas, ka manis dēļ tērējas.

Man tas nepatīk.»

Gadu gaitā Streičs Jāņos saņēmis dažādas dāvanas: «Dāvanai jābūt pārsteigumam.. Limuzīns man nav uzdāvināts. Jahta nav uzdāvināta. Vasarnīca nav uzdāvināta. Kausiņu un vainagu ir papilnam.»

Režisors priecātos, ja viņam uzdāvinātu makintošu, motociklu, īstu gotiņu vai zirgu.

«Būtu priecīgs, ja kāds tos uzdāvinātu. Bet baidos, ka tagad to paziņošu un kāds vēl arī uzdāvinās. Ko es tad darīšu?» viņš jokodams saka, piebilstot, ka saņemtos lopiņus gan viņš dāvinātu kādam tālāk uz laukiem, jo pašam nav kur tos turēt.